VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
15. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Finanses
1
17
1
17

Bezstrīdus laulības šķiršana vistiešāk piekrīt pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Izvēlei, kur bezstrīdus gadījumā šķirt laulību, vajadzētu palikt pašu šķiršanās pieteicēju ziņā.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Nolūkā atvieglot Latvijas tiesu sistēmu Tieslietu ministrija sagatavoja grozījumus virknē normatīvo aktu, nosakot, ka bezstrīdus laulības šķiršanas lietas tiek nodotas pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām un zvērinātiem notāriem. Šādu variantu atbalstīja arī valdība.
Diemžēl Saeimas Juridiskās komisijas locekļu vairākums, skatot minēto likumprojektu paketi (tai skaitā „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” u.c.), atbalstīja Notāru padomes ierosinājumus, kas paredz šo funkciju nodot tikai zvērinātiem notāriem. Analogs ir arī Saeimas balsojums 2. lasījumā.

Uzskatām, ka drīzāk varētu būt diskusijas par to, cik lietderīgi ir nodot šo funkciju zvērinātiem notāriem, bet bezstrīdus laulības šķiršanas funkcija vistiešākā mērā piekrīt pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.

  1. Minētās funkcijas nodošana dzimtsarakstu nodaļām tika paredzēta jau atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 7. oktobra rīkojumam Nr. 685 „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015. gadam” apstiprinātajās Tiesu iekārtas pamatnostādnēs (4.4.1. apakšpunkts).
  2. Tieslietu ministrija anotācijā likumprojektam „Grozījumi Notariāta likumā” min šādu informāciju: „Bez tam laulības šķiršanas lietu vešanu laulībām, kas slēgtas Latvijā, lietderīgi nodot arī dzimtsarakstu nodaļām.”
  3. Pakalpojums noteikti būtu jāvērtē arī no klienta viedokļa. Dzimtsarakstu nodaļā šo pakalpojumu persona varētu saņemt lētāk (plānotā valsts nodeva ir 25 lati, savukārt pie zvērināta notāra aptuvenas plānotās izmaksas ir 65 lati). Tāpat personai psiholoģiski vienkāršāk laulības šķiršanas iesniegumu būtu iesniegt pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā.
  4. Dzimtsarakstu nodaļa ir laulības reģistra turētāja, un tāpēc, ja laulība tiek šķirta dzimtsarakstu nodaļā, laulības reģistrs saturēs pilnīgu un precīzu informāciju par personas datiem gan laulības reģistrācijas brīdī, gan pēc laulības šķiršanas. Tas nozīmē, ka informācija par personu glabātos vienuviet un vajadzības gadījumā personai to būtu ērti saņemt.
  5. Laulības reģistrācija rada noteiktas tiesības, proti, tikai dzimtsarakstu nodaļā, pie garīdzniekiem un konsulātos noslēgtās laulības rada laulāto tiesības un pienākumus. Līdz ar to, ja pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām ir deleģēta laulības reģistrācijas funkcija, kas rada laulāto tiesības un pienākumus, tad atgriezeniski tāda pati kārtība bezstrīdus gadījumos būtu tikai loģiska, arī šķirot laulību: tādējādi izbeidzas laulības attiecības, tiesības un pienākumi. Ir tikai pamatoti, ka šīs darbības veic viena un tā pati institūcija. Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas ir pietiekami kvalificētas un kompetentas, lai minēto funkciju pildītu.
  6. Arī dažās ES valstīs ir līdzīga prakse. Piemēram, Igaunijā no šā gada 1. jūlija bezstrīdus laulības šķiršana uzticēta arī notāriem; tomēr līdztekus notāriem to veic (un arī līdz šā gada 1. jūlijam jau veica) pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas.

Tātad dzimtsarakstu nodaļa varētu laulību šķirt tikai tad, ja ievēroti vairāki nosacījumi:

  1. abi laulātie vēlas šķirt laulību;
  2. vienojušies par kopējo nepilngadīgo bērnu aizgādību;
  3. vienojušies par kopīgās mantas sadali;
  4. viena mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas persona nav iesniegumu atsaukusi. Institūts – bezstrīdus laulības šķiršana - balstās uz personas gribu.

Izvēles iespējām, kur nepieciešamības gadījumā šo pakalpojumu ērtāk saņemt – pie zvērināta notāra vai pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā -, būtu jāpaliek pašas personas ziņā.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI