Jūsu skatījums uz Valsts zemes dienestu (VZD). Kas dienesta darbībā būtu maināms, kas - noteikti saglabājams un attīstāms?
Procesi, kas saistās ar dienesta darba organizēšanu kopumā, manuprāt, ir pareizi. Par to, darbu sākot, biju patīkami pārsteigta, jo no malas daudz kas izskatījās pavisam citādāk. Jākoriģē tikai atsevišķas nianses, lai iestāde kļūtu orientēta uz klientu. Tā diemžēl ir vājā vieta.
Dienestam pašlaik ir vēl vairākas funkcijas, kas ir netipiskas valsts iestādei, piemēram, būvju kadastrālā uzmērīšana, kas nododama privātajam sektoram. Koncepciju, kas to paredz, valdība jau ir atbalstījusi. Tagad jāizstrādā risinājumi, kā to labāk paveikt.
VZD ir jābūt reģistru iestādei, un šajā virzienā dienestu attīstījuši arī iepriekšējie iestādes vadītāji. Otrs virziens, kas nākotnē jāattīsta vairāk, ir kadastrālās vērtēšanas virziens. Pilnībā atbalstu arī pēdējos gados veiktās VZD strukturālās pārmaiņas un centralizāciju.
"Pilnībā atbalstu arī pēdējos gados veiktās strukturālās pārmaiņas dienestā un centralizāciju."
VZD centrālajam aparātam ir divas galvenās funkcijas. Pirmā - metodiskā vadība un uzraudzība, ko visi darbinieki labi sapratuši. Otra, ko vēlos attīstīt, ir – būt padomdevējiem, nodrošināt servisu un visa veida atbalstu savām reģionālajām nodaļām. Rezultāts, atdeve no centrālā aparāta darba būs tikai tad, ja nevis mēs nodosim nodaļām pliku skaidrojumu vai novadīsim seminārus, bet gan tad, ja nodaļās mēs būsim saprasti un veidosies atgriezeniskā saikne.
Ja reģionā kaut kas nepareizi izdarīts, tad vainojams ir tas centra darbinieks, kurš nav pratis metodiku saprotami izskaidrot, nevis reģiona darbinieks. Pie šīs nostādnes es pašlaik ļoti intensīvi strādāju, jo to uzskatu par svarīgāko VZD darba kvalitātes uzlabošanai. Nedrīkst būt monologs, bet noteikti jāizveido dialogs. Savukārt reģionu cilvēkiem noteikti ir jājautā, ja kaut kas nav saprotams. Nesapraša ir nevis tas, kas jautā, bet gan tas, kurš nejautā.
Ar seju pret katru klientu
Teicāt – iestādei jākļūst uz klientu orientētai. Kā to redzat, un kā domājat to izdarīt?
Mans iepriekšējais darbs - valdes priekšsēdētājas amats valsts SIA „Latvijas valsts mērnieks” – bija cieši saistīts ar VZD. Gadījās situācijas, kad manī neizpratni radīja smagās birokrātiskās procedūras, nevis vienkārša un raita kādas ne pārlieku sarežģītas situācijas atšķetināšana. Mērniecības uzņēmums kā VZD klients - vienlaikus informācijas sniedzējs un arī saņēmējs - dažkārt saskārās ar diezgan noraidošu attieksmi, un tieši tas manī radīja vēlēšanos neveiklajā VZD „mašinērijā” kaut ko mainīt. Šī doma mani acīmredzot bija piemeklējusi vairākkārt, tādēļ konkursa sludinājums mani uzrunāja. Tā ir iespēja mainīt to, kas man nav bijis pieņemams dienesta darbībā.
Mans mērķis ir VZD pārbūvēt par efektīvu un modernu iestādi, kas pilnībā apmierinātu klientus un kas pašiem dienestā strādājošiem radītu prieku. Nedomāju, ka tā būs pārlieku liela problēma, jo dienests patiesībā nestrādā slikti. Tikai – bieži vien labās ieceres sabiedrība uztver pavisam citādāk, nekā tās bijušas domātas. Iespējams, ka pietrūcis mazliet iztēles palūkoties no pretējās – no sabiedrības puses, kā veiksmīgāk realizēt jauno ieceri. Ir pietrūkušas tikai dažas nianses, varbūt tikai bijis neprecīzs informācijas pasniegšanas veids. To es vēlos, un to mēs dienestā varam mainīt un mainīsim. Tas neprasa nedz papildu resursus, nedz laiku, tikai nedaudz citādāku pieeju un sazināšanās veidu. Mēs jau to mēģinām.
Tad jūs redzat, ka VZD ir komunikāciju problēmas?
Jā. Pēdējā laikā bijuši vairāki pozitīvi mērķēti risinājumi, tajā skaitā ieviešot daudz ērtākos elektroniskos pakalpojumus. Bet klienti netika savlaikus informēti, kā pakalpojums mainīsies un ko tas nozīmēs. Viss notika pēkšņi, vienā dienā, bez iepriekšējas klientu un pat profesionālo sadarbības partneru sagatavošanas. Kaut gan uzrunāt viņus, izstāstot pārmaiņu mērķi un būtību kaut vai elektroniskās vēstules veidā, nav sarežģīti. Tā tas bijis ar vairākiem labiem pakalpojumiem, ko VZD ieviesis. Risinājums vienkāršs – jāmaina attieksme.
Varbūt tas tādēļ, ka dienestam nav, piemēram, sava komunikāciju cilvēka?
Iespējams, tas tā varētu arī būt, kaut mums izveidojusies laba sadarbība ar Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālistiem. Pašreizējie ierobežotie resursi neļaus mums šādu savu speciālistu algot. Pieļauju, ka savs komunikāciju darbinieks dienestam būtu nepieciešams, bet „jostu savilkšanas laikā”, kas vēl nav beidzies, to neiespēsim.
"Mans mērķis ir VZD pārbūvēt par efektīvu un modernu iestādi, kas pilnībā apmierinātu klientus un kas pašiem dienestā strādājošiem radītu prieku."
Tādēļ esmu uzrunājusi visus darbiniekus, īpaši tos, kas tieši strādā ar klientiem, lai viņi padomātu, kādā veidā informēt cilvēkus, kuru labā mēs patiesībā strādājam. Īpaši par mūsu labajiem darbiem. Vienu preses informāciju pēc manas iniciatīvas sadarbībā ar Tieslietu ministrijas komunikāciju speciālistiem jau izsūtījām – par iespēju iedzīvotājiem iepazīties ar nākamā gada prognozētajām īpašuma kadastrālajām vērtībām datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv. Tās ir vērtības, no kādām nākamgad tiks aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Arī turpmāk sekošu, lai sabiedrība un sadarbības partneri savlaikus gūtu informāciju par norisēm un pārmaiņām dienestā. Vispirms gan man jāapzina visi departamenti, jāiepazīst cilvēki, lai saskatītu iespējas, kā vienkāršāk izveidot informēšanas ceļus. Septembra beigās ieviesīsim jaunu Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu un sākam diskusiju ar pašvaldībām, kā savstarpēji apmainīties ar informāciju un organizēt to elektroniski. Partneri un sabiedrība vienkārši jāuzrunā, jo nekas nenotiks pats no sevis.
Kā jūsu darbinieki uztver virzību „ar seju pret klientu”?
Neviens nesaka „nē”. Bet, kamēr nebūs rezultāti, tikmēr cilvēki to līdz galam nesapratīs. Sevi no malas ieraudzīt ir ļoti grūti, jo ir pārliecība, ka dara visu labi.
Tiesa, domāšanu un pieeju uzreiz izmainīt nav iespējams. Labākais piemērs vienmēr ir pats vadītājs – iestādes, departamenta, nodaļas. Tikai kopīgiem spēkiem panāksim izmaiņas.
VZD ir centralizēta iestāde. Iepriekšējās vadītājas laikā uzņēmumā ir veikts liels strukturālo reformu darbs, ko vērtēju ļoti pozitīvi. Tas bijis pareizs attīstības virziens, bet lielākās izmaiņas vēl priekšā. Galvenokārt Rīgas nodaļās, kuru līdzšinējais tēls diemžēl izveidojies daudzkārt noraidošāks, nekā tas veidojies reģionos. Nesaku, ka domāšanu mainīt būs viegli, to lieliski apzinos. Bet tas noteikti jādara. Ir jānostājas ar seju pret klientu. Līdzīgi kā pašlaik dienesta darbinieki naski izpilda Tieslietu ministrijas rīkojumus, tikpat naski jāizpilda arī katra klienta vajadzības. Ļoti gribētu sagaidīt pirmos rezultātus jau pēc pusgada.
Reģistri vieni, iestādes - vairākas
Cilvēkiem joprojām nav precīzi saprotams un atšķirams, ar ko nodarbojas VZD un ar ko - Zemesgrāmata. Šīs iestādes it kā saplūst vienā, iespējams, tādēļ, ka abas darbojas ar tiem pašiem kadastra datiem un īpašumu reģistriem. Kā vienkāršā valodā izskaidrotu pretimnācējam atšķirību, kas ir VZD, un kas – Zemesgrāmata?
Ļoti vienkārši. VZD reģistrē datus par īpašumu kā objektu – vienību, platību un citiem parametriem, lietošanas mērķiem, nepārejošiem apgrūtinājumiem. Tātad – par pašu zemi vai ēku.
Savukārt Zemesgrāmatā, balstoties uz VZD datiem, reģistrē datus par īpašnieku kā subjektu - kas kam pieder.
Un kur šajā sistēmā iederas būvvaldes? Reģistri – arī tie paši...
Būvvaldes strādā, lai ļautu vai neļautu veikt darbības, kas saistās ar īpašuma izmaiņām – zemi apvienot un atdalīt, ēkas būvēt un nojaukt. Būvvaldes strādā ar īpašumu veidošanas un vadīšanas procesiem, izmantojot VZD un Zemesgrāmatas datus. Būvvaldes ir šo abu iestāžu reģistru lietotājas.
Vai VZD un Zemesgrāmatai nevajadzētu strādāt apvienoti, vienā iestādē?
Mans personīgs redzējums ir – jā, tā varētu būt. Pasaulē ir šāda prakse. Arī Latvijā šāds risinājums, cik zinu, jau iepriekš ir skatīts, bet tālākvirzības nav bijis. Nupat kā esam saņēmuši Valsts kancelejas vadītā funkciju audita darba grupas ieteikumus, tai skaitā apvienot VZD un Zemesgrāmatu. Šo iestāžu apvienošanai jāpieņem politisks lēmums, kas nebūs viegls.
Kādēļ? Jo, ja VZD ir klasiska valsts iestāde, tad Zemesgrāmata – tiesu sistēmā ietilpstoša vienība, kur lēmumus pieņem zemesgrāmatu tiesneši. Abu iestāžu statuss apgrūtina iespējamo šo iestāžu apvienošanu.
"Ļoti ceram, ka nākamā gada budžetā likumdevējs spēs atvēlēt dienestam pietiekami līdzekļu, lai mēs varētu samazināt pakalpojumu izcenojumus."
Bet šajā sakarā gribu teikt, ka Tieslietu ministrijas vadība kopā ar VZD un Zemesgrāmatas vadību strādā pie tā, lai abu iestāžu procesus, sistēmas un datubāzes ne tikvien integrētu, bet arī izveidotu vienotas procedūras. Piemēram, ja īpašnieks sadala zemes vienību vairākos īpašumos, tad, lai viņam vairs nebūtu jāmēro ceļš uz Zemesgrāmatu, kur tiesnesis lems par ierakstu grozīšanu, no VZD uz Zemesgrāmatu ceļos tikai dokumenti un iesniegums, bet īpašnieks jau saņems jaunu zemesgrāmatu apliecību. Tātad – mēs strādājam, lai abām šīm iestādēm izveidotu vienotu „vienas pieturas aģentūru” – gan VZD, gan Zemesgrāmatas filiālēs un cilvēki ar vienu iešanu varētu nokārtot lietas abās iestādēs. Te lielu lomu spēlēs elektroniskā saziņa un tīmekļa iespējas.
Klientu ērtībai – jauns projekts
Dienestā pašlaik tiek ieviests ļoti svarīgs un apjomīgs projekts – Ģeotelpiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izveide. Ko tas dos?
ĢIS būs savstarpēji sasaistītas visas jau esošās informācijas sistēmas, daudzus iekšējos un arī ārējos procesus automatizējot, radot vienotu saskarni un ļaujot nepastarpināti piekļūt dažādiem reģistriem. Jaunā sistēma ļaus elektroniski pārveidotus datus izplatīt un iegūt interneta tīmeklī. Jau pašlaik VZD datu publicēšanas portālā ir pieejami daži vienreizējo norēķinu pakalpojumi - tieši tāpat kā, piemēram, ir iespējams ieskatīties Zemesgrāmatu nodalījumā (samaksājot par to dažus latus). Ar ĢIS ieviešanu cilvēkiem būs pieejams plašāks elektronisko pakalpojumu loks un VZD uzturētie dati dažādos griezumos.
"Nekustamā īpašuma īpašnieki ir laipni lūgti noteikti ieskatīties savos kadastra datos!"
Atsevišķi risināms jautājums ir par VZD arhīva lietu saņemšanu. Šķērslis pagaidām ir tas, ka nav uzsākta VZD arhīva digitalizēšana. Tādēļ arhīva materiālus vēl kādu laiku varēs saņemt tikai tajā reģionālajā nodaļā, kur atrodas īpašums. Bet mēs sāksim pakāpenisku uzkrāto datu digitalizāciju – cik ļauj ierobežotie finanšu līdzekļi, un ar laiku būs iespējama arī arhīva datu saņemšana Valsts zemes dienesta „vienas pieturas aģentūrās”. Ceram, tas notiks tuvākajos gados.
Kā veidojas VZD pakalpojumu izcenojumi? Tos nevarētu nosaukt par maziem.
Piekrītu, jā, izcenojumi nav mazi. Bet, izvērtējot dotācijas, ko saņemam no valsts, un pretim tām noliekot visas funkcijas, ko VZD deleģē Latvijas normatīvie akti, varu teikt - maksas pakalpojumi nosedz trūkstošo valsts finansējuma daļu. Vienkāršāk sakot – atsevišķi pakalpojumi sedz ne tikvien konkrētā pakalpojuma izmaksas, bet arī vēl kādu citu darbību, kam valsts nav piešķīrusi līdzekļus. Šī situācija ir absurda, un mēs to apzināmies. Ļoti ceram, ka nākamā gada budžetā likumdevējs spēs atvēlēt dienestam pietiekami līdzekļu, tajā skaitā nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas uzturēšanai, lai mēs varētu samazināt pakalpojumu izcenojumus iedzīvotājiem. Bet situācija neizskatās spoža.
Ieskaties vietnē www.kadastrs.lv!
Kas būtu jāzina un jāizdara iedzīvotājiem saistībā ar gada sākumā veiktajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī un nepieciešamajām darbībām (izmaiņām) attiecīgajos reģistros? Vai un kas iedzīvotājiem šajā sakarā būtu jādara?
Jādara tā īpaši nav nekas. Bet lai, nākamajā gadā saņemot nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu, summa neliktos par lielu, iedzīvotāji varētu ieiet portālā www.latvija.lv un izmantot pakalpojumu „Mani dati kadastrā” vai VZD datu izplatīšanas portālā www.kadastrs.lv un pārliecināties, vai VZD kadastrā reģistrētie dati tiešām atbilst pašreizējai situācijai. Īpašnieka pienākums ir sniegt ziņas kadastram, ja dati ir mainījušies. Ja kāda būve dabā vairs neeksistē vai tai radies nolietojums, vai ieviesušās kādas citas izmaiņas, ko ņem vērā, aprēķinot kadastrālo vērtību, tad īpašniekam pašam ir jāierosina izmaiņas. Tā ka nekustamā īpašuma īpašnieki ir laipni lūgti ieskatīties savos kadastra datos!
Kādu gribat redzēt VZD pēc dažiem gadiem?
Katrā darbībā jāmeklē maksimālais rezultāts un efektivitāte, tādēļ vispirms jāsamazina smagnējā dokumentu aprite, kas izveidojusies starp VZD struktūrvienībām. Šajā visā sistēmā dienesta ģenerāldirektors ir tikai parakstu mašīna. Mēs esam sākuši diskusiju par to, kā šo apriti mainīt, jo es vēlos vairāk pilnvaru deleģēt saviem vietniekiem un citiem augstākā līmeņa vadītājiem. Tikai individuāla cilvēka, ne kolektīva atbildība spēj celt kvalitāti.
VZD pēc dažiem gadiem būs moderns un efektīvs kadastru reģistrs, kurā strādā zinoši plaša profila speciālisti un kurš darbojas galvenokārt modernā elektroniskā vidē. VZD darbinieki būs uz klientu orientēti un spēs ātri reaģēt uz jebkura veida pasūtījumu. VZD nedzirdēsit vārdu „nevaru”.
