SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
25. jūnijā, 2015
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
7
7

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība – kam un kādos gadījumos tā pienākas

LV portāla infografika

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants paredz – ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Arī Civillikuma 1.panta pirmā daļa noteic katra tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Taču vajadzības gadījumā visbiežāk paša spēkiem to nodrošināt nav iespējams. Šim nolūkam nepieciešamas specifiskas juridiskas zināšanas, bet profesionāla jurista pakalpojumi maksā pietiekami lielu naudu, ko ne katrs var atļauties. Tāpēc juridisko palīdzību tiem, kam tā nav pieejama, nodrošina valsts.
īsumā
  • Tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
  • Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir civillietās ārpus tiesas un tiesā  (tai skaitā pārrobežu strīdos) un administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros, lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros.
  • Visbiežāk juridisko palīdzību lūdz nodrošināt civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā saistībā ar ģimenes tiesībām, dzīvokļa tiesībām, zaudējumu un parāda piedziņu, darba tiesībām.

Kādos gadījumos, veidos un kādā apjomā ir iespējams saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību juridiska rakstura jautājumu risināšanai ārpus tiesas un tiesā, noteikts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Atbildīgā iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā nodrošina juridisko palīdzību tiem, kam tā nav pieejama, ir Juridiskās palīdzības administrācija (JPA).

Kam ir tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību?

Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personām, kuras:

  • ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu – attiecīgu izziņu izsniedz pašvaldības sociālais dienests;
  • atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā – informāciju sniedz attiecīga valsts vai pašvaldības iestāde pēc personas vai JPA pieprasījuma;
  • pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ) – informāciju un pierādījumus par to var iesniegt tikai pati persona.

Kā redzams, valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir paredzēta personām, kuras pašas nespēj par to samaksāt, un to apliecina attiecīgie dokumenti. Savukārt negaidītas un iepriekš neplānotas situācijas, kurās no personas neatkarīgu apstākļu dēļ savu tiesību aizsardzība nav iespējama, var gadīties ikvienam, pat salīdzinoši turīgam cilvēkam. "Šādas situācijas var būt ļoti dažādas, un tad trūcīgā vai maznodrošinātā statusu kādu iemeslu dēļ nav iespējams iegūt," skaidro JPA Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Egita Lapa. Piemēram, ugunsnelaimē nodegusi visa iedzīve, un cilvēks palicis bez iztikas līdzekļiem. Ja nepieciešamība kārtot juridiska rakstura jautājumus sakrīt ar pēkšņu nelaimi nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu iemeslu dēļ, persona var griezties JPA pēc palīdzības. 

"Personām ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja tās ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu."

Dzīvē gadās visādi, un dažkārt "melnā strīpa" neatkāpjas gadiem ilgi, no kuras cilvēks nespēj izrauties. Šādā gadījumā, izvērtējot personas tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atslēgvārds ir "pēkšņi", uzsver JPA pārstāve. Piemēram, ilgstoša slimība vai invaliditāte pats par sevi nav pamats, lai saņemtu valsts  apmaksātu juridisko palīdzību. Tiesa, nav izslēgts, ka tādā situācijā personai var tikt piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, taču par to jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā. 

Palīdzību sniedz civiltiesisku strīdu risināšanā

Pat ja persona atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai, to nebūs iespējams saņemt jebkura juridiska rakstura jautājuma risināšanai. Likumā ir strikti noteikts, kādās lietās juridisko palīdzību piešķir, bet kādās atsaka.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir:

  • civillietās ārpus tiesas un tiesā (tai skaitā pārrobežu strīdos);
  • administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros un lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros.

Kā norādīts JPA publiskajā pārskatā par 2014.gadu, vairumā gadījumu cilvēki JPA vērsās ar lūgumu nodrošināt juridisko palīdzību civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā saistībā ar:

  1. ģimenes tiesībām  – strīdos par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu bērna vai savam uzturam, uzturlīdzekļu palielināšanu vai samazināšanu, vēršot piedziņu pret otru bērna vecāku, saviem vecākiem vai vecvecākiem, paternitātes noteikšanu vai apstrīdēšanu, saskarsmes tiesību noteikšanu u.c.;
  2. dzīvokļa tiesībām  – īres un komunālo pakalpojumu samaksas strīdi, pamatpakalpojumu nenodrošināšana, dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšana un izlikšana no tās u.c.;
  3. zaudējumu un parāda piedziņu;
  4. darba tiesībām - atjaunošana darbā, nesamaksātās darba algas samaksa, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kompensācijas piedziņa u.c.

JPA pārstāve atzīst, ka šobrīd iezīmējas tendence palielināties ar parādu piedziņu, tiesu izpildītāju darbu, maksātnespējas procesu saistītām lietām.

Palīdzību atsaka administratīvajā procesā

Pērn JPA saņēma 2318 iesniegumus juridiskās palīdzības saņemšanai. 227 lietās palīdzība tika atteikta. Administrācijas mājaslapā pieejamie dati liecina, ka ik gadu juridisko palīdzību nākas atteikt aptuveni 10% pieprasītāju. Kādi ir biežākie atteikuma iemesli? E.Lapa norāda, ka tās ir, piemēram, lietās, kurās nav pamata piešķirt juridisko palīdzību, personām nav maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusa, administratīvajās lietās, lietās, kas saistītas ar sociālajiem jautājumiem, kuri ir risināmi iestāžu ietvaros.

"Juridiskā palīdzība tiek atteikta gadījumos, ja persona nav savlaicīgi to pieprasījusi."

Piemēram, pašvaldības sociālais dienests ir lēmis neatbalstīt personas lūgumu piešķirt sociālo dzīvokli. Ikvienam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šādus amatpersonu pieņemtos viņam nelabvēlīgos administratīvos aktus, taču tādā gadījumā likums šobrīd neparedz nodrošināt juridisko palīdzību, pat ja persona ir maznodrošināta vai trūcīga. "JPA  nepiedāvā juridisku palīdzību administratīvajā procesā, kurā pēc personas iesnieguma tiek izvērtēts valsts iestādes lēmuma, izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskums un pamatotība," skaidro JPA Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece. Citādi ir, ja administratīvā lieta saistīta ar jau pieminēto patvēruma piešķiršanas procesu un lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu no valsts (2014.gadā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieprasījuma juridiska palīdzība sniegta tikai 9 patvēruma meklētājiem).

Citi palīdzības atteikuma iemesli

Kādos gadījumos vēl ir pamats juridisko palīdzību atteikt, uzskaitīts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 6.pantā. Saskaņā ar to valsts nodrošināto juridisko palīdzību atsaka, ja:

  • tā attiecas uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālu darbību;
  • tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;
  • tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu;
  • tā ir saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
  • strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;
  • tā ir saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā persona, kas juridisko palīdzību pieprasa, ir aizdevējs;
  • tā attiecas uz prasījumu, kas saistīts ar greznumlietām vai greznuma pakalpojumiem.

JPA nevar palīdzēt lietās, kas saistītas ar komerctiesībām vai, piemēram, jautājumos par testamenta vai kāda cita līguma sastādīšanu. Arī morālā kaitējuma piedziņā JPA nevarēs nodrošināt palīdzību. Tomēr situācijā, ja personai ir nodarīti materiāli zaudējumi un kaitējums veselībai, tā var vērsties JPA ar lūgumu piešķirt palīdzību piedzīt materiālos zaudējumus, kas radušies nodarītā kaitējuma rezultātā, piemēram, apmaksājot ārstniecības izdevumus. Ja šāda prasība tiek apvienota ar morāla kaitējuma atlīdzības prasījumu, tas nevarētu būt pamats valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atteikumam, norāda E.Lapa. Vienlaikus jāuzsver, ka juridisko palīdzību iespējams atteikt, ja ar tās nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu.

Tāpat juridiskā palīdzība tiek atteikta gadījumos, ja persona nav savlaicīgi to pieprasījusi. Diemžēl cilvēki nereti pēc palīdzības vēršas novēloti, kad juristu iespējas palīdzēt ir apgrūtinātas vai palīdzības nodrošināšana vairs nav lietderīga un iespējama. Lai efektīvāk risinātu problēmas, būtiski ir juridisko palīdzību pieprasīt pēc iespējas ātrāk, kā arī informēt JPA par izmaiņām sniegtajās ziņās.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kārtība

Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, JPA personīgi vai nosūtot pa pastu, vai elektroniski uz adresi jpa@jpa.gov.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu, jāiesniedz:

  1. aizpildīta iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa un jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu;
  2. dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību, piemēram, līgums, brīdinājums, tiesas pavēste u.c.  

Gadījumos kad nepieciešama konsultācija par veidlapu aizpildīšanu vai klāt pievienojamiem dokumentiem, to bez maksas var saņemt:

  • uz vietas Juridiskās palīdzības administrācijā (kontaktinformācija atrodama JPA mājaslapas sadaļā "Kontakti" > "Atrašanās vieta un pieņemšanas laiki");
  • zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801;
  • pašvaldībā, kur persona deklarēta vai tiesiski uzturas.

