Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Brīvības atņemšanai alternatīvo sodu aizvien plašāku ieviešanu, kā arī citu modernu instrumentu ieviešanu kriminālsodu sistēmā paredz Kriminālsodu politikas koncepcija. Latvijā līdz šim izveidotā probācijas sistēma ir ļoti pozitīvi novērtēta citās Eiropas valstīs. Taču, ieviešot taupības pasākumus, VPD finansējums kopš 2009. gada ir krasi samazināts un līdz ar to apturēta atsevišķu funkciju izpilde.
FOTO: www.sxc.hu
Valstī patiešām tiek izstrādātas un pakāpeniski pieņemtas izmaiņas normatīvajos aktos, lai saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju gan saīsinātu brīvības atņemšanas sodus, gan tos aizvietotu ar citiem soda veidiem, ja noziegums nerada reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina portālam LV.LV pērn intervijā atzina: "Daudz lielāku efektu dod sabiedrībā izciešamie sodi - piespiedu darbs, uzraudzības programmas un tamlīdzīgi. Jau patlaban šādi soda veidi ar katru gadu aizvien lielāku popularitāti un atzinību iegūst gan prokuroru, gan tiesnešu vidū, un Valsts probācijas dienesta darba pieredze arī liecina, ka atkārtotu noziegumu skaits, ja ar sodītajiem kārtīgi strādā, ir ļoti mazs. Tie cilvēki, kuriem ir piemēroti probācijas pasākumi - vai tie ir piespiedu darbi, vai dažādas programmas -, tomēr vairāk spēj nostāties uz likumpaklausīga ceļa."
Dienests sabiedrības drošības paaugstināšanai
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, izbraukuma sēdē martā iepazinusies ar Valsts probācijas dienesta (VPD) darbu un problēmām, atzinīgi novērtēja dienesta līdz šim paveikto darbu ar notiesātām personām un aicināja tieslietu ministru rast iespēju piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai dienests varētu atjaunot vairākas sabiedrībai svarīgas funkcijas, kuru veikšana līdzekļu trūkuma dēļ pašlaik ir apturēta.
"Valsts probācijas dienesta darbs un tajā ieguldītie līdzekļi pilnībā atmaksājas," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. "Ja ar cilvēkiem, kuri iznāk no ieslodzījuma vietām, strādā, tas būtiski samazina atkārtoti veiktu noziegumu skaitu, ko apliecina arī statistikas dati. Aptuveni desmit procentiem bijušo ieslodzīto nav ne darba, ne ģimenes, ne dzīvesvietas, un viņi jau pāris dienu laikā pēc iznākšanas no cietuma pastrādā jaunus noziegumus. Turklāt probācijas darba izmaksas ir daudzkārt mazākas, salīdzinot ar ieslodzījuma vietu uzturēšanu."
"No katriem simts bijušajiem ieslodzītajiem, kas piedalījušies probācijas programmās, ieslodzījuma vietā atgriezies tikai viens."
VPD tika izveidots 2003. gada rudenī, un šī sistēma, ņemot vērā tās lielo apjomu, tika plānota un veidota pakāpeniski, apgūstot un sākot pildīt aizvien jaunas funkcijas, kas savā starpā ir saistītas un veido mērķtiecīgu, pēctecīgu darbu ar likumpārkāpēju. Līdz 2008. gadam VPD savā darbībā aptvēra visu Latvijas teritoriju, izveidojot 28 teritoriālās struktūrvienības.
Kā informē dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs, VPD paredzētās funkcijas ir šādas:
Viens pienākums – pagaidām likvidēts, pārējie – pārcelti vai sašaurināti
Valstī ieviešot taupības pasākumus, VPD finansējums kopš 2009. gada ir krasi samazināts. Piemēram, 2008. gadā tas bija 5,8 milj. latu, bet šogad – 2,8 milj. latu.
Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta juriskonsulte Laura Pakalne informē: "Ar 2009. gada 16. jūnija likumu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" (stājās spēkā 01.07.2009.), kas tika virzīts kopā ar grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam", tika izslēgta viena VPD funkcija – postpenitenciārās palīdzības sniegšana no ieslodzījuma vietām atbrīvotajām personām, kā arī samazināts atsevišķu funkciju īstenošanas apjoms:
Bez tam, lai nodrošinātu ar Ministru kabineta 2009. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. 6 (prot. Nr.1, 32.§) apstiprinātajā Kriminālsodu politikas koncepcijā noteikto par jauna kriminālsoda – probācijas uzraudzība – ieviešanu, ir izstrādāts un izskatīšanai MK sēdē iesniegts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", kas paredz kriminālsoda – policijas kontrole – aizstāšanu ar jaunu kriminālsodu – probācijas uzraudzība. Minētais atbilst arī Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 5.2. punktā noteiktajam.
