Laulības varēs šķirt ne tikai tiesa

Pašlaik Latvijā visas laulību šķiršanas lietas skata tiesa: gan tās, kurās pastāv strīds, gan tās, kurās strīda nav. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 5.pantu tiesas spriešanas nosacījums ir strīda pastāvēšana. "Tiesu efektivitāte nenoliedzami palielinātos, ja tiesas atbrīvotu no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda. Apstākļi, kuros personai tiesas spriedums trijās instancēs ir jāgaida vairāki gadi, raksturojams kā ārkārtējs, tāpēc pieņemtais lēmums ir pašsaprotams," saka Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča, uzsverot, ka gaidāmās pārmaiņas iezīmē nozīmīgu tendenci Latvijas tiesu sistēmai, jo paredz laulības šķiršanas lietas, kurās nepastāv strīds, nodot dzimtsarakstu nodaļu un zvērinātu notāru pārziņā.

Tiesas ir pārslogotas

"Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015.gadam" kā viena no risināmajām problēmām ir norādīta Latvijas tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana, lai varētu saīsināt lietu izskatīšanas termiņus un paaugstināt tiesu efektivitāti. Kā viens no rīcības virzieniem tiesu noslodzes samazināšanai un izlīdzināšanai ir minēts atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām, piemēram, bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošana zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Pamatnostādnēs norādīts, ka Latvijas tiesas ir noslogotas un civillietas izskatīšana vienā instancē var ilgt līdz pat vienam gadam, bet, atbrīvojot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda, un no tiesām neraksturīgiem pienākumiem, saīsinātos lietu izskatīšanas termiņi un palielinātos tiesu darbības efektivitāte, tādēļ tiesas varētu pievērsties tās galvenajai funkcijai – strīda izšķiršanai. Savukārt Tieslietu ministrijas pasūtījumā veiktajā pētījumā "Latvijas notariāta funkcijas un tās sniegtās juridiskās palīdzības pieejamība, to izvērtējums" atbalstīta bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošana zvērinātiem notāriem.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs "Publiskajā pārskatā par Latvijas Republikas Augstākās tiesas darbu 2009.gadā" par aktuālāko problēmu Latvijas tiesu sistēmā min visu līmeņu tiesu pārslodzi un aizvien augošo neizskatīto lietu skaitu, īpaši civillietās. Viņš secina, ka pietuvojusies kritiskā robeža, "kad tiesneši arvien skaļāk un izmisīgāk atgādina: strādāt intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams". Vienlaikus viņš izsaka cerības, "ka izmaiņas civillietu izskatīšanā nesīs aktualizētais priekšlikums atsevišķu kategoriju lietas nodot notāru pārziņā. Vistuvāk šādam risinājumam ir saistību bezstrīdus piespiedu izpildes lietas, kuru daudzums kasācijas instancē pieaudzis 3,5 reizes, tāpat laulības šķiršanas lietas, kurās nepastāv strīds".

Dos mēnesi, lai samierinātos

Plānots, ka zvērināts notārs laulības šķiršanas lietu uzsāks tad, kad abi laulātie kopīgi būs iesnieguši iesniegumu par laulības šķiršanu. To varētu iesniegt ar pilnvaroto pārstāvju starpniecību, tomēr iesniegumā, kas tiek noformēts kā notariālais akts, jābūt atspoguļotai paša laulātā gribai. Ja, piemēram, viens no laulātajiem dzīvos ārvalstī vai būs citādi šķēršļi, kādēļ abi laulātie vienlaikus nevar iesniegt iesniegumu par laulības šķiršanu, tad viņi varētu sastādīt identiska satura iesniegumu par laulības šķiršanu pie zvērināta notāra atsevišķi (piemēram, viens laulātais pie zvērināta notāra ārvalstī). Tomēr, lai uzsāktu laulības šķiršanas lietu, viens no laulātajiem abus šos iesniegumus par laulības šķiršanu iesniedz zvērinātam notāram vienlaikus. Laulības šķiršanas lietu reģistrēs laulības šķiršanas lietu reģistrā.

"Ja domājam par iedzīvotāju ērtībām, tad jāpievērš uzmanība tam, ka dzimtsarakstu nodaļās laulības šķiršana izmaksātu krietni lētāk nekā pie notāriem."

Māris Pūķis, LPS priekšsēža padomnieks

Pēc iesnieguma par laulības šķiršanu saņemšanas tiks noteikts mēnesi ilgs laulāto samierināšanas laiks. Ja samierināšanas laikā vai septiņu dienu laikā pēc samierināšanas laika beigām notārs saņems samierināšanas laikā izteiktu atsaukumu, viņš izbeigs laulības šķiršanas lietu, reģistrējot šo faktu laulības šķiršanas reģistrā. Ja zvērināts notārs noteiktajā termiņā laulības šķiršanas atsaukumu nesaņems, viņš šķirs laulību, taisot notariālo aktu par laulības šķiršanu – laulības šķiršanas apliecību. Laulība būs šķirta no dienas, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, kuras paraugs vēl jāapstiprina Ministru kabinetam. Par laulības šķiršanu attiecībā uz šķirto laulāto, kuram ir Latvijas Republikas valstiskā piederība, zvērināts notārs paziņos dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī laulība noslēgta, garīdzniekam draudzē, kurā laulība noslēgta, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajai nodaļai pēc katra šķirtā laulātā deklarētās dzīvesvietas. Par šķirto laulāto, kuram nav Latvijas Republikas valstiskās piederības, zvērinātam notāram tālāk paziņot nebūs pienākums. Laulības šķiršanas iesniegumam pievienotais laulības apliecības oriģināls pēc laulības šķiršanas tiks saglabāts laulības šķiršanas lietā.

Plānots, ka, šķirot laulību pie zvērināta notāra, papildus varētu saņemt kompetentu amatpersonu konsultācijas jautājumos par mantas sadali, par uzturlīdzekļu un saskarsmes tiesību ar bērnu turpmāku noregulēšanu, kā arī slēgt attiecīgas vienošanās utt.

Pie notāra izšķirties būs lētāk

Pašreiz personas, kas vēlas šķirt laulību, maksā valsts nodevu par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietās 100 latu apmērā. Plānots, ka par laulības šķiršanu pie zvērināta notāra tiks iekasēta valsts nodeva par notariālā aktu taisīšanu laulības šķiršanas procesā kopumā 5 latu apmērā (2,50 latu par laulības šķiršanas iesniegumu, kas paredzēts taisīt notariālā akta formā, un tikpat par notariālo aktu par laulības šķiršanu jeb laulības šķiršanas apliecību, ievērojot pašreiz noteikto valsts nodevas apmēru par notariālā akta taisīšanu). Papildus minētajai valsts nodevai par laulības šķiršanu pie zvērināta notāra tiks iekasēta arī zvērināta notāra atlīdzība takse 50 latu apmērā (kam pieskaitāms pievienotās vērtības nodoklis). Kopējais aptuvenais samaksas apmērs, kas personai būs jāmaksā pie zvērināta notāra par laulības šķiršanu, būs 65,50 lati.

Par strīdus laulības šķiršanas lietām (t.i., pēc viena laulātā sniegta prasības pieteikuma par laulības šķiršanu) arī turpmāk tiks maksāta valsts nodeva par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietās 100 latu apmērā.

Pašvaldības saka: mēs arī to varam!

"Sākotnēji Tieslietu ministrija virzīja ideju, ka bezstrīdus laulības šķiršanas lietas būtu nododamas zvērinātiem notāriem, un šo ideju iekļāva Tiesu attīstības pamatnostādnēs, bet šo pamatnostādņu saskaņošanas rezultātā, kā arī ņemot vērā dzimtsarakstu nodaļu gatavību šo funkciju uzņemties, Ministru kabinetā tika apstiprinātas pamatnostādnes ar norādi par iespējamu bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Tieslietu ministrija izstrādāja atbilstošus grozījumus attiecīgajos likumos un, tā kā netika panākta vienošanās ar Finanšu ministriju, likumprojekti tika skatīti Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā izlemts, ka bezstrīdus laulības šķiršanas funkcija nododama tikai zvērinātiem notāriem, taču, iesniedzot precizētos projektus, Ministru kabinetā atkārtoti norisinājās diskusijas par institūciju, kurai būtu uzticama šī funkcija, kā rezultātā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums par šīs funkcijas nodošanu gan zvērinātiem notāriem, gan dzimtsarakstu nodaļām un ar šādu lēmumu likumprojekti tiek virzīti iesniegšanai Saeimā," skaidro Tieslietu ministrijas Brīvo juridisko profesiju departamenta direktore Jeļena Bārbele. Saskaņā ar valdības atbalstītajiem grozījumiem izmaiņām būtu jāstājas spēkā šogad 1.decembrī, tomēr grozījumiem vēl jāgūst atbalsts Saeimā.

"Tā kā valsts jau pirms gada paziņoja, ka nodos šo funkciju notāru pārziņā, tad šī gada laikā notāri ir  noklausījušies 20 stundu lekciju ciklu par ģimenes strīdu risināšanu. Plānoti vēl vairāki semināri, lai iegūtu mediācijas prasmes, savu lietojumu gaida šķirto laulību reģistrs," saka V.Piziča. Tikmēr pašvaldības, tāpat kā notāri, arī apliecina savu gatavību šķirt laulības. Tā, piemēram, Rīgas dome uzsver, ka pašvaldībās laulības šķiršana varētu izrādīties vēl lētāka nekā pie notāriem – būtu jāmaksā tikai valsts nodeva 25 latu apjomā. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji norāda, ka pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās darbinieki ir labi sagatavoti, lai varētu uzņemties šo funkciju. LPS priekšsēža padomnieks Māris Pūķis saka: "Iniciatīva par izmaiņām laulības šķiršanas procesā nāca no notāriem. Var jau saprast – viņiem tik ļoti samazinājās darba apjoms, ka bija jāmeklē, ko darīt. Ja jau līdzšinējo laulības šķiršanas kārtība Latvijā tiks mainīta, tad kādēļ tai būtu jākļūst par notāru monopolu? Arī dzimtsarakstu nodaļas var šķirt laulību, ja pāra starpā par to nav strīda. Domāju, ka dzimtsarakstu nodaļu darbinieki tam būtu gatavi – par prasmēm es nešaubos, jo šajās iestādēs lielākoties strādā cilvēki ar jurista izglītību. Turklāt, ja domājam par iedzīvotāju ērtībām, tad jāpievērš uzmanība tam, ka dzimtsarakstu nodaļās laulības šķiršana izmaksātu krietni lētāk nekā pie notāriem. Mēs negribam cīnīties ar privāto sektoru, uzskatām, ka bezstrīdus laulību šķiršanas lietu nodošana ir pareizs solis, bet ir jādomā plašāk, dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties, kur šķirt laulību."