Iesnieguma izskatīšana

Juridiskās palīdzības administrācijā nevar saņemt juridisko palīdzību, proti, administrācija pati juridiskas konsultācijas par lietas būtību vai konkrētu strīdu risināšanu nesniedz. Viens no JPA uzdevumiem ir izvērtēt personu iesniegtos dokumentus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības  pieprasījumam un pieņemt lēmumus par tās piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

JPA pieteikumu izskatīs un lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu pieņems 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja būs nepieciešama papildu informācija, lēmuma pieņemšanas termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kad nepieciešamā informācija saņemta vai beidzies termiņš tās iesniegšanai. Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, to iesniedzējam paziņo rakstveidā, nosūtot pa pastu vai izsniedzot personīgi JPA.

Tikai pēc tam, kad JPA ir pieņēmusi lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, tiek norīkots juridiskās palīdzības sniedzējs (advokāts, jurists), kurš ir noslēdzis līgumu ar JPA.

Tālāk juridiskā palīdzība personai tiek sniegta jau advokāta vai jurista birojā, un, iepazīstoties ar lietas apstākļiem, juridiskās palīdzības sniedzējs izlemj, vai pietiek tikai ar konsultāciju vai nepieciešama palīdzība arī procesuālo dokumentu sagatavošanā un pārstāvībai tiesā. Savukārt JPA veic samaksu advokātam par valsts nodrošinātas palīdzības sniegšanu atbilstoši sniegtā pakalpojuma apjomam.

Juridiskās palīdzības apjoms

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību".

"Juridiskās palīdzības administrācijas bezmaksas informatīvais tālrunis 80001801."

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajos gadījumos civillietā un administratīvajā lietā valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

  • juridisko konsultāciju ārpustiesas un tiesvedības stadijā;
  • procesuālā dokumenta sastādīšanu ārpustiesas un tiesvedības stadijā;
  • pārstāvību tiesas sēdē.

Juridisko palīdzību minētajās lietu kategorijās var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Vienas lietas ietvaros pēc juridiskās palīdzības sniegšanas no valsts budžeta līdzekļiem tiek segti izdevumi par:

  • juridisko konsultāciju ne vairāk par piecām stundām;
  • ne vairāk kā par piecu procesuālā dokumenta sastādīšanu;
  • pārstāvību tiesas sēdē – ne vairāk kā par 40 stundām.

Ja personai nepieciešama juridiska palīdzība vairākās lietās un katra no tām atbilst Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem kritērijiem, palīdzība tiek nodrošināta noteiktajā veidā un apjomā attiecīgi katrā lietā, skaidro E.Lapa. Izņēmuma gadījumos JPA var piešķirt papildu juridisko palīdzību, piemēram, ja lieta ir sarežģīta, tiek izskatīta vairākās instancēs u.tml.

Valsts nesedz tiesāšanās izdevumus

Jāatceras, ka valsts nesedz tiesāšanās izdevumus, tai skaitā valsts nodevu, kancelejas nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos un citus izdevumus. Taču šim apstāklim nevajadzētu atturēt personu izmantot valsts nodrošināto iespēju aizstāvēt savas tiesības. 

Likumdevējs ir noteicis ļoti plašu personu loku, kuras no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvotas. Civilprocesa likuma 43.panta pirmā daļa paredz no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvot prasītājus:

  • prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;
  • prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;
  • prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
  • prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;
  • prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
  • lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.

Ja persona neatbilst likumā noteiktajam personu lokam, kas atbrīvojama no tiesas izdevumu samaksas, Civilprocesa likuma  43.panta ceturtā daļa paredz, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Plašāks izklāsts par šo tēmu ir pieejams LV portāla skaidrojumā "Kas un kā atbrīvojams no tiesas izdevumu samaksas".

Juridiskā palīdzība kriminālprocesā

Personai ir tiesības saņemt juridisku palīdzību arī kriminālprocesa ietvaros, taču tās piešķiršana nav JPA ziņā, un tā nelemj par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu kriminālprocesā.

Valsts nodrošinātu advokātu par personas aizstāvi un pārstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Tātad, ja persona nav noslēgusi vienošanos ar advokātu par juridiskas palīdzības sniegšanu, aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā, tai ir tiesības vērsties ar lūgumu nodrošināt juridisko palīdzību pie kriminālprocesa virzītāja (izmeklētāja, prokurora vai tiesneša), kas pieņem lēmumu par advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja uzaicināšanu un par to paziņo personai, kas pieprasījusi juridisko palīdzību, un attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais nozīmē konkrētu advokātu, kurš personai sniedz juridisko palīdzību kriminālprocesā, savukārt JPA veic samaksu advokātam par valsts nodrošinātas palīdzības sniegšanu kriminālprocesa ietvaros. Vairāk informācijas pieejama Juridiskās palīdzības administrācijas mājaslapas sadaļā "Pakalpojumi" > "Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība kriminālprocesā", kā arī zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU