Šanhaja. Expo 2010. Veiksmes stāsta lauskas vēja tuneļa pakājē

Atceroties „Aerodium” puišu elpu aizraujošo un triumfālo priekšnesumu Turīnas olimpiādes atklāšanā, likās pat intriģējoši, ka vertikālais vēja tunelis būs centrālais elements pasaules izstādē – ar koncepciju „Lidojošā Latvija, kur Austrumi satiek Rietumus”. Tādējādi ēnā palika jautājums, kāpēc pirms tam tomēr nenotika plašs valsts mēroga konkurss par labāko ideju un tās izpildījumu atbilstoši World Expo 2010 tēmai „Labāka pilsēta, labāka dzīve”. Pēc tam kad sākās ķibeles ar paredzētā Rīgas Brīvostas līdzfinansējuma daļas pārskaitīšanu un iznira informācija, ka „Aerodium” līdzīpašnieks Ivars Beitāns, lai nodrošinātu paviljona pabeigšanu naudas trūkuma apstākļos, pasākumā ieguldījis visus savu uzņēmumu līdzekļus un pat ieķīlājis privāto īpašumu, kaut kā aktualitāti zaudēja otra neskaidrība – kādēļ vienam komersantam tiek dota tik īpaša priekšrocība par valsts sarūpētu naudu reklamēt savu pakalpojumu (produktu) pasaules mērogā, iegūstot ekskluzīvu mārketinga ieroci jaunu pasūtījumu iegūšanai.

Latvijas valdība ļoti vēlu pieņēma galīgo lēmumu piedalīties pasaules izstādē Šanhajā – tikai 2008. gada septembrī. Igaunija to izdarīja gadu iepriekš, Lietuva vēl agrāk. Pērnā gada maijā, kad abām kaimiņvalstīm jau bija gatavas paviljona ekspozīcijas koncepcijas un projekti to īstenošanai, pie mums vēl arvien apsprieda pasākuma finansējuma nianses. Regulāras sanāksmes un dokumentu aprite gan par naudas piešķiršanas kārtību, gan tāmēm ievilkās līdz oktobrim. Starp citu, 20. oktobrī Ministru kabinets atcēla publisko iepirkumu saistībā ar EXPO 2010. Un kāds gan varēja būt publiskais iepirkums, ja šajā laikā citas valstis, šķiet, jau bija sākušas celt savus paviljonus? Turklāt, ņemot vērā Latvijas ierasto praksi, lai kas arī būtu uzvarētājs konkursā, tā rezultātu apstrīdēšanas ķīviņi varbūt vilktos līdz šai dienai.

"Atceroties „Aerodium” puišu elpu aizraujošo un triumfālo priekšnesumu Turīnas olimpiādes atklāšanā, likās pat intriģējoši, ka vertikālais vēja tunelis būs centrālais elements pasaules izstādē."

Pārlūkojot informāciju par pasaules izstādes projekta tapšanas gaitu, tīmeklī izlēca pērn 5. novembrī publicēta Jauno arhitektu savienības atklātā vēstule, no kuras pāris punktus der citēt.

• Kāpēc sākotnējā tāmē ir tik vienāda proporcija starp apkalpojošiem izdevumiem un pamatizdevumiem par AERODIUM iekārtu, ekspozīciju, tās iekārtošanu, paviljonu, projektēšanu? Hannoveres gadījumā (iepriekšējā pasaules izstādē – red.) proporcija bija 1/5 pamatizdevumu labā. Uz kāda pamata tika radīta tāme? Kāpēc šajā tāmē vispār neparādās projektēšanas sadaļa, ja Hannoveres paviljona gadījumā pie četras reizes mazāka budžeta projektēšanai tika atvēlēts 41 000 LVL.
• Kāpēc divu gadu laikā Latvijas ekspozīcijas oficiālajam pilnvarotajam pārstāvim, proti, projekta vadītājam un viņa vietniekam, plānots atalgojumā samaksāt 128 986 latus? Projekta vadītāja mēnešalga paredzēta 3663 lati mēnesī, viņa vietniekam — 2200 lati. Tāmē norādīts, ka atalgojums aprēķināts, pietuvinot valsts sekretāra un valsts sekretāra vietnieka atalgojuma līmenim.
• Kāpēc ar steigu netika izsludināts metu konkurss par paviljonu un ekspozīciju pēc 2009.03.09. Ministru kabineta rīkojuma? Citās valstīs, tostarp arī krīzes skartajās Baltijas kaimiņu valstīs, šis konkurss bija ļoti nozīmīgs profesionālajā vidē, un bija jau noticis. Aizbildināšanās ar finanšu laicīgu nesaņemšanu nebūtu korekta no LIAA puses, jo tieši LIAA ir organizācija, kas dod verdiktu par privātuzņēmēju projektiem uz ERAF un citiem Eiropas fondiem, kur parasti tiek prasīta pilna dokumentācija, TEHNISKO PROJEKTU un TĀMI ieskaitot, ja tie skar būvniecību, nezinot kāds būs galalēmums. LIAA garants finansējuma saņemšanai bija Ministru kabineta rīkojums, pat tad, ja radās tehniskas problēmas naudas saņemšanai no ziedotājiem, šis Ministru kabineta rīkojums deva iespēju naudu aizņemties konkursa organizēšanai, kas noteikti nebūtu lielāka summa par 25 000 latu (kas tika rezervēta tāmē Ekspozīcijas koncepcijas izstrādei).
• Kāpēc vēl joprojām NEKAS netika darīts pie metu konkursa organizēšanas par paviljonu un ekspozīciju līdz pat 2009.09.24? Vai tas ir pieņemami, ka „Aerodium” kā privātuzņēmējs valsts un atbildīgo amatpersonu vietā sāka sarunas ar atsevišķiem arhitektiem jau maijā, jūnijā ideju izstrādei par Latvijas valsts paviljonu? Mūsuprāt, tas neatbilst labas saimniekošanas principiem.

Iespējams, ka turpmākajās valdības lēmumu un dokumentu versijās daudz kas no iepriekš citētā ir mainījies, taču tas, ka juceklis bijis pamatīgs jau pašos EXPO 2010 Latvijas projekta pamatos, ir skaidrs. Bet labas saimniekošanas principu trūkums visā košumā izklājies pēc 1. jūnija.

Kā skaidri saskatāmais A.Ozola un I.Beitāna konflikta cēlonis bija LIAA līdz galam neizmaksātā naudas summa par paviljona būvniecību. No 2,55 miljoniem latu „Aerodium” uzreiz tika pārskaitīti 1,58 miljoni latu; aptuveni pusi no atlikušās naudas bija apsolīts izmaksāt pēc paviljona nodošanas ekspluatācijā, vēl pārējo daļu – pēc izstādes beigām. LIAA uzskatīja, ka dokumenti nav sakārtoti, un naudu nemaksāja. „Aerodium” baidīja, ka tad naudas trūkuma dēļ var nākties paviljona darbību apturēt.

"Latvijas valdība ļoti vēlu pieņēma galīgo lēmumu piedalīties pasaules izstādē Šanhajā – tikai 2008. gada septembrī."

Pēc tam sākās nesaprotamais – no abām pusēm gluži pretrunīgas ziņas par vieniem un tiem pašiem faktiem. A.Ozols: paviljons faktiski nedarbojas, tunelī lido tikai daži instruktori, apmeklētāju – mazāk nekā citviet. I.Beitāns: viss kārtībā, lido arī apmeklētāji, kuri stāv garās rindās; stundā caur paviljonu iziet ap 600 cilvēku. Tālāk jāsaka – utt., utt. Jo negribas dziļāk brist šajā dumbrājā, pārmalt simto reizi, kurš savstarpēja labuma dēļ devis mājienus par kukuļiem un pēcāk draudējis; kurš prasījis, nav dabūjis un tādēļ kļuvis ļauns; kurš labticīgs partneris, kurš – blēdis; kas kur ir izšķērdēts un izmānīts jau iepriekš. Tā visa noskaidrošana ir tiesībsargājošo iestāžu darbs, jo vairāk tādēļ, ka ik dienu un pat stundu izpeld arvien jauni netīrumi. Viens gan – LETA citētās I.Beitāna īsziņas LIAA direktora tālrunī ne tuvu neliecina par to, kādām būtu jābūt lietišķām attiecībām starp oficiālu valsts pārstāvi – projekta uzraudzītāju un viņa partneri – solīdu komersantu.

Vēl traumējoši arī kas cits. Visi tik ļoti alkstam pēc sava augstