VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
02. decembrī, 2010
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Drošība
44
44

Kas ir valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, un ko tā var dot

LV portālam: IRINA ĻITVINOVA, Juridiskās palīdzības administrācijas direktore
Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Irina Ļitvinova: “Mums visiem kopā jārīkojas katram savā atbildības laukā, nevaram gaidīt rīcību tikai no tiesībsargājošo iestāžu puses.”

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Tieslietu ministrija 2006. gada 1. janvārī nodibināja Juridiskās palīdzības administrāciju (JPA). Vienkārši skaidrojot, JPA galvenie uzdevumi ir valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības piešķiršana cilvēkiem, kuriem nepieciešama tiesvedība civillietās, cietušajiem privātās apsūdzības celšanai krimināllietās, kā arī valsts kompensāciju izmaksa tiem, kuri kļuvuši par noziedzīgu nodarījumu upuriem.

Šī palīdzība paredzēta personām, kuras pašas nespēj samaksāt par juridiskajiem pakalpojumiem. Par to, kā notiek šo un citu funkciju īstenošana, LV.LV iztaujā JPA direktori Irinu Ļitvinovu.

No mazas nodaļas līdz atsevišķai iestādei

Mēs tiekamies jūsu iestādes piecu gadu jubilejas priekšvakarā. Kas šajā laikā ir padarīts, un kas ir mainījies?

Starptautiskie un Eiropas Savienības normatīvie akti uzliek pienākumu valstij izveidot vienotas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu. Lai izveidotu pamatus šādu pakalpojumu sniegšanai, Tieslietu ministrija (TM) sākotnēji izstrādāja koncepciju valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmas izveidošanai Latvijā, ko valdība akceptēja 2004. gada martā. Bet 2005. gada 17. martā tika pieņemts un 1. jūnijā stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas noteica fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Likums noteica arī līdz 2005. gada 30. decembrim izveidot Tieslietu ministrijas (TM) padotībā esošu tiešās pārvaldes iestādi – Juridiskās palīdzības administrāciju. TM sākotnēji tika izveidota juridiskās palīdzības nodaļa, kas pēc pusgada pārtapa atsevišķā iestādē. Administrācija darbību uzsāka 2006. gada 1. janvārī. Tās atrašanās vieta ir Rīgā.

Šodien var atzīt, ka pieņemtais likums ne tikai nostiprināja un uzlaboja valsts nodrošinātu juridiskās palīdzības sistēmu, bet to papildināja ar ļoti svarīgu sastāvdaļu – valsts juridisko palīdzību civillietās, tai skaitā pārrobežu. Šogad vairs nesniedzam juridisko palīdzību administratīvajās lietās (izņemot – apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros), bet cietušajiem privātās apsūdzības kriminālprocesos nodrošināsim līdz 1. janvārim, jo ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā no tā izslēgtas privātās apsūdzības institūta regulējošās normas.

Ko tas nozīmē?

Privātās apsūdzības institūta izslēgšana ir ievērojams solis uz priekšu cietušo tiesību nodrošināšanai kriminālprocesā. Grozījumi Kriminālprocesa likumā noteic, ka par Krimināllikuma 130. un 157. pantā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem turpmāk tiks veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Cietušajam nevajadzēs uzturēt apsūdzību un veikt pierādīšanas darbības. Saņemt nepieciešamo juridisko palīdzību cietušie varēs Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, vēršoties ar lūgumu pie kriminālprocesa virzītāja. Tātad mūsu galvenā uzmanība tiek pievērsta civillietām, tajā skaitā – pārrobežu, atbilstoši Eiropas Padomes 2003. gada 27. janvāra direktīvai 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos un noteikt kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību tajos.

(Direktīva atrodama JPA vietnē http://www.jpa.gov.lv/lat/normativie_akti/es_normativie_akti/?doc=101- red.)

Kam palīdz Juridiskās palīdzības administrācija

Kuriem cilvēkiem ir tiesības vērsties JPA pēc palīdzības?

Tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personai, kura ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu (attiecīgu izziņu izsniedz pašvaldības sociālais dienests), kā arī ja persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Taču pakalpojumi pieejami arī īpašos gadījumos, kad, piemēram, pēkšņas stihiskas nelaimes vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ persona nespēj nodrošināt savu tiesību aizsardzību un realizēt pieeju tiesas aizsardzībai. Tad mēs gādājam par šīs personas pieeju tiesai un arī tās pārstāvību tiesā.

Civillietās ir piecas sadaļas – ģimenes tiesības, dzīvokļa tiesības, darba tiesības, zaudējumu un parādu piedziņa. Kuri ir raksturīgākie gadījumi, kad cilvēki vēršas JPA?

Visaktīvāk cilvēki vēršas JPA ar lūgumiem nodrošināt juridisko palīdzību ģimenes tiesību jautājumos – strīdos par laulības šķiršanu, kopmantas sadali, paternitātes noteikšanu vai paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, uzturlīdzekļu piedziņu, aizgādības tiesību un saskarsmes tiesību noteikšanu. Šādu lietu īpatsvars ir aptuveni 78 procenti.

Nākamais ir dzīvokļu tiesības un darba tiesības... Kāds ir šo lietu īpatsvars?

Ar īpašuma tiesībām saistīto lietu īpatsvars ir aptuveni 20 procentu. Šajā lietu kategorijā cilvēki JPA pārsvarā vēršas strīdos par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, zemes izmantošanas kārtību, īres (lietošanas) tiesību noteikšanu, īres maksas paaugstināšanu, kopīpašuma izbeigšanu, zemes robežu noteikšanu, zemes nomas maksas noteikšanu utt. Saistībā ar minētajiem strīdiem arī uzsverama negatīva iezīme – pārsvarā cilvēki vēršas JPA tad, kad lieta ir iekavēta un efektīva juridiskās palīdzības nodrošināšana ir apgrūtinoša.

Kopš 2008. gada beigām gan privātajā, gan valsts sektorā tika samazināts ļoti daudz darba vietu. Kā tas atbalsojās jūsu iestādē?

Pieteikumu skaits šajās lietās palielinājās pavasarī, bet kopumā to īpatsvars nav liels – tikai seši procenti. Kā liecina mūsu pieredze (un arī no juridiskās palīdzības sniedzējiem esam saņēmuši pozitīvu informāciju), tieši šajās lietās ļoti bieži tiek pārkāptas darbinieka tiesības, tai skaitā arī atlaišanas procedūrā. Pozitīvi, ka cilvēki cīnās par savām tiesībām. Šīs ir lietas, kur tiešām varam palīdzēt. Minēto lietu īpatsvars varētu būt izskaidrojams ar to, ka cilvēki, kuri tikai nesen zaudējuši darbu, vēl nav ieguvuši maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Kā arī ar to, ka persona arī pēc konsultēšanās ar JPA darbiniekiem apmeklētāju pieņemšanas nodaļā var sekmīgi izmantot savas tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus un iespēju robežās atrisinātu darba tiesību strīdu pirmstiesas procesa stadijā.

Latvijas iedzīvotāji nav pietiekami informēti par savām tiesībām

Kāda, jūsuprāt, ir Latvijas iedzīvotāju izpratne par savām tiesībām?

Vēlos uzsvērt, ka zināt savas tiesības ne vienmēr nozīmē sūdzēšanos, ar ko Latvijā nodarbojas ļoti daudzi. Zināt savas tiesības nozīmē spēt rīkoties, lai sarežģījumus atrisinātu. Kas ir galvenais strīda gadījumā? Laikus vērsties pēc palīdzības un pareizi formulēt savu prasījumu.

Neteikšu, ka no tiesas zāles vienmēr izdodas iziet kā uzvarētājiem: nereti lietas ir ielaistas vai klients nav pienācīgi sadarbojies ar juridiskās palīdzības sniedzēju, un tādēļ nav savākti un pienācīgi noformēti dokumenti un citi pierādījumi, kam ir nozīme lietas izšķiršanā.

Personas mums nereti lūdz turpmāku pārstāvību tiesā, kaut arī pirms tam jau ir sniegta juridiskā palīdzība – konsultācija, prasības pieteikuma sagatavošana. Bet, tā kā cilvēki ir neziņā par to, kā viss notiks, nepārzina iztiesāšanas kārtību, nespēj argumentēt, tad jūtas nedroši un pat baidās piedalīties civillietas izskatīšanā.

Lai mūsu pakalpojumus padarītu iedzīvotājiem pieejamākus un arī īstenotu šo izskaidrošanu, JPA uztur bezmaksas informatīvo tālruni, uz kuru ik mēnesi piezvana aptuveni 300 personu; mūs var uzrunāt arī ar elektronisko vēstuļu palīdzību, uz kurām mēs atbildam, taču nevaram sniegt informāciju par strīda būtību. Iespēju robežās rīkojam seminārus novadu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem visā valstī. Nupat šāds pasākums notika Limbažos. Iepriekšējos gados, piemēram, 2007. gadā, semināru gan bija vairāk.

"Mūsu klienti ir ļoti slikti informēti ne tikai par savām tiesībām un pienākumiem, bet arī par valsts vai pašvaldības iestāžu kompetenci. "

Lielākais sasniegums, manuprāt, ir tas, ka mēs, ļoti mazs centrālais birojs Rīgā, saņemam iesniegumus no visiem Latvijas novadiem un savā darbā jau izmantojam vienas pieturas aģentūras principu: cilvēks, risinot kādu savu problēmu pašvaldībā, uzreiz saņem šo informāciju par JPA un aizpilda pieteikuma veidlapu. Lai no klienta saņemtu kādu lēmuma pieņemšanai svarīgu informāciju, kuru nevaram iegūt no valsts reģistriem vai valsts iestādēm, nosūtām papildus informācijas pieprasījumus, kuriem klāt pievienotas aploksnes “atbilde apmaksāta”.

Administrācijas darbinieki, kuri apkalpo klientus, ik dienu pārliecinās, ka klienti ir ļoti slikti informēti ne tikai par savām tiesībām un pienākumiem, bet arī par citu valsts vai pašvaldības iestāžu kompetenci. Nereti pie mums atnāk lūgt atbalstu, nozīmēt juridiskās palīdzības sniedzēju dokumentu sagatavošanai, bet atklājas, ka attiecīgais jautājums ir kādas konkrētas valsts vai pašvaldības iestādes kompetencē un atliek tikai nosaukt tuvāko adresi. JPA ir izveidota cieša sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, ar Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centru. Ļoti noderīga ir elektroniskā veidā pieejamā informācija par šo dienestu pakalpojumiem, ko vajadzības gadījumā izdrukājam un piedāvājam saviem apmeklētājiem; sociālajiem dienestiem ir arī bezmaksas tālruņi, uz kuriem var piezvanīt un iegūt vajadzīgās ziņas. Bet JPA tiešais pienākums ir nodrošināt cilvēkiem juridisko palīdzību, iesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus strīdus gadījumos, kad lieta jau faktiski ir piekritīga tiesai.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoms ir limitēts

Kāda ir atšķirība, ja juristam maksā klients pats, vai arī tas ir valsts nodrošināts pakalpojums?

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoms ir limitēts un izpaužas ļoti konkrētu darbību veidā: konsultācija, procesuālo dokumentu (prasības pieteikums, pretprasība, blakussūdzība, apelācijas sūdzība, kasācijas sūdzība) sagatavošana un klienta pārstāvniecība tiesā. Ikreiz ir jāvērtē šīs palīdzības lietderība un nepieciešamais apjoms. Ļoti svarīga ir personas līdzdarbošanās juridiskās palīdzības saņemšanā, jo ne visu juridiskās palīdzības sniedzējs var izdarīt un ne par visu viņš var saņemt atlīdzību no valsts.

Cik daudz ir advokātu, ar kuriem JPA ir noslēgusi līgumus par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sniegšanu?

Pašlaik līgumi noslēgti ar 142 juridiskās palīdzības sniedzējiem, no tiem 110 ir zvērināti advokāti. Neraugoties uz pieticīgo atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību, pēdējos gados juridiskās palīdzības sniedzēju skaits, ar kuriem noslēgti juridiskās palīdzības līgumi, ir palielinājies. Tomēr atsevišķos Latvijas reģionos vēl joprojām nav pietiekams juridiskās palīdzības sniedzēju skaits.

Kāda ir šo juristu motivācija sadarboties ar JPA, ja atlīdzība tomēr neatbilst pašreizējai juridisko pakalpojumu tirgus cenai?

Brīvo juridisko profesiju pārstāvji piesakās vairāku iemeslu dēļ. Kā stāsta viņi paši (un to liecina arī JPA veiktā aptauja), galvenais ir tas, ka šīs lietas paplašina prakses daudzveidību, turklāt šķiet svarīgi strādāt ne tikai ar turīgiem klientiem, bet arī ar tiem, kuri nespēj paši par pakalpojumu samaksāt, bet kuriem šī palīdzība ir ļoti vajadzīga. Pro Bono institūts (bezmaksas juridisko pakalpojumu sniegšana) nav populārs advokātu praksēs, tāpēc juridiskās palīdzības sniedzēji, kuri sadarbojas ar JPA, tomēr zināmā mērā iet šajā virzienā, kaut arī iespēja nopelnīt arī ir.

Kad iespējams saņemt valsts kompensāciju

Līdztekus juridiskās palīdzības nodrošināšanai svarīga JPA darbības joma ir valsts kompensāciju izmaksa. Kad tās tiek piešķirtas?

Likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem” nosaka, ka valsts kompensācija cietušajiem tiek izmaksāta tīšos noziedzīgos nodarījumos cietušām personām. Proti, ja kriminālprocesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzinis personu par cietušo un kvalificē noziedzīgu nodarījumu kā tīšu. Nākamā pazīme – kāds ir noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums cietušajam – iestājusies personas nāve, nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības.

"Visaktīvāk cilvēki vēršas JPA ar lūgumiem nodrošināt juridisko palīdzību ģimenes tiesību jautājumos."

Valsts kompensācijas pieprasījumu JPA iesniedz gada laikā pēc tam, kad persona ar kriminālprocesa virzītāja lēmumu ir atzīta par cietušo kriminālprocesā. Valsts kompensācijas pieprasīšana un izmaksāšana neierobežo cietušā tiesības pieprasīt kaitējuma kompensāciju gan kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, gan arī pēc kriminālprocesa pabeigšanas cietušajam ir tiesības prasīt papildu kompensāciju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču, lemjot par valsts kompensācijas piešķiršanu, tiek ņemts vērā, vai persona ir saņēmusi kaitējuma kompensāciju no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja.

Cik liela ir šī valsts kompensācija?

Līdz 2009. gadam tās maksimālais apmērs bija piecas minimālās mēnešalgas. Mainoties minimālās mēnešalgas apmēram, 2009. gadā kompensācija varēja sasniegt 900 latus, bet ekonomiskās krīzes apstākļos valsts kompensācijas maksimālais apmērs 2010. gadā tika samazināts līdz trim minimālajām mēnešalgām.

Šogad valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir trīs minimālās mēneša darba algas un valsts kompensācija tiek izmaksāta:

  •  100 procentu apmērā, ja iestājusies personas nāve (Ls 540);
  •  70 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai aizskarta cietušā dzimumneaizskaramība, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu (Ls 378);
  •  50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi (Ls 270).

JPA pērn rīkotās aptaujas dati liecina, ka cietušie par iespēju saņemt kompensāciju uzzinājuši lielākoties policijā un prokuratūrā.

