LV portāla infografika
Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstījusi grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, paplašinot personu loku, kas var pretendēt uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Iecerētās izmaiņas likumā vēl jāpieņem Saeimā galīgajā lasījumā.
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība paredzēta personām, kas pašas nespēj segt šādas izmaksas un to var apliecināt ar atbilstošiem dokumentiem, kā arī tad, ja negaidīti un neplānoti – no personas neatkarīgu apstākļu dēļ – nākas aizstāvēt savas tiesības, kas konkrētajā brīdī nav iespējams.
Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību paredzētas personām, kas:
Pieņemot jaunos likuma grozījumus, valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt arī personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets.
Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Paredzēts, ka Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē.
2018. gada pirmajos sešos mēnešos, vēršoties pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, iesniegti 897 iesniegumi, kur pozitīvs lēmums – piešķirt juridisko palīdzību – pieņemts 640 gadījumos. Sešos mēnešos izmaksāti līdzekļi juridiskās palīdzības sniegšanai 907 817 eiro apmērā. Lielāko izdevumu daļu veido juridiskā palīdzība krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma. Salīdzinājumam, pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos saņemti 934 iesniegumi ar lūgumu pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un pozitīvu lēmumu saņēma 732 iesniedzēji. Savukārt visa 2017. gada laikā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai izmaksāti nepilni 2 miljoni eiro, liecina JPA apkopotie dati.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumu pieņemšana neradīs ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu. “Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta atbalstītā varianta ieviešanas gadījumā finansiālā ietekme nav tik liela, Juridiskās palīdzības administrācija to spēs nodrošināt esošo līdzekļu ietvaros, un papildu valsts budžeta līdzekļi juridiskās palīdzības nodrošināšanai nav nepieciešami,” norādīts dokumentā. Kopumā 2018. gada budžetā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai paredzēti 2 286 918 eiro.
Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) ziņojums (kura pamatā ir 2014. gada dati) atklāj, ka juridiskajai palīdzībai piešķirtais budžets Latvijā ir zem Eiropas vidējā rādītāja (Latvijā: 0,8245 eiro uz iedzīvotāju, Eiropas vidējais rādītājs: 2,46 eiro uz iedzīvotāju). 2015. gadā Latvijā bija neliels pieaugums – piešķirtā budžeta juridiskajai palīdzībai rādītājs bija 0,8590 eiro uz iedzīvotāju.