Ieslodzījumu vietās Latvijā sodu par dažādu veidu dzimumnoziegumiem izcieš vairāk nekā 500 personu. Lielākā daļa no tām ieslodzījumā atrodas par izvarošanu. Tieši izvarotāji pieder noziedznieku grupai ar sevišķi augstu recidīva līmeni - līdz pat 40% izvarotāju mēdz noziegumus pastrādāt atkārtoti. Gan vietējie, gan starptautiski atzīti kriminālistikas eksperti norāda, ka ar cietumsodiem vien dzimumnoziegumus mazināt nevar – ar šiem noziedzniekiem daudz un sistemātiski jāstrādā arī pēc soda izciešanas.
Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Aleksandrs Dementjevs prognozē, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados arī nākamgad darbam ar dzimumnoziedzniekiem valstij nepietiks finansējuma, līdz ar to būs jāmeklē starptautiskie atbalstītāji. Ļoti pozitīvi ir vērtējams tas, ka ar Norvēģijas valdības finansiālu atbalstu jau 2009. gada 30. jūnijā Latvijā aizsākās projekts „Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšana Latvijā”, kura vienojošā misija ir – „Vairāk nevienu upuri!”.
"Ja sieviete, kas cietusi no seksuālās vardarbības, grib atrast palīdzību, nav skaidra ceļa, kur un kā viņai saņemt rehabilitāciju."
Kā stāsta ar norvēģu atbalstu īstenotā projekta vadītājs Imants Jurevičius, projekta gaitā tiek sagatavoti augstas klases speciālisti darbam ar dzimumnoziedzniekiem visā Latvijā. Tāpat notiek arī dzimumnoziedznieku uzvedības korekcijas sistēmas izveidošana ieslodzījuma vietās un sabiedrībā un starpinstitucionālās sadarbības attīstīšana sabiedrības aizsardzībai no bīstamiem dzimumnoziedzniekiem. Kā uzsver I. Jurevičius, pasaules pieredze liecina, ka dzimumnoziedznieku korekcijas programmu izveide un ieviešana atmaksājas pat septiņkārtīgi. Proti, katrs korekcijas programmā ieguldītais eiro var atgriezt sabiedrībai septiņus eiro, aprēķinājuši Kanādas pētnieki. Tur veiktais pētījums liecina, ka kontroles grupā iekļautie dzimumnoziedznieki seksuālus noziegumus atkārtoti pastrādā 19,2% gadījumu, bet dzimumnoziedznieki, kuri iziet speciālu terapijas kursu, šādus likumpārkāpumus atkārtoti veic 10,9% gadījumu.
Latvijā ar dzimumnoziedzniekiem līdz šim ir strādāts ļoti maz, atzīst A. Dementjevs. Pagājušā gada vidū probācijas dienestam nācās pārtraukt pildīt vairākas funkcijas, tostarp arī postpenitenciārās palīdzības sniegšanu personām, kuras tiek sagatavotas atbrīvošanai vai atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm. Kā skaidroja A. Dementjevs, tas nozīmē, ka pat tad, ja dzimumnoziedznieks pats vērstos VPD un lūgtu palīdzību, dienestam nāktos viņam atteikt.
Kas notiek ar upuriem?
Arī darbs ar dzimumnoziegumu upuriem Latvijā nav sakārtots: nav informācijas, statistikas, skaidru rīcības plānu cietušajiem. Valsts nodrošina palīdzību bērniem, kas kļuvuši par dzimumnoziegumu upuriem, savukārt palīdzība pieaugušajiem ir katras pašvaldības ziņā.
Konsultatīvā krīžu centra „Dardedze” Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode saka: „Ja sieviete, kas cietusi no seksuālās vardarbības, grib atrast palīdzību, nav skaidra ceļa, kur un kā viņai saņemt rehabilitāciju.” Ir vairākas sabiedriskās organizācijas, kas ik pa laikam saņem kāda fonda atbalstu, lai šādām sievietēm palīdzētu, bet nekur nav apkopota informācija, kur rehabilitāciju var saņemt tieši tagad. Viens projekts beidzas, cits sākas, bet nav sistēmas, nepārtrauktības un pēctecības.
Pat vecāki par bērniem neliekas ne zinis
Īpaša ir dzimumnoziedznieku interese par interneta iespējām. Te ar sociālo portālu starpniecību tiek meklēti jauni upuri. Internetā tiek izvietoti seksuālo vardarbību atainojoši materiāli, kas droši vien ir gana ienesīgs bizness, jo darboņi ir gatavi riskēt atkal un atkal.
Kā stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, izpētīts, ka 10-20% Eiropas bērnu savā bērnībā pārcieš kādu no seksuālās vardarbības formām, 83% gadījumos seksuālo noziegumu upuri ir meitenes. Ik dienu Eiropā tiek radītas 200 jaunas fotogrāfijas, kas ataino bērnu seksuālu izmantošanu. Vēl izpētīts, ka Eiropā 20% notiesāto noziedznieku pēc atbrīvošanas izdara atkārtotus noziegumus pret bērniem.
Aprēķināts, ka bērnu seksuālu izmantošanu saturošas lapas tiek uzturētas vairāk nekā 60 dažādās pasaules valstīs. Bērnu seksuālās izmantošanas materiālu saturošo lapu analīze parāda, ka seksuālo noziegumu upuri pārsvarā ir bērni no dzimšanas līdz 8 gadu vecumam. Kā skaidro M. Katkovska, šīs vecuma grupas bērniem arī ir visvieglāk noteikt vecumu, apskatot viņa fotogrāfiju. Tā pētījumos secināts, ka seksuālo izmantošanu atainojošās fotogrāfijās 57% gadījumu redzami tieši šāda vecuma bērni. 25% gadījumu – bērni no 8 līdz 11 gadu vecumam, 13% gadījumu – bērni no 11 līdz 14 gadu vecumam, 4% gadījumu – bērni no 14 līdz 16 gadu vecumam, un tikai nepilnā procentā gadījumu tiek izplatīti materiāli, kuros seksuāli izmanto vēl vecākus bērnus.
"Ar bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem Latvijā tika uzturētas deviņas tīmekļa vietnes, šobrīd tās jau ir slēgtas."
Latvijas Drošāka interneta centra darbību nodrošina Latvijas Interneta asociācija ar partneri – Valts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Latvijas Drošāka interneta centrs koordinē Elektronisko ziņojumu līniju, kurā jebkurš var ziņot par nelegālu interneta saturu, tai skaitā par interneta vietnēm, kas satur bērnu seksuālas izmantošanas materiālus. Elektrisko ziņojumu līnija tiek uzturēta sadarbībā ar Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Latvijas ziņojumu līnija ir arī Inhope asociācijas biedrs kopš 2008. gada. Inhope asociācija apvieno 36 ziņojumu līnijas no 33 pasaules valstīm, pagājušajā gadā asociācija saņēma 597 350 ziņojumus par bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem un pedofilu aktivitātēm.
Latvijas Interneta asociācijas Drošāka interneta centra Elektronisko ziņojumu līnija kopš 2007. gada ir saņēmusi 864 ziņojumus par dažādiem pārkāpumiem internetā. No tiem 139 ziņojumi ir bijuši par bērnu seksuālu izmantošanu saturošām tīmekļa vietnēm vai gadījumiem, kad bērnam seksuāla rakstura piedāvājumus ir izteicis pieaugušais, tātad – par pedofilu aktivitātēm. Deviņas tīmekļa vietnes ar bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem tika uzturētas Latvijā, un šobrīd tās jau ir slēgtas.
Kopumā šo trīs gadu laikā, balstoties uz Latvijas ziņojumu līnijas pārsūtītajiem ziņojumiem, Valsts policija ir ierosinājusi 17 krimināllietu uzsākšanu par bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izplatīšanu vai mudināšanu mazgadīgas un nepilngadīgas personas iesaistīties seksuāla rakstura darbībās.
"Ar cietumsodiem vien dzimumnoziegumus mazināt nevar – ar šiem noziedzniekiem daudz un sistemātiski jāstrādā arī pēc soda izciešanas."
Pēc Latvijas Interneta asociācijas Drošāka interneta centra šovasar veiktā pētījuma datiem, seksuāla rakstura piedāvājumus internetā no pieaugušajiem Latvijā ir saņēmuši 19% jauniešu vecumā no 14 līdz 18 gadiem un 10% bērnu vecumā līdz 13 gadiem. 71% respondentu vecumā līdz 13 gadiem un 43% vecumā no 14 līdz 18 gadiem par radušos nepatīkamo situāciju ir informējuši savus vecākus vai citus ģimenes locekļus. Savukārt uz jautājumu, kā vecāki rīkojās, kad bērni viņiem pastāstīja par nepatīkamām situācijām internetā, tai skaitā par pedofilu aktivitātēm, 47% vecāku atbildējuši, ka aprunājās ar bērnu, kā arī lūdza arī turpmāk informēt par līdzīgiem gadījumiem, 10% vecāku ziņoja policijai. Tikmēr 38% vecāku atzinuši, ka situācijas risināšanai neko nav darījuši. M. Katkovska teic: „Ko var izdarīt 10-15 speciālisti, kas risina šo problēmu, ja ceturtā daļa vecāku par savu bērnu negatīvo pieredzi vispār neliekas ne zinis?”
Problēma jārisina kompleksi, uzskata M. Katkovska. Visupirms vajadzīgas koordinētas darbības, lai tiktu noķerts un attiecīgi sodīts ikviens nozieguma izdarītājs, kā arī sekotu darbs ar noziedznieku pēc soda izciešanas, lai viņš noziegumu neatkārtotu. Otrkārt, jādara viss, lai tiktu identificēts cietušais bērns un viņš saņemtu atbilstošu un kvalitatīvu palīdzību. Treškārt, jādara viss, lai internetā nenokļūtu materiāli, kas ataino seksuālo noziegumu pret bērnu, lai jau esošie materiāli tiktu nekavējoties izņemti un lapas ar šādu saturu tiktu slēgtas. Un, ceturtkārt, sabiedrībai maksimāli aktīvi attiecīgajiem dienestiem būtu jāziņo par pamanītajiem noziegumiem.