Likumprojekts paredz, ka personas, kuras līdz norādītajam laikam jau notiesātas ar policijas uzraudzību, turpina to izciest Valsts policijas kontrolē, savukārt par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību vainīgajām personām probācijas uzraudzība tiktu piemērota no 2011. gada 1. jūlija, bet probācijas uzraudzība kā jauns papildsods par citiem noziedzīgiem nodarījumiem tiktu ieviesta no 2015. gada 1. janvāra."
Sabiedrības drošību nosaka virkne faktoru
"Sabiedrības drošību nosaka virkne faktoru, un VPD ierobežotās funkcijas ir tikai viens no tiem," norāda L. Pakalne. "Sabiedrības drošība nav tikai TM kompetencē, tās nodrošināšanā sava loma ir visām valsts institūcijām kopā un katram iedzīvotājam individuāli, līdz ar to nevar apgalvot, ka VPD funkciju samazinājums radītu kādas būtiskas sekas sabiedrības drošībai. VPD funkciju samazinājums nosaka nepieciešamību iekšēji pārorganizēt soda izpildes procesu (vairāk jāpievēršas ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālajai rehabilitācijai, nevis sociālās uzvedības korekcijai, jāiesaista cietuma resursi sociālās korekcijas nodrošināšanā), un daļēji skar kriminālprocesu (piemēram, izlīgumu ar VPD starpniecību var noslēgt tikai pirmstiesas stadijā, tāpēc pusēm jāņem šis arguments vērā).
Brīvības atņemšanai alternatīvo sodu aizvien plašāku ieviešanu, kā arī citu modernu instrumentu ieviešanu kriminālsodu sistēmā paredz jau minētā Kriminālsodu politikas koncepcija. Tās ieviešana nav tikai VPD kompetences jautājums, ieviešanā ir iesaistīta visa krimināltiesību sistēma – sākot no tiesnešiem, kas piemēros pilnveidoto Krimināllikumu, un beidzot ar cietuma uzraugu, kam jānodrošina brīvības atņemšanas soda izpilde atbilstoši jaunajam soda mērķim. Valsts budžeta konsolidācija, protams, palēnina koncepcijas ieviešanu tajā daļā, kas saistīta ar papildu izdevumiem, tomēr liela daļa koncepcijas ir ieviešama bez papildu līdzekļiem, tam vairāk nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts. Turklāt koncepcijas rezultātā izstrādātie Krimināllikuma grozījumi vēl nav spēkā, un ir sagaidāms, ka būtiski ietekmi tie atstās ne uzreiz, bet ilgtermiņā, un tas varētu likt pārskatīt iekšējās procedūras sodu izpildes iestādēs.
Papildus jāpiebilst, ka TM izvērtēs iespējas pēc iespējas ātrāk atjaunot VPD funkcijas pilnā apjomā, tomēr jāsaprot, ka bez papildu valsts budžeta līdzekļiem tas nav īstenojams."
Uzraudzība mazāka, pārkāpējiem lielāka vaļa
Latvijā līdz šim izveidotā probācijas sistēma ir ļoti pozitīvi novērtēta citās Eiropas valstīs. Taču, kā norāda VPD, izvērtēšanas ziņojumu sniegšanas ierobežojumi var ietekmēt gan efektīvākā soda veida piemērošanu tiesās, gan nosacītas notiesāšanas gadījumos izvēlēties likumpārkāpēja personībai atbilstošākos pienākumus. Tādējādi var palielināties atkārtotu noziegumu jeb recidīvu skaits.
Recidīva līmenim pieaugot par vienu procentu, valsts no iekšzemes kopprodukta zaudē aptuveni 1,5 milj. latu gadā. Šai summai vēl jāpieskaita finanšu līdzekļi, kas papildus tiks tērēti par personu uzturēšanu brīvības atņemšanas iestādēs, ņemot vērā, ka gads brīvības atņemšanas iestādē 2011. gadā vienai personai izmaksā aptuveni 3000 latu. Savukārt darbs ar vienu probācijas klientu pērn vidēji izmaksājis 39 santīmus dienā - nesalīdzināmi mazāk nekā viena cietumnieka uzturēšana. Negatīva ietekme, protams, ir arī tam, ka VPD pagaidām vairs pārbaudes laikā neuzrauga personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm nepiedalās notiesāto sociālās uzvedības korekcijā.
"VPD pagaidām pārbaudes laikā vairs neuzrauga personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess."
Pēc grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam" Valsts probācijas dienests vairs neīsteno izlīgumus tiesas procesa stadijā, un tādēļ, kā lēsts VPD, jārēķinās ar tiesas sēžu skaita palielināšanos. Tā kā viens tiesas process valstij izmaksā ap 200 latu, VPD uzskata, ka tādējādi var paaugstināties izmaksas no valsts budžeta tieši tiesas procesiem.
Kā jau minēts, iepriekš VPD sniedza arī postpenitenciāro palīdzību. Tā ir palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un noslēgušas brīvprātīgu rakstveida vienošanos ar VPD. Tās ietvaros probācijas klientam tika sniegts atbalsts dokumentu kārtošanā, nodarbinātības un mājvietas jautājumu risināšanā, tika piedāvāta iespēja piedalīties probācijas programmās. Palīdzība tika sniegta sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm.
A. Dementjevs norādīja, ka, noņemot šo funkciju VPD, tā nav nodota nevienai citai iestādei un līdz ar to valstiskā līmenī netiek sniegta mērķtiecīga un kompleksa palīdzība bijušajiem ieslodzītajiem, kas savukārt palielina iespējamību, ka pieaugs personu skaits, kuri noziedzīgos nodarījumus izdarīs atkārtoti.
Līdz ar finansējuma samazināšanu likvidētas visas dienesta filiāles Rīgā un Līvānos, ieviesta 32 stundu darba nedēļa, darbinieku alga tagad vairs ir tikai 210-260 latu, nav iespējamas normatīvajos aktos paredzētās piemaksas par darba bīstamību 1% apmērā, kā arī veselības apdrošināšana. No VPD 2009. gadā pēc pašu vēlēšanās aizgājuši 38 darbinieki, 2010. gadā – 35, un līdz šā gada martam – pieci, savu izvēli motivējot ar zemu atalgojumu, augstu darba intensitāti un bīstamību, kā arī sociālo garantiju neesamību.
"Probācijas klientu skaits ar katru gadu pieaug, bet finansējums samazinās."
A. Dementjevs informēja, ka VPD darbinieki ietilpst kategorijā, kuru veselība saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 937. pantu ir obligāti jāapdrošina, jo, veicot amata pienākumus, viņi ir pakļauti reālam veselības un dzīvības apdraudējuma riskam. "Vidēji mēnesī visā Latvijā ir pieci desmit gadījumi, kad klienti apdraud mūsu darbiniekus, izraisa konfliktus, tostarp arī pielietojot fizisku spēku," norāda VPD vadītājs.
Kritiska situācija pašlaik ir izveidojusies Rīgā, jo finansējuma trūkuma dēļ galvaspilsētā viss probācijas darbs tagad koncentrēts vienā vietā Dzirnavu ielā, kur dienestu dienā apmeklē vairāk nekā simt, tostarp arī augsta riska likumpārkāpēju. Dienesta vadītājs stāsta, ka šāda sociāli riskantu personu koncentrēšanās vienkopus rada negatīvas sekas: šie ļaudis satiekoties organizējas arī kopīgiem likumpārkāpumiem, ko apliecina fakts, ka pēdējā laikā aplaupīti gan kājāmgājēji, gan tuvējie veikali un pa kādam lombardam.
Probācijas darba krituma sekas, visticamāk, liks sevi manīt pēc kāda laika. Saeimas deputāts Uģis Rotbergs komisijas sēdē uzsvēra probācijas darba lielo nozīmi: "Probācijas dienests sniedz skaidru pakalpojumu sabiedrībai. Diemžēl pastāv graujoša nezināšana par šī darba svarīgumu."
"Mūsu klientiem bijis ļoti zems recidīva procents. No katriem simts bijušajiem ieslodzītajiem, kas piedalījušies mūsu probācijas programmās, tikai viens atgriezies ieslodzījuma vietās," informēja A. Dementjevs. "Tomēr probācijas klientu skaits ar katru gadu pieaug, bet finansējums samazinās."