Tā ir laba ziņa, un domājam, ka pozitīvo rezultātu devuši mūsu rīkotie informēšanas pasākumi. Kriminālprocesa virzītāja pienākums ir informēt cietušo par tiesībām kriminālprocesā, dažādās procesuālajās stadijās, nevis tiesībām uz valsts kompensāciju vai tiesībām saņemt kādu citu pakalpojumu. Taču tas ir kompetences un attieksmes jautājums. Vairākums mūsu klientu ir smagos noziegumos cietušie. Kad persona iesniedz kriminālprocesa virzītāja izziņu (šī izziņa ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai), kurā vēl papildus ir norādīts, kur šis dokuments iesniedzams un kādas šai personai ir tiesības, tad redzam, ka arī šajā jomā jau tiek īstenoti vienas pieturas aģentūras pamatprincipi. Par to esam pateicīgi kriminālprocesa virzītājiem.

Ja kaitējums radies citas ES dalībvalsts teritorijā

Kad tiek izmaksāta valsts kompensācija pārrobežu gadījumos?

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem tika pieņemta 2004. gada 29. aprīlī. Ar šo normatīvo dokumentu tika izveidota sadarbības sistēma, lai noziegumos cietušajiem atvieglotu kompensācijas saņemšanu pārrobežu gadījumos. Cietušie var vērsties kompetentā iestādē dalībvalstī, kurā ir to pastāvīgā dzīvesvieta, un tai ir jāatvieglo visas praktiskās un valodu grūtības, kas rodas šīs kompensācijas saņemšanai.

JPA pieņem lēmumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvīgi dzīvojošas personas pieprasījumu izmaksāt kompensāciju par kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

"Personas savas tiesības uz valsts kompensāciju ne vienmēr izmanto."

Cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā un kuram radies kaitējums citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir tiesības tieši vai ar JPA starpniecību iesniegt valsts kompensācijas pieprasījumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei. JPA valsts kompensācijas pieprasījumu atbilstoši konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts prasībām un kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas saņemto pieprasījumu izvērtē atbilstoši savas valsts spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Pagājušajā gadā visvairāk kompensāciju (40% un 140 tūkst. latu) izmaksātas, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies cietušā nāve, bet nākamais lielākais kompensāciju īpatsvars (23% un 83 tūkst. latu) izmaksātas personām par to dzimumneaizskaramības aizskārumu.

Vēl īpatnība tāda, ka šajā pēdējā kategorijā visvairāk cietuši jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Kā to komentēsit?

No nepilngadīgo personu, kuras cietušas noziedzīgos nodarījumos, pārstāvjiem pērn saņemti 144 valsts kompensācijas pieprasījumi (tas ir 21 procents no kompensācijas pieprasījumu kopskaita 2009. gadā). Savukārt no šiem valsts kompensācijas pieprasījumiem 71 procentā gadījumu valsts kompensācija tika izmaksāta par dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka personas savas tiesības uz valsts kompensāciju ne vienmēr izmanto.

Par ko tas, jūsuprāt, liecina?

Ir jāvērtē sabiedrības attīstības tendences, sākot ar bērna audzināšanu ģimenē, izglītības sistēmu, brīvā laika pavadīšanas iespējām un tā tālāk. Tiesībsargājošās iestādes tomēr cīnās ar sekām. Sekas redzam arī mēs. Arī runājot par to no mūsu iestādes skatupunkta, ir skaidrs, ka šis temats ir asākas reakcijas vērts. Mums visiem kopā jārīkojas katram savā atbildības laukā, nevaram gaidīt rīcību tikai no tiesībsargājošo iestāžu puses. No minētā 21 procenta aptuveni trešdaļa noteikti būs gadījumi, kad noziedzīgais nodarījums ir noticis ģimenē. Tādēļ ir pašos pamatos jācīnās pret šo sociālo parādību. Ir jāmeklē cita pieeja, kā šo situāciju ietekmēt, analizējot noziedzības un labklājības radītājus kopsakarā un veicinot prevencijas pasākumus, kā arī nodrošinot nepilngadīgo informētību gan par savām tiesībām, gan par tiesību aizsardzības iespējām.

Labs saturs
44
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU