Sākumdeklarācijas Latvijā – kārtējā spēlīte vai iespējama realitāte?

Valsts sparīgi attīstījās uz ārējā aizņēmuma rēķina. Pāris miljonu iedzīvotāju mazajā valstiņā miljonāru skaits strauji auga, līdz nu skaitāms daudzos (!) simtos. Vienlaikus auga un arī turpina augt Džini koeficients jeb sabiedrības materiālās noslāņošanās indekss.

Valsts atjēgšanās pēc dzīrēm uz parāda, ko smalki var saukt arī par ekonomisko lejupslīdi, liek atcerēties piemirsto sākumdeklarācijas ideju. Pērnā gada pašās beigās  jau skaļāk ieskanējās runas par to, ka nulles deklarācijas, kaut dziļi novēloti, bet tomēr, tomēr... Pat ar „grēku atlaišanām” un „amnestijām”, lai tik nu beidzot būtu!

Par to, ka ēnu ekonomika Latvijā pašlaik pļauj vareni vairs nešaubās pat valdība, kas ir apstiprinājusi īstermiņa pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai. Viens no diskutējamiem jautājumiem, kas spēj samazināt ēnu ekonomiku, ir arī priekšlikums par nulles deklarācijām.

LV.LV jautā: Vai Latvijā ir nepieciešamas sākumdeklarācijas? Vai mūsu valsts šajā piegājienā to izdarīs?

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

„Mans viedoklis jautājumā par tā saukto nulles deklarāciju ieviešanu joprojām nav mainījies. Kā uzskatīju pirms desmit gadiem, tā uzskatu arī pašlaik: tās Latvijā ir jāievieš, un, jo ātrāk mēs kā nācija saņemsimies šim solim, jo valstij būs labāk.

Vēl 2001. gadā es stāvēju kulisēs un gaidīju, kad toreizējā valdība realizēs savu solījumu virzīt Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likuma projektu izskatīšanai un apstiprināšanai valdības sēdē un tālāk Saeimā. Tā solīja toreizējais valdības vadītājs Andris Bērziņš, atbilstoši rīkojās tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Gada beigās tam bija jānotiek - valdība likumprojektu akceptēja un Saeimai nodeva 2002. gada pašā sākumā. Tomēr likumprojektā netika iekļauta svarīga detaļa –obligāta nepieciešamība pierādīt uzrādīto īpašumu izcelsmi.

Par akūto vajadzību nekavējoties pieņemt pilnvērtīgu sākumdeklarēšanas likumu uzsvēru, uzrunājot 8. Saeimu tās pirmajā sēdē 2002. gadā. Par legālās prezumpcijas ieviešanas gaitu runāju 2005. gadā ar toreizējo tieslietu ministri Solvitu Āboliņu. Ļoti tuvu šī atskaites punkta ieviešanai Latvija bija 2007. un 2008. gadā. Taču jāsecina, ka šodien daudz tālāk kā 2000. gadā tikuši tā arī neesam.

Tas, ka tauta pati sāk pieprasīt beidzot ieviest nulles deklarāciju, ir solis, ko es cerēju sagaidīt un paredzēju. Tauta ir sākusi radīt sabiedriskās domas klimatu. Tauta ir novērtējusi šāda likuma nozīmību. Domāju, ka jebkuram valdības un Saeimas loceklim jājūtas ļoti neērti, ja viņi noraidīs atklātībā izteikto tautas gribu un vēlmi.”

Foto: Nora Krevņeva, A.F.I

„Par sākumdeklarēšanas ideju 2000.-2001. gadā es biju „par”, maldīgi domādams, ka tā varētu būt instruments korupcijas apkarošanai. Šo ideju tiešām atbalstīja Valsts prezidente un Tieslietu ministrija, kā arī valdība kopumā, diemžēl ne Saeima. Antikorupcijas likumdošanas paketē tolaik bija trīs likumi – par KNAB, ko Saeima pieņēma, par legālo prezumpciju (kas korupcijas kontekstā aizvieto nevainības prezumpciju) un nulles deklarāciju –, kurus Saeima noraidīja. Nulles deklarācijas koncepta aizstāvēšana bez legālās prezumpcijas likuma ir dūmu laišana, jo viens pats tas neko nerisina un nedod.

