Bāriņtiesas drīkstēs ģimenes informēt par sodītajiem

Bāriņtiesu likumu paredzēts papildināt ar šādu pantu:

„44.¹ pants. Vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai viesģimenes infor­mēšana par personas sodāmības faktu

(1) Bāriņtiesa, pamatojoties uz darbības laikā iegūtām ziņām par bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību, informē bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par tās personas sodāmības faktu, ar kuru tai ir nedalīta saimniecība, un iespējamo apdraudējumu bērnam, ja tas nepieciešams bērna tiesību aizsardzībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā bāriņtiesa nekavējoties uzaicina bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni ierasties bāriņtiesā vai apmeklē to personīgi un informē par attiecīgās personas sodāmības faktu un iespējamo apdraudējumu bērnam, kā arī sniedz informāciju par ieteicamo rīcību un atbalsta pakalpojumu saņemšanas iespējām.

(3) Par vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai viesģimenes informēšanu sastāda sarunas protokolu. Vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai viesģimene tiek brīdināta par atbildību saistībā ar šajā pantā minētās informācijas izpaušanu trešajām personām.

(4) Personai, par kuras sodāmības faktu informē vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni, par to ziņas nesniedz.”

LV.LV jautā: Kā jūs vērtējat gaidāmos grozījumus Bāriņtiesu likumā? Varbūt vajadzētu darīt visu, lai par savu sodāmību persona jaunajai ģimenei pastāsta pati? Varbūt bāriņtiesām vajadzētu šāda veida ziņošanu noteikt par pienākumu, nevis tikai tiesībām?

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

„Skatot šo jautājumu no samērīguma aspekta, jānorāda, ka cilvēktiesību ievērošana ir būtiska jebkurā tiesību jomā.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants paredz tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tomēr šī panta 2. daļa paredz izņēmumus, kad šī tiesība var tikt ierobežota, t.i., gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

Turklāt dažādi Latvijai saistoši starptautiskie normatīvie akti paredz cietušo personu aizsardzību. Īpaša aizsardzība nepieciešama nepilngadīgajiem, kas cietuši no seksuālas vardarbības. Piemēram, no ANO Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokola par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju 8. panta trešās daļas izriet, ka vismaz attiecībā uz seksuālajā vardarbībā cietušajiem bērniem krimināltiesību sistēmā primārām jābūt cietušā, nevis kāda cita interesēm.

Tātad šeit varētu būt runa par samērīgu tiesību ierobežošanu, ņemot vērā bērna intereses un dodot bāriņtiesām tiesības informēt ģimenes par tādiem sodītiem cilvēkiem, kas var apdraudēt bērna veselību, dzīvību vai pilnvērtīgu attīstību, tai skaitā par seksuāliem noziedzniekiem.

Atbalstāms, ka norma ir tiesību piešķirošā, kas ļauj bāriņtiesai, izvērtējot katru gadījumu, pašai pieņemt lēmumu par ģimenes informēšanu, jo ne visos gadījumos un ne par visiem noziedzīgiem nodarījumiem šāda informēšana būtu nepieciešama. Tad tas nebūtu samērīgi. Vēl jāatceras, ka bāriņtiesa prioritāri nodrošina tieši bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Iespējams, ka bāriņtiesām vajadzētu vienoties par kopīgiem standartiem, vienotiem vērtēšanas kritērijiem, pieņemot lēmumu informēt ģimenes par sodītiem cilvēkiem, lai sasniegtu leģitīmu mērķi un neradītu nepamatotus cilvēktiesību ierobežojumus.”

Foto: www.centrsdardedze.lv

„Minēto grozījumu galvenais mērķis ir vērsts tieši uz to, lai prioritāri stimulētu sodīto personu pašu neslēpt to, par ko ir bijis sodīts, vai arī, ja persona to tomēr nevēlas atklāt,  netieši stimulēt viņu neveikt darbības, kas var apdraudēt bērna veselību, dzīvību vai pilnvērtīgu attīstību.

Grozījumu mērķis nebūt nav virzīts uz to, lai katrā gadījumā bāriņtiesa tās rīcībā esošo informāciju ģimenei izpaustu. Šis regulējums nodrošinās to, ka bāriņtiesas, kas pašvaldībā ir aizbildnības iestāde, rīcībā vispār ir informācija par potenciālu risku, kurš var draudēt bērnam, ja ģimenē dzīvo, piemēram, par dzimumnoziegumiem tiesāta persona. Un bāriņtiesa šo informāciju ģimenei nodos tikai tad, ja uzskatīs, ka personas veiktās darbības var apdraudēt bērna veselību, dzīvību vai pilnvērtīgu tā attīstību. Tādējādi personai ir visas iespējas arī pēc soda izciešanas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo neviens viņu vai ģimeni netraucēs, ja tam nebūs dibināts pamats.

Savukārt tas, kādēļ bāriņtiesai ir noteiktas tiesības, nevis pienākums informēt, ir saistīts ar to, ka situācijas un rīcības modeļi var būt dažādi. Respektīvi, bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai var būt daudz svarīgāka cita rīcība, piemēram, bērna izņemšana no ģimenes, nevis ģimenes informēšana par personas sodāmību.

Gadījumā, ja tas būtu pienākums, bāriņtiesai šī informācija būtu obligāti jānodod pat tad, ja tā nesaskatītu šādu vajadzību. Un šādā gadījumā gan varētu vērtēt, vai tas būtu savienojams ar iespēju sodītai personai vispār spēt integrēties sabiedrībā.”

Foto: www.saulkrasti.lv

„Bāriņtiesu darbinieku asociācija atzinīgi novērtē gaidāmos grozījumus Bāriņtiesu likumā. Būtiskais ir tas, ka līdz šim nebija radīts normatīvais mehānisms, lai bāriņtiesas realizētu saņemtās informācijas mērķi - aizsargātu iespējami apdraudētā bērna intereses.

Šobrīd grozījumi likumprojektā nosaka bāriņtiesas rīcības iespējas: bāriņtiesa izvērtēs visus tās rīcībā esošos likumā noteiktos instrumentus, konkrēta bērna situāciju un izvēlēsies risinājumus, kas visefektīvāk aizsargātu bērna intereses.

Uzskatām, ka informēšana nevar būt pienākums, jo situācijas ir dažādas, līdz ar to bāriņtiesai ir saglabāta iespēja kompetences ietvaros brīvi lemt par piemērotāko rīcību, tai skaitā arī bērna izņemšanu no ģimenes. Vienmēr jāatceras, ka bāriņtiesām primārās ir bērna intereses, bet sodītais lai paliek citu institūciju kompetences lokā.

Par attiecīgo grozījumu efektivitāti varēsim spriest kaut kādā noteiktā laika periodā, jo tas būs atkarīgs no visu iesaistīto institūciju operatīvas un profesionālas rīcības, lai bērns justos drošībā.”

„Bāriņtiesas gaida grozījumus gan Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, gan arī Bāriņtiesu likumā, kas ļaus noteiktos gadījumos informēt vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par personas sodāmību. Šie grozījumi mums kā speciālistiem dos daudz plašākas tiesības un iespējas darīt visu, lai pasargātu ģimenes un sevišķi bērnus no nelaimes.

Jāatzīst, ka arī līdz šim bāriņtiesas īpaši uzmanīgi pieskatīja ģimenes, kuru ikdienā ienāca sodīts cilvēks, kas var apdraudēt ģimeni. Toties tagad mums būs likumā nostiprinātas tiesības vajadzības gadījumā ģimeni informēt par iespējamo apdraudējumu. Protams, tas ir liels ieguvums mums kā speciālistiem. Bet tas nenozīmē, ka sievietēm pašām vairs nebūs jādomā, jāuzmanās un jāsargā savi bērni.

Neviens likums nevar pārkārtot domāšanu. Savā praksē esmu redzējusi daudz sieviešu, kas ir gatavas iemainīt bērnus pret vīrieti. Šādu rīcību viņas pamato arī ar mīlestību. Ar to, ka viņām ir tiesības mīlēt un būt mīlētām. Vīrieša prasmīgi uzlikto „rozā briļļu” periodā sievietes bieži vien ir gatavas jaunā pielūdzēja uzmanības dēļ atstāt novārtā savus bērnus. Vai likums ko līdzēs šādos gadījumos?”