SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Solvita Cīrule
ģimenes tiesību juriste
27. aprīlī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tiesu sistēma
2
5
2
5

Kas un kā atbrīvojams no tiesas izdevumu samaksas

Precīzu valsts nodevas apmēru var noteikt tikai tad, kad ir skaidri noformulēts prasības priekšmets un pamats, kas veido prasības saturu. Kad prasījumi tiesai noformulēti, var aprēķināt maksājamās valsts nodevas apmēru, kuras aprēķināšanas mehānisms noteikts Civilprocesa likuma 34. un 35.pantā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Likumdevējs ir noteicis personas, kas ir atbrīvotas no maksas par tiesas izdevumiem. Kam tie nav jāmaksā? Un ko darīt, ja izdevumi tomēr jāmaksā, bet cilvēkam naudas trūkst?

Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Tātad, ja starp personām ir izcēlies strīds, kuru nav iespējams atrisināt mierīgu pārrunu ceļā, atliek vien vērsties tiesā ar attiecīgu prasību vai pieteikumu.

Tomēr, pirms izlemt vērsties tiesā, jāņem vērā, ka tiesāšanās ir saistīta ar tiesāšanās izdevumiem, kuru mērķis ir kompensēt izdevumus, kas valstij nepieciešami tiesu darbības nodrošināšanai, atlīdzināt tos vinnējušajai pusei, un tie kalpo arī kā zināms pamudinājums parādniekiem savas saistības izpildīt labprātīgi bez tiesas starpniecības. Bez tam tiesas izdevumi paredzēti arī, lai mazinātu nepamatotu prasības pieteikumu iesniegšanas iespējamību.

Civilprocesa likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi (izdevumi par zvērināta advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi).

Kas ietilpst tiesas izdevumos?

Tiesas izdevumi civillietās ir ar likumu noteiktie obligātie maksājumi par noteiktu procesuālu darbību izdarīšanu.

Tiesas izdevumos ietilpst:

  • Valsts nodeva - viens no pamatmaksājumiem jebkurā civillietā. Valsts nodevas apmērs noteikts Civilprocesa likuma 34.pantā – tas nav konstants un visiem strīdiem vienāds, bet atkarīgs gan no strīdu summas, gan ceļamās prasības rakstura.
  • Kancelejas nodeva (par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu - 5 lati, par izziņas izsniegšanu - 2 lati, par izpildu raksta dublikāta izdošanu - 10 latu, par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs - 3 lati, par liecinieku uzaicināšanu - 3 lati par katru personu). Ir prasības, kurām tiesā kancelejas nodeva nav jāmaksā. Tas jādara vien tad, ja puses grib kādus lietā būtiskus apstākļus pierādīt ar liecinieku liecībām vai prasa kādu no iepriekšminētajiem dokumentiem.
  • Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami tikai tad, ja rodas nepieciešamība apmaksāt summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem; izdevumus, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas; ar atbildētāja meklēšanu; ar tiesas sprieduma izpildi; ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītos izdevumus; ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītos izdevumus; ar prasības nodrošināšanu saistītos izdevumus.

Virkne atbrīvoto kategoriju

Likumdevējs ir noteicis ļoti plašu personu loku, kuras no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvotas.

No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti prasītāji:

  • prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;
  • prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;
  • prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
  • prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;
  • prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
  • lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.

Tāpat no tiesas izdevumu samaksas atbrīvoti:

Pieteikuma iesniedzēji - par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu; par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu; par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu.

Prokurori un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Administratori – prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu Maksātnespējas likuma 51.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

"Šķirot laulību, nodevas samaksu atliek vai sadala termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns."

Piedzinēji – izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos; izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.

Nodokļu (nodevu) administrācija – pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā daļā par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem.

Atsevišķi Civilprocesa likuma 43.panta piektajā daļā ir noteikts, ka prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

Precīzu valsts nodevas apmēru var noteikt tikai tad, kad ir skaidri noformulēts prasības priekšmets un pamats, kas veido prasības saturu. Vienkāršākajā gadījumā prasījums var būt tikai par parāda piedziņu, komplicētākā – par darījumu apstrīdēšanu, tiesību atzīšanu, pienākumu uzlikšanu utt. Tad, kad prasījumi tiesai noformulēti, var aprēķināt maksājamās valsts nodevas apmēru, kuras aprēķināšanas mehānisms noteikts Civilprocesa likuma 34. un 35.pantā.

Atbrīvojumu var lūgt arī trūcīgie

Ko darīt tad, ja persona neatbilst likumā noteiktajam personu lokam un tiesas izdevumi ir jāmaksā, bet naudas nav? Vai pastāv iespēja tiesas izdevumus nemaksāt?

No Satversmes 92.panta un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta, kas paredz ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu, izriet ne tikai valsts tiesības, bet arī pienākums atbrīvot trūcīgas personas no valsts nodevas un citiem izdevumiem, lai minētās personas varētu īstenot savu civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

"Tiesas izdevumi kalpo arī tam, lai mazinātu nepamatotus prasības pieteikumus."

Tātad, ja tiesas izdevumu nomaksa nav pa spēkam, vienlaikus ar prasības pieteikuma iesniegšanu jālūdz tiesu atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, sniedzot ziņas par savu mantisko stāvokli un pievienojot arī attiecīgus pierādījumus. Civilprocesa likums paredz, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Minētās tiesību normas izpratnē fiziskās personas atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas ir saistīta ar viņas mantiskā stāvokļa novērtējumu, bet ne no tiesas vai tiesneša iegribas. Bet fiziskai personai ir jāsniedz tik plaša un pārliecinoša  pierādījumu bāze, lai tie pārliecinātu tiesu, ka viņai tiešām tiesas izdevumus nav iespējams nomaksāt.

Tiesnesim noteikti nepietiks, ja būs tikai vispārīgi norādīts, ka personai nav ienākumu vai tie ir nelieli. Mantiskais stāvoklis ir atkarīgs ne tikai no darba samaksas, bet arī citiem ienākumiem, kustamas un nekustamas mantas piederības, par ko arī noteikti tiesai ir jāsniedz pierādījumi. Ja tas netiks izdarīts, ja nepieciešamās informācijas trūks, tiesnesim nebūs iespējams objektīvi izvērtēt prasītāja mantisko stāvokli un lūgums par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, visticamāk, tiks noraidīts.

Jāatceras, ka atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir paredzēta tikai izņēmuma gadījumos, kad tiešām tiek konstatēti tādi apstākļi, kas liecina, ka konkrētās fiziskās personas mantiskais stāvoklis neļauj tai īstenot tiesības uz tiesu likumā noteiktā valsts nodevas lieluma dēļ.

Šie apstākļi konstatējami, vienlaikus vērtējot vairākus kritērijus:

  1. fiziskās personas mantiskais stāvoklis kā objektīvi pastāvošs apstāklis prasības pieņemšanas laikā;
  2. samērīgums starp personas tiesību uz tiesu ierobežojumu un valsts nodevas noteikšanas mērķi;
  3. vienlīdzīga attieksme pret personām ar vienlīdz smagu materiālo stāvokli.

    "Ne vienmēr cilvēku atbrīvos no izdevumiem tādēļ, ka viņam ir trūcīgā statuss."

Ja personai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, šīs ziņas noteikti ir jāsniedz tiesai, norādot, ka pašvaldība pirms attiecīgā statusa piešķiršanas ir vispusīgi izvērtējusi personas mantisko stāvokli.

Tomēr jāņem vērā, ka arī piešķirto statusu tiesnesis vai tiesa vērtēs kopsakarā ar celtās prasības priekšmetu un ne vienmēr persona no izdevumiem tiks pilnībā atbrīvota tikai tādēļ, ka ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu. Piemēram, prasības priekšmets būs izpirkuma tiesība, kuras kā viens no īstenošanas priekšnosacījumiem noteikts Civillikuma 1384.pantā iekļautais ieguvēja pienākums iemaksāt summu, kādu viņš uzņēmies dot par nekustamo īpašumu. Visticamāk, ņemot vērā izpirkuma naudas summu, atsaukšanās uz maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu konkrētās lietas ietvaros nebūs pietiekama. Tiesa nevarēs secināt, ka prasītājam ir tik slikts materiālais stāvoklis, ka maksājamā valsts nodeva pie izpirkuma prasības liedz tai pieeju tiesai.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU