Jaunumi gan valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmējiem, gan sniedzējiem

Tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personai, kura ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu (attiecīgu izziņu izsniedz pašvaldības sociālais dienests); ja persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, kā arī ja tā pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ).

Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību ir tiesīgi saņemt Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, bezvalstnieki, patvēruma meklētāji, izraidāmie ārzemnieki, bēgļi un citas personas, kuras tiesiski uzturas mūsu valstī un atbilst likumā minētajiem kritērijiem minētā pakalpojuma saņemšanai.

Juridiskās palīdzības pieprasītājam lielāki pienākumi un atbildība

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma arvien tiek pilnveidota, un ir jāņem vērā, ka 30.maijā stājās spēkā grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko Saeima pieņēma 3.maijā. Šie grozījumi juridiskās palīdzības sniegšanu un saņemšanu paredz padarīt efektīvāku, kā arī ļaus ietaupīt budžeta līdzekļus un juridiskās palīdzības sniedzēju resursus.

Pirmām kārtām likuma grozījumu mērķis ir novērst problēmas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas normatīvajā regulējumā, kas skar šīs juridiskās palīdzības pieprasītāju un sniedzēju pienākumus un atbildību. Minētie grozījumi juridiskās palīdzības pieprasītājam paredz pienākumu savlaicīgi līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā un prasītajā apjomā iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Lai izpildītu prasību, ka palīdzības sniegšanas laikā personai ir jābūt maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam, juridiskās palīdzības saņemšanas laikā tai būs pienākums iesniegt JPA dokumentus, kas pierāda personas atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītāja statusam. JPA Juridiskās palīdzības nodrošināšanas nodaļas vadītāja vietniece Egita Lapa skaidro: "Likuma 4.pantā tagad ir noteikts, ka personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai. Toties tai ir pienākums līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā, laikus un prasītajā termiņā iesniedzot JPA vai juridiskās palīdzības sniedzējam nepieciešamo informāciju un dokumentus.

"Personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu juridiskās palīdzības saņemšanai."

Pirms stājās spēkā jaunie likuma grozījumi, JPA veica pārbaudi lietā un nepieciešamības gadījumā pieprasīja informāciju kompetentajai iestādei vai pašai personai par personas atbilstību palīdzības saņemšanai. JPA praksē ir bijuši gadījumi, ka personas statuss bija mainījies, bet valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība joprojām tika sniegta.

Saskaņā ar grozījumiem likumā juridiskās palīdzības saņemšanas laikā personai ir pienākums pašai iesniegt JPA dokumentus, kas apliecina personas atbilstību statusam. Ja trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu apliecinošās izziņas derīguma termiņš beidzas, personai tā jāiesniedz no jauna. Tiklīdz persona vairs neatbilst šim statusam, tai ir pienākums nekavējoties informēt JPA vai juridiskās palīdzības sniedzēju, ka palīdzība vairs nepienākas. Ja tas nav izdarīts un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība izmantota ļaunprātīgi, tad JPA ir tiesības pieņemt lēmumu par iztērēto līdzekļu piespiedu piedziņu. Ja līdzekļi netiks atmaksāti labprātīgi, tad piedziņu nodos izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Līdzekļu piedziņa ir attiecināma uz to laikposmu, kurā persona ir saņēmusi juridiskās palīdzības pakalpojumus, bet tai nav bijis attiecīga statusa. Taču šādi gadījumi ir reti, jo JPA kontrolē izziņu termiņus un arī to, kā notiek lietu virzība. Situācija ir saistīta ar to, ka pēc izziņas derīguma termiņa beigām lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem pašvaldība un jautājuma izlemšanai nepieciešams laiks."

Ja nepamatoti neierodas uz konsultāciju, palīdzību var atteikt

Tomēr stingrākas likuma normas bijušas vajadzīgas ne tikai saistībā ar palīdzības saņēmēju statusu apliecinošo dokumentu iesniegšanu, bet arī ar šo personu atbildīgumu sadarbībā ar juridiskās palīdzības sniedzēju, ar kuru valsts par šo pakalpojumu noslēgusi līgumu un tātad arī par to maksā.

Kā stāsta E.Lapa, problēmu radīja tas, ka juridiskās palīdzības saņēmēji norunātajā laikā nereti neieradās uz iepriekš noteikto konsultāciju, par to pat nebrīdinot. "Nevar teikt, ka šādu gadījumu būtu daudz. JPA lēmumā palīdzības saņēmējam norāda, ka viņa pienākums ir administrāciju vai palīdzības sniedzēju laikus informēt par to, ka viņš nevar ierasties uz konsultāciju, tiesas sēdi, vai to, ka palīdzība turpmāk vispār būs nepieciešama. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana notiek saskaņā ar JPA lēmumu, kurā norādīts, kādā apjomā šī palīdzība ir piešķirta, pie kāda juridiskās palīdzības sniedzēja jāierodas un kad norunāta konsultācija."

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" 50% no konsultācijas maksas JPA ir jāsamaksā arī par laiku, ko juridiskās palīdzības sniedzējs patērējis, norādītajā tikšanās laikā un vietā velti gaidot palīdzības saņēmēju.

Likuma grozījumu 4.pantā ir norādīts, ka personai ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā vienu darbdienu iepriekš, izņemot gadījumus, kad tas nav bijis iespējams objektīvu apstākļu dēļ, informēt JPA vai juridiskās palīdzības sniedzēju, ka tā nevar ierasties uz tikšanos ar viņu vai uz tiesas sēdi.

"Juridiskās palīdzības sniedzēji ir ļoti pretimnākoši un, laikus saņemot ziņu, ka palīdzības sniedzējs nevar ierasties, nosaka viņam citu, abpusēji pieņemamu laiku," uzsver E.Lapa. "Bet, ja persona neatbildēs uz administrācijas vēstulēm vai atkārtoti bez attaisnojoša iemesla noteiktajā laikā un vietā nebūs ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja, tad JPA pārtrauks palīdzības sniegšanu. Gadās arī, ka strīds ir atrisināts izlīguma ceļā, piemēram, personas nolēmušas, ka laulību šķirs pie notāra, vai arī panākušas vienošanos uzturlīdzekļu piedziņas lietā, un līdz ar to secināms, ka strīds lietā vairs nepastāv."

Likuma grozījumi arī noteic, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību atsaka, ja ir saņemts juridiskās palīdzības sniedzēja atzinums par turpmākās palīdzības nelietderību. Piemēram, izvērtējot lietas apstākļus, konstatēts, ka juridiskās palīdzības sniegšana turpmāk nav lietderīga.

Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi un atbildība

Likuma grozījumos vēl ir noteikts, ka juridiskās palīdzības sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem, kā arī par savas profesionālās darbības rezultātā radītajiem zaudējumiem. Tādējādi JPA ir tiesības no juridiskās palīdzības sniedzēja piedzīt zaudējumus, ko iestāde cietusi viņa profesionālās darbības dēļ. Taču, kā informē E.Lapa, JPA praksē tādu gadījumu līdz šim nav bijis.

Vienlaikus likuma grozījumos ir nostiprināts juridiskās palīdzības sniedzēja pienākums ievērot konfidencialitāti un neizpaust trešajām personām informāciju, kas iegūta juridiskās palīdzības sniegšanas laikā. Šī norma bija nepieciešama, jo juridiskās palīdzības sniedzēji var būt ne tikai zvērināti advokāti, kuru profesionālo darbību regulē citi normatīvie akti, piemēram, Latvijas Republikas advokatūras likums, bet arī citas fiziskās personas - nevalstisko organizāciju pārstāvji.

"Valsts nodrošināto juridisko palīdzību atsaka, ja ir saņemts juridiskās palīdzības sniedzēja atzinums par turpmākās juridiskās palīdzības nelietderību."

Arī tas paredzēts likuma grozījumos: ar juridiskās palīdzības sniegšanu drīkst nodarboties arī biedrības vai nodibinājumi, kas reģistrēti Biedrību un nodibinājumu reģistrā un atbilst konkrētiem nosacījumiem, piemēram, ne mazāk kā piecus gadus nepārtraukti ir nodarbojušies ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

Likums papildināts ar jaunu, 29.¹ pantu "Juridiskās palīdzības līguma izbeigšana", kas nosaka, kādos apstākļos juridiskās palīdzības līgums beidzas un kādos gadījumos JPA var uzteikt līgumu ar juridiskās palīdzības sniedzēju. Tomēr E.Lapa informē, ka juridiskās palīdzības saņēmēji ļoti reti bijuši neapmierināti ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti vai juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci kādā jautājumā. "Iespējams, ka cilvēkos ir iesakņojies priekšstats – ja advokāts ir valsts apmaksāts, tad no viņa neko īpaši labu nevar gaidīt. Tas neatbilst patiesībai, un šie aizspriedumi ir jāmaina: JPA no palīdzības saņēmējiem it bieži saņem pozitīvas atsauksmes par sniegto pakalpojumu."

Jauna lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

Starp svarīgākajiem likuma grozījumiem minami arī precizējumi JPA lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtībā (26.pants). 

Līdz brīdim, kamēr stājās spēkā likuma grozījumi, Administratīvās rajona tiesas nolēmums nebija pārsūdzams un līdz ar to bija galīgs. "Tagad JPA pieņemtajiem lēmumiem ir nodrošināta pārsūdzība divās instancēs. Vispirms JPA lēmums ir apstrīdams padotības kārtībā augstākā iestādē – Tieslietu ministrijā; pēc tam personai ir tiesības ministrijas pieņemto lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Ja arī šīs instances lēmums personu neapmierina, tai ir iespēja vērsties ar kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Šo sūdzību izskata rakstveida procesā," stāsta E.Lapa. "Tādējādi, ja kāda no procesā iesaistītajām pusēm nepiekrīt pirmās tiesu instances lēmumam, tad ir iespēja vērsties vēl vienā instancē.