"Tik tālu, cik tiek runāts par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu notariātam, ar pilnu pārliecību varu nosaukt šo par izcilu strukturālo reformu piemēru."

Vija Piziča, Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore

Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore V.Piziča norādījusi, ka, atjaunojot Civillikumu, laulību šķiršanas funkcija tika nodota atpakaļ tiesu varai, pretēji padomju laikiem, kad tā bija izpildvaras kompetencē. "Notāri pieder pie tiesu varas, bet pašvaldības – pie izpildvaras," saka V.Piziča, uzsverot, ka funkcijas nodošana pašvaldībām varētu novest pie konstitucionālajām sūdzībām. "Tik tālu, cik tiek runāts par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu notariātam, ar pilnu pārliecību varu nosaukt šo par izcilu strukturālo reformu piemēru, jo tiek reāli atslogotas tiesas, tiek atslogots valsts budžets un valstij nav jāapmaksā šīs funkcijas nodrošināšana, jo notāri ir pašnodarbinātas personas. Tāpat samazinās maksa, ko par šo pakalpojumu maksā iedzīvotāji. Turklāt, palielinoties darba apjomam notariātā, tiktu radītas jaunas darba vietas. Ja vaicā, vai patiesi nepieciešamas divas institūcijas, kas turpmāk sniegs bezstrīdus laulības šķiršanas pakalpojumu, sliecos domāt, ka tomēr ne. Tas ir jautājums gan par šo lietu piekritību tiesu varai, ne izpildvarai, gan par abu institūciju speciālistu atšķirīgo kompetenci un to atšķirīgo uzraudzību, kā arī atšķirīgo veicamo darbību apmēru un veidu, gan par elektroniskā laulību reģistra izveides nepieciešamību un citām būtiskām lietām, kurām pievēršama uzmanība, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums."

Vai vajag ļaut šķirties ātrāk un lētāk?

Bet ne visi domā tikai par to, kā būtu ātrāk un ērtāk. Tā, piemēram, asociācija "Ģimene" uzskata, ka konceptuāli pieņemtie grozījumi, kas paredz atvieglot laulības šķiršanas procedūru, liecina par valsts politikas tuvredzību, jo pašlaik jādara viss iespējamais, lai stiprinātu pāru laulību un palīdzētu pāriem krīzes situācijās, kā arī sniegtu pieredzējušu ģimeņu konsultantu padomus, un tikai tad, ja laulību un attiecības nav iespējams saglabāt, dot iespēju risināt juridiskās nianses. "Laulības šķiršanas procedūru nedrīkstu vienkāršot, padarot par ātri un viegli īstenojamu procedūru," domā asociācija "Ģimene".

"Nedrīkst vienkāršot laulību šķiršanas kārtību. Gluži otrādi. Būtu jāpalielina valsts nodeva (tagad – 100 latu) par laulības šķiršanu."

Jānis Mucenieks, zvērināts advokāts

Arī zvērināts advokāts Jānis Mucenieks sabiedriskajā telpā izplatījis savu viedokli, uzsverot, ka laikā, kad strauji mazinās dzimstība, valdībai būtu jālemj, kā stimulēt un nostiprināt ģimenes un laulības institūtu, nevis veicināt tā ātrāku un vieglāku sairšanu. Viņš norāda: "Valsts aparātam būtu jādomā, kā vairāk aizsargāt un atbalstīt laulātos. Valstij jāveicina stipra laulība, nevis jārada laulātajiem vieglāki šķiršanās apstākļi. Ar attiecīgiem nodokļu atvieglojumiem valstij vajadzētu stimulēt laulību un ģimeni, piemēram, būtiski palielinot neapliekamo minimumu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem." Viņš saka: “Nedrīkst vienkāršot laulību šķiršanās kārtību. Gluži otrādi. Būtu jāpalielina valsts nodeva (tagad 100 latu) par laulības šķiršanu. Esmu pārliecināts, ka, ievērojami palielinot nodevu, arī paši laulātie nopietnāk attiektos pret savu ģimeni un vairāk par to rūpētos. Valstij jādomā par saviem iedzīvotājiem ilgtermiņā, tajā skaitā radot papildu šķēršļus un neērtības šķirties gribētājiem."