Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ne visas personas, kuras pakļautas piespiedu izraidīšanai no Latvijas, šim lēmumam piekrīt.
FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I
Šīs juridiskās palīdzības apjoms varēs būt piecu stundu juridiskās konsultācijas, piecu procesuālo dokumentu sastādīšana, 40 stundu pārstāvība tiesā, iepazīšanās ar administratīvās lietas materiāliem tiesā, tulkotāja pakalpojumi, tostarp mutiskā tulkošana. Šāda valsts apmaksāta juridiskā palīdzība ārvalstniekiem Latvijā iepriekš nav bijusi.
Grozījumu pamatā – Eiropas direktīvas prasības
Šīs izmaiņas nosaka Saeimā 4. augustā pieņemtie grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas stāsies spēkā 23. decembrī.
Kā LV portālu informē Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītājs Agris Batalauskis, šie grozījumi pieņemti, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi.
Minētā direktīva paredz noteikt noteikumu kopumu, ko piemēro visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās nosacījumiem Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī minimālo tiesisko garantiju kopumu, lai nodrošinātu efektīvu ārzemnieka interešu aizstāvību. Viena no prasībām ir nodrošināt ārzemniekam nepieciešamo juridisko palīdzību bez maksas.
Direktīvas prasības attiecībā uz valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanu (direktīvas 13. panta 4. punkts) dalībvalstīm atbilstoši direktīvā noteiktajam ir jāievieš līdz 2011. gada 24. decembrim. Lai ieviestu direktīvas prasības nacionālajos normatīvajos aktos, tika izstrādāti un 2011. gada 16. jūnijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kā arī citos normatīvajos aktos.
Ko nosaka likuma grozījumi
A. Batalauskis informē, ka grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā paredz:
Vēl grozījumi nosaka Juridiskās palīdzības administrācijas pienākumu sastādīt juridiskās palīdzības sniedzēju sarakstu un iesniegt to iestādei, kas Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aiztur izraidāmo ārzemnieku.
Ja ārzemniekam nav naudas un viņš vēlas pārsūdzēt lēmumu par izraidīšanu
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma grozījumos noteiktās normas attiecībā uz valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanu ārzemniekam ir cieši saistītas ar normatīvo regulējumu Imigrācijas likuma grozījumos.
"Minētajos grozījumos, pirmkārt, ir noteikts, ka tad, ja ārzemniekam nav pietiekamu līdzekļu un viņš uzturas Latvijas Republikā, un attiecībā uz viņu izdotā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpilde tiek apturēta, šim cilvēkam ir tiesības pieprasīt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanai Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā apjomā.
"Grozījumi pieņemti, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK."
Šajā gadījumā ārzemnieks iesniedz iestādē, kas pieņēma lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu (Valsts robežsardzē vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – PMLP), iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem. Iesniegumu minētā iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, pārsūta iestādei, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tātad – Juridiskās palīdzības administrācijai (JPA).
Minētā iesnieguma iesniegšana Valsts robežsardzē vai PMLP aptur tā pārsūdzēšanas termiņu līdz dienai, kad ārzemniekam, pamatojoties uz Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ir sniegta pirmā juridiskā konsultācija vai ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt palīdzību, proti, lai JPA būtu iespējas izvērtēt iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un pieņemt attiecīgo lēmumu," skaidro Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītājs.
Ja ārzemnieks ir aizturēts
Otrkārt, ja ārzemnieks Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts, uzturas Latvijas Republikā speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā un saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpilde turpinās, bet izraidīšanas procedūras organizēšanai ir nepieciešams noteikts laika posms, likums paredz ārzemniekam tūlītēju iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārsūdzēšanas stadijā, proti, noteic atsevišķu procedūru. Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņemšanas uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju atbilstoši JPA sastādītajam juridiskās palīdzības sniedzēju sarakstam.
Minētajā gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu samaksā iestāde, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tātad – JPA. Šī samaksa tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus un izmaksas kārtību, informē A. Batalauskis.
Viņš norāda, ka, izdodot izbraukšanas rīkojumu vai pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, PMLP vai Valsts robežsardze informē ārzemnieku par viņa tiesībām pieaicināt personu juridiskās palīdzības sniegšanai.
Arī tad, ja ārzemnieks Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts, uzturas Latvijas Republikā speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā, viņu informē par tiesībām aizpildīt iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un pienākumiem.
Tiesā pārsūdzēto lietu skaits var pieaugt
Protams, rodas jautājums, cik lielu personu loku šie likuma grozījumi varētu skart. Kā LV portālu informē PMLP, ārzemniekiem izsniegto izbraukšanas rīkojumu (personai tiek dotas septiņas dienas laika, lai tā varētu pamest Latviju) statistika ir šāda: 2006.g. – 70, 2007.g. – 81, 2008.g. – 69, 2009.g. – 69, 2010.g. – 104 un 2011. gada pirmajos sešos mēnešos – 47 rīkojumi.
Saistībā ar grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs sniedz šādu komentāru: "Par līdzšinējo praksi ir grūti runāt, jo līdz šim šāda valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ārzemniekiem, kuriem ir izsniegts izbraukšanas rīkojums, nav bijusi.
No visiem PMLP pieņemtajiem izbraukšanas rīkojumiem ik gadu tikai daži tiek pārsūdzēti tiesā. Līdz ar to šo grozījumu skartā mērķauditorija vismaz līdz šim ir bijusi ļoti neliela.
Taču līdz ar likuma grozījumu stāšanos spēkā arī šīs attiecības var mainīties un tiesā pārsūdzēto PMLP lēmumu skaits, visticamāk, pieaugs. Par cik - to ir grūti prognozēt.
Tieslietu ministrija savās aplēsēs bija balstījusies uz prognozi, ka tiesā varētu tikt pārsūdzēti aptuveni 30% no visiem pieņemtajiem izbraukšanas rīkojumiem. Tas aprēķināts, velkot paralēles ar patvēruma meklētāju lietām Latvijā, jo Patvēruma likumā jau līdz šim ir bijusi iekļauta norma, ka patvēruma meklētājam ir tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Un šī iespēja arī tiek izmantota, jo gandrīz visos gadījumos, kad PMLP noraidījusi pieprasījumu un izsniegusi atteikumu, atteikums tiek apstrīdēts."
Kad atļaujas termiņš beidzas
Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Džena Andersone likuma grozījumus vērtē atzinīgi, un, atšķirībā no PMLP, viņai ir gana liela pieredze, sniedzot juridisko palīdzību ārzemniekiem, kuriem saskaņā ar likuma burtu paredzēta izraidīšana no Latvijas.
"Ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēks tiesiski zaudē pamatu uzturēties Latvijā – piemēram, beidzas uzturēšanās atļaujas termiņš. Imigrācijas likumā ir paredzētas daudzas un dažādas personu kategorijas, kuras šīs atļaujas var saņemt. Kādā mirklī pienāk brīdis, kad atļaujas termiņš beidzas, un diezgan daudziem ārzemniekiem dažādu apstākļu dēļ vairs nav iespēju uzturēšanās laiku Latvijā pagarināt. Piemēram, cilvēkam uzturēšanās atļauja izsniegta tādēļ, ka viņš ir Latvijas pilsones laulātais. Laulība nu šķirta, un zudis arī pamats Latvijā uzturēties.
"Likums paredz ārzemniekam tūlītēju iespēju saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību pārsūdzēšanas stadijā."
Valsti spiesti atstāt patvēruma meklētāji, ja tiem netiek piešķirts ne bēgļa, ne alternatīvais statuss.
Jaunākās Eiropas direktīvas rosina cilvēkiem dot lielāku iespēju labprātīgi pamest kādu valsti un reintegrēties tajā vietā, kur viņi atgriežas, nevis piemērot piespiedu izraidīšanu. Šai nostādnei atbilst arī pēdējie Imigrācijas likuma grozījumi, kas sniedz lielāku iespēju atstāt valsti labprātīgi.
Izraidīšanai pakļautie ārzemnieki var pieteikties brīvprātīgās atgriešanās programmā, ko nodrošina Starptautiskās Migrācijas organizācijas (International Organization for Migration) Rīgas birojs," saka Dž. Andersone. Visbiežāk ārzemnieki tiekot pakļauti piespiedu izraidīšanai uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Gruziju un citām bijušajām PSRS valstīm.
Tiesiskais regulējums – pārāk stingrs
Ir dažādi apstākļi un gadījumi, kad saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemniekus izraida piespiedu kārtā. Pirmkārt, var būt, ka cilvēks pats nevēlas atgriezties savā valstī, pat slapstās, kamēr tiek aizturēts. Otrkārt, patvēruma meklētājiem ļoti bieži nav nekādu identitāti apliecinošu dokumentu, viņi arī nesadarbojas ar savas mītnes valsts vēstniecību, lai iegūtu atgriešanās atļauju.
"Savā praksē neesmu sastapusi nevienu cilvēku, kurš vēlētos tikt izraidīts piespiedu kārtā," pieredzē dalās Cilvēktiesību centra juriste. Lielākā daļa viņas klientu ir jau aizturētas personas, kas atrodas Aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Daugavpilī. Līdz maijam šī iestāde atradās Olainē.
Juriste norāda, ka tagad ar klientiem kontaktēties ir daudz grūtāk, jo iepriekš ar autobusu Olainē varēja nokļūt četrdesmit minūtēs, bet līdz Daugavpilij jābrauc četras stundas. Pašlaik aizturētās personas galvenokārt vēršas Cilvēktiesību centrā, un šīs sabiedriskās organizācijas resursi ir pārāk mazi, lai palīdzētu visiem, kuri to lūdz. Bet Dž. Andersone ir pārliecināta, ka līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, viņi varēs vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā un saņemt valsts palīdzību.
Juriste min piemērus, kas apliecina: nav vienkārši samērot likuma burtu ar dzīves īstenību. "Manā praksē bijis gana daudz gadījumu, kad izraidīšanai pakļauti cilvēki, kuru vienīgais personu apliecinošais dokuments ir tagad nederīgās sarkanās Padomju Savienības pases. Viņi mituši, piemēram, kaut kur nomaļus savā saimniecībā, nav sapratuši, ka bija jāmaina dokumenti, ka vajadzēja kārtot dokumentus nepilsoņa statusa iegūšanai. Bet viņi Latvijā dzīvo jau trīsdesmit, četrdesmit gadu, viņiem šeit ir ģimene, varbūt pat kāds īpašums.
Tad kādas nejaušības dēļ atklājas, ka cilvēkam nav nekādu dokumentu, un viņš tiek iekļauts to personu riska grupā, kuras pakļautas izraidīšanai, un nonāk aizturēšanas centrā. Ko šim cilvēkam darīt? Viņu paredzēts izraidīt uz Krieviju vai Ukrainu, vai citu valsti, bet viņš saka – es tur neesmu bijis četrdesmit gadu, man tur nav neviena pazīstama cilvēka, bet šeit ir meita un dēls, mazbērni, augļudārzs...
Tad juridiski cenšamies apturēt izraidīšanu, rakstām PMLP lūgumus, iesniegumus, sūdzības. Ja viņi negatīvo lēmumu atstāj spēkā un turpina izraidīšanas procedūru, šo lēmumu pārsūdzam Administratīvajā tiesā," stāsta Dž. Andersone, uzsverot, ka šajā procesā tiek patērēts liels juridiskā darba apjoms. Cilvēkiem nereti nav naudas, pat lai samaksātu valsts nodevu pieteikuma iesniegšanai tiesā, un tad centrs raksta lūgumu tiesai, lai mazturīgo personu no šīs nodevas atbrīvo.
Dž. Andersone kopumā vērtē, ka imigrācijas juridiskais regulējums Latvijā ir ļoti "dzelžains", un starptautiskajā migrācijas politikas portālā MPG (Migration Policy Group) http://www.migpolgroup.com/publications_detail.php?id=300, kurā pēc valstu iesniegtajiem ziņojumiem novērtēta imigrācijas politika Eiropas Savienības valstīs, Latvija šīs jomas tiesiskajā risināšanā ierindota pēdējā vietā.
"Nav vienkārši samērot likuma burtu ar dzīves īstenību."
Kā vienu no negatīviem aspektiem Dž. Andersone min to, ka izraidītajām personām uz vairākiem gadiem obligāti tiek noteikts ieceļošanas aizliegums Latvijā. "Bet šim cilvēkam Latvijā ir ģimene, viņam ir jātiek atpakaļ. Tad es rakstu lūgumu PMLP, lai šo aizliegumu atceļ vai saīsina tā termiņu. Realitāte ir tāda, ka Latvijā ir daudz jauktu ģimeņu, lielākoties laulātie ir no bijušajām Padomju Savienības valstīm, īpaši no Krievijas un Ukrainas.
Ar uzturēšanās atļaujām sarežģījums ir tāds, ka ārzemniekam prasa pierādīt, ka viņam ir finanšu nodrošinājums dzīvei Latvijā gada garumā. Kārtojot uzturēšanās atļauju, vienam cilvēkam minimālā summa noteikta 200 latu mēnesī, tātad viņam jāuzrāda 2400 latu uzkrājums. Reti kuram vidusmēra cilvēkam Latvijā pašlaik ir tik daudz skaidras naudas. Par bērna uzturēšanu tiek prasīti 120 lati, un tad jau summa iznāk daudz lielāka. Šī neizpildāmā prasība ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ ārzemnieki tiek pakļauti izraidīšanai."
Cilvēktiesību centra juriste Dž. Andersone uzskata, ka šis regulējums būtu jāmaina.