Daļēja taisnība ir par valsts attīstību uz parāda, taču pilnīgi aplami ir to saistīt ar sākumdeklarācijas neesamību. Daļēja tāpēc, ka bez pašu ņemtajiem kredītiem kā jauni un ievērojami resursi tai laikā parādījās ES fondu nauda un tiešās ārvalstu investīcijas, kas vairāk nekā jebkas cits radīja ilūziju par nebeidzamām ekonomiskām dzīrēm. Bet pēc dzīrēm nāk paģiras un, jo lielākas ir bijušas vienas, jo smagākas ir otras. Un tām nav nekāda sakara ar sākumdeklarēšanās esamību vai neesamību. Un pilnīgi maldīgi ir domāt, ka tās ieviešana varēja mazināt paģiru sindromu, samazināt ēnu ekonomiku un veicināt tīro, nodokļus maksājošo ekonomiku. Sākumdeklarācija ļoti, ļoti attāli ir saistīta ar ekonomiku, tās attīstību vai bremzēšanos, un to pārsvarā nesaprot (vai negrib saprast) sociālistiski orientēti cilvēki, kuri zemapziņā cer, ka ar sākumdeklarēšanu varēs kļūt pārtikušāki, kādam kaut ko atņemot un sadalot. Neapzinoties, ka kapitālisma ekonomika ir daudz prasīgāka, nežēlīgāka un skarbāka nekā PSRS laiku sociālistiskā. Tāpēc nav ko brīnīties par Džini koeficientu, īpaši, ja valdība nekā nedara ieņēmumu līdzsvarošanai.

Arī ēnu ekonomika nekādā veidā nav saistīta ar sākumdeklarēšanos. Ja valsts institūcijas, kurām ir pienākums to apkarot, strādās tāpat kā līdz šim (VID, Darba inspekcija, Valsts kontrole), tā vērsīsies plašumā pilnīgi neatkarīgi no sākumdeklarēšanas esamības vai neesamības. Tās iekļaušana valdības (Ekonomikas ministrijas - ministrs A.Kampars) rīcības plānā ir tikai apliecinājums tam, cik tālu savā mazspējā tā ir nonākusi. Situāciju toreiz mainīt varēja valdība kopā ar Latvijas Banku (E.Repše, A.Kalvītis, I.Rimšēvičs), bet neko nedarīja.

Runāšana par sākumdeklarēšanās sistēmas neesamību, ar to attaisnojot savas neizdarības, ir izdevīga Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai. Piemēram, kāpēc vēl līdz šim vienotā sistēmā nestrādā sociālās apdrošināšanas maksājumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumu reģistri, kas jau no 1996. gada ir Finanšu ministrijas pārziņā? Kā var būt, ka vienam un tam pašam cilvēkam abi šie maksājumi ir no dažādām bāzēm? Kāpēc nodokļu inspektori slaidā riksītī nedodas uz šādām vietām, bet priekšroku dod veikalu un restorānu kontrolei utt.?

„Sākumdeklarēšanās visiem” laiks ir nokavēts. Varbūt ir jāpaplašina to cilvēku loks, kuriem ir jāiesniedz gadskārtējās deklarācijas, bet es nevaru saprast, ko iegūtu mana 82 gadus vecā mamma un valsts, katru gadu saņemot no viņas deklarāciju. Tur būtu jātērē miljoni datorsistēmām, uzraudzībai, jāveido jaunas institūcijas, jāpalielina birokrātija tā vietā, lai šos līdzekļus izmaksātu pensijās vai ieguldītu ekonomikā. Turklāt ir jāpaiet ilgam laikam, līdz valsts datubāzes atgūs cilvēku uzticību. Es nevēlētos, lai manas mammas dati ar kāda Neo palīdzību nokļūst kriminālnoziedznieku vai vienkārši zagļu rokās.

Secinājums. Sākumdeklarēšanās nav glābējriņķis nevienas no LV.LV skartās problēmas risinājumam. Spēki ir jākoncentrē tur, kur tie dotu praktisku labumu valsts iedzīvotājiem.”

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

„Es iestājos par sākumdeklarēšanas nepieciešamību mūsu valstī, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs elements gan „pelēkās ekonomikas” samazināšanai, gan arī instruments cīņai ar korupciju (deklarēšanas jautājums ir sakārtots tikai attiecībā uz valsts amatpersonām).

Pirms desmit gadiem, kad tika rosināta iniciatīva pieņemt likumu par sākumdeklarāciju, galvenie diskusijas jautājumi bija:

• vai deklarācija ir jāaizpilda visiem,
• vai tas ir jādara katru gadu,
•  deklarāciju ieviešanas un administrēšanas izmaksas,
• deklarāciju pārbaudes mehānismi,
• deklarācijās norādāmā informācija.

Uzskatu, ka pirmreizējā deklarācija būtu jāaizpilda visiem, sasniedzot 18 gadu vecumu. Ir taisnība, ka informācija par nekustamo īpašumu un automašīnu reģistrāciju ir pieejama informācija, tomēr nenosegts ir, piemēram, jautājums par naudas līdzekļiem bankas kontos un vērtslietām.

Diskutējams būtu jautājums par kritērijiem atkārtotai deklarācijas iesniegšanai (piemēram, reizi piecos gados), kā arī kritēriji, piemēram, vērtslietu un mākslas darbu novērtēšanā. Deklarāciju kontroli varētu veikt izlases kārtībā vai pēc kompetentu institūciju pieprasījuma.

Ceru, ka pašreizējās politiskās un ekonomiskās situācijas kontekstā politiķi varēs vienoties par sākumdeklarēšanas ieviešanu.”

Foto: Nora Krevņeva, A.F.I

„Finanšu ministrijas vadībā pašlaik darba grupa izstrādā pasākumu plānu ēnu ekonomikas mazināšanai un godīgas konkurences nodrošināšanai. Šajā plānā noteikti iekļausim jautājumu par nepieciešamību Latvijā ieviest sākumdeklarēšanos - tā sauktās nulles deklarācijas.

Eksperti atzīst, ka tikai šādā veidā – nulles deklarācijas kombinējot ar citiem nodokļu sistēmas pasākumiem – būtu iespējams veidot saprotamu sistēmu, kas ļautu stiprināt sabiedrības pārliecību, ka nodokļu iekasēšana kļūst efektīvāka.

Detalizētas debates par deklarāciju formu, sliekšņiem, iesniedzēju loku un citām detaļām vēl nav notikušas. Tas acīmredzot būs jau nākamā parlamenta jautājums. Taču sistēmai kopumā ir jābūt skaidrai un saprotamai.”

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

„Manuprāt, iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšana Latvijā ir vēlama un nepieciešama, lai veicinātu godprātīgu nodokļu nomaksu, efektīvu to kontroli un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Atgādināšu, ka partija „Pilsoniskā savienība” jau drīz pēc iekļaušanās Valda Dombrovska valdībā pagājušā gada pavasarī atkārtoti uzsvēra, ka nekavējoties būtu jāpieņem iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums. Diemžēl nekāda reakcija no citiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem nesekoja.

Protams, ka sākumdeklarēšanās modelim ir jābūt maksimāli vienkāršam, lai iedzīvotājiem neradītu lielas neērtības, tas arī jāintegrē esošajā ienākumu kontroles mehānismā. Taču kopumā tas, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs deklarētu savas mantas, naudas un īpašumu status quo, kā arī pēc tam ik gadu iesniegtu kārtējo ienākumu deklarāciju, būtiski mainītu situāciju cīņā ar korupciju, ar nelegāliem ienākumiem un veicinātu taisnīgu nodokļu iekasēšanu. Domāju, ka attieksme pret sākumdeklarēšanos patiesībā ir nozīmīgs atskaites punkts mūsu politiskajam briedumam un vēlmei sakārtot ekonomisko vidi.”

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

„Sākumdeklarācijas jeb nulles deklarācijas vajadzēja ieviest reizē ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Tad pašlaik mēs būtu daudz labākā situācijā un, iespējams, par Latviju 2009. gadā nebūtu jārunā kā par pasaulē ekonomiskajā krīzē vissmagāk cietušo valsti. Raugoties no šodienas pozīcijām, uzskatu, ka sākumdeklarāciju sistēma ir jāievieš – jo ātrāk, jo labāk.

Jā, pēdējā laikā šis jautājums ir atkal it kā aktualizēts no jauna. Ar paziņojumu nāca klajā biedrība „Zemnieku saeima”, bija kāds raksts medijos, un šķiet, arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) apzinās, ka efektīva nodokļu iekasēšana bez sākumdeklarācijām nav iespējama. Tomēr manā rīcībā nav informācijas par to, ka debates par sākumdeklarēšanas likumu būtu atsākušās Saeimā vai plašāk sabiedrībā.”

Foto: Ansis Starks, A.F.I

„Uz tik nopietnu jautājumu nevaru bez dziļākas analīzes atbildēt. Šis gads ir bijis ļoti pilns ar notikumiem, diskusijām un spraigu darbu pie citiem sarežģītiem un aktuāliem jautājumiem, tajā skaitā arī pie valsts budžeta. Ir notikušas regulāras tikšanās ar Starptautisko Valūtas fondu. Ļoti nopietns ir valdības stabilitātes jautājums, īpaši pēdējā laikā. Tādēļ par sākumdeklarācijām līdz šim neesam padziļināti diskutējuši ne partijā, ne apvienībā.”

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

„Sākumdeklarācijas ir klasisks un pasaules praksē pārbaudīts veids, kā nodrošināt valsts uzraudzību pār iedzīvotāju ienākumiem nolūkā maksimāli izslēgt iespējamu nodokļu nemaksāšanu. Tīri teorētiski vērtējot – nepieciešamība tādas ieviest bija jau deviņdesmito gadu sākumā, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību un pārejot uz tirgus ekonomiku. Diemžēl toreiz tas nenotika, zināmā mērā veicinot negodīgu līdzekļu uzkrāšanos šaura sabiedrības slāņa rokās.

Pastāv šaubas, vai sākumdeklarāciju ieviešanas kārtējais mēģinājums būs veiksmīgs. Iepriekšējā pieredze rāda, ka šis process vairākkārt ir apstājies brīdī, kad šķiet, ka vairākums politiķu to jau atbalsta. Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar nepietiekamo Finanšu ministrijas un citu institūciju kapacitāti tādu normatīvo aktu izstrādē, kas būtu viegli piemērojami un saprotami iedzīvotājiem.”

Foto: Ansis Starks, A.F.I

„Tā saucamā nulles deklarācijas ideja aktualizējās 8. Saeimas laikā (2002.-2006. gadā), kad Saeimā darbojās Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija. Visi komisijas locekļi atzina nulles deklarācijas nepieciešamību, kuras esamība varētu novērst nelegāli iegūtu līdzekļu izmantošanu. Īpaši svarīgi tas būtu šobrīd, kad ēnu ekonomikas pieaugums apdraud budžeta projekta izpildi.

Lēmumu nevarēja pieņemt vairāku apstākļu dēļ – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID pārstāvji nevarēja vienoties par daudziem jautājumiem:

• atbildīgā institūcija,
• deklarētāju loks (arī pensionāri?),
• vai izmantot valsts mēroga datubāzes,
• kas veiks deklarāciju pārbaudi,
• vai jāveic deklarēšanās katru gadu arī tiem, kuru deklarācijās nav izmaiņu?

Galvenās domstarpības: kas sistematizēs milzīgo deklarāciju apjomu, kas to uzglabās, izvērtēs (pārbaudīs), vai izlases veidā?

Līdz ar šīs komisijas likvidāciju tika pārtraukta nulles deklarāciju idejas tālāka virzība Saeimā. Domāju, ka to nerealizēja nevis viedokļu dažādības dēļ, bet tā bija apzināta idejas nogremdēšana.

Vajadzētu ieviest nulles deklarācijas - kā īpašumu un naudas līdzekļu uzskaites sākuma punktu. Tomēr maz ticams, ka šodienas apstākļos (KNAB bālā beziniciatīvas darbība, Finanšu ministrijas pārslogotība, Saeimas vairākuma neizlēmība, vēlēšanu tuvums) notiks nulles deklarāciju koncepcijas izstrāde. Iespējams, ka 10. Saeimā to varētu ieviest jau, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, ja izmantos A.Loskutova laikā KNAB sagatavotās iestrādes.”

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

„Tautas partija uzskata, ka tūlītēja rīcība cīņai ar ēnu ekonomiku visupirms būtu saprātīga nodokļu politika, kas varētu būtiski mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Lai to risinātu, Tautas partija ir sagatavojusi vairākas savas iniciatīvas, kas risinātu problēmu.

Mēs uzskatām, ka tehniski sarežģīta, dārga un grūti administrējama procesa, kas noteikti ir sākumdeklarēšanās ieviešana, nedos tādu efektu, lai mazinātu ēnu ekonomiku.”

Redakcijas piebilde: Jautājumu redakcija elektroniski uzdeva arī 9. Saeimas partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim un politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas centrs” frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam. Diemžēl atbildes līdz materiāla nodošanai publicēšanai nesagaidījām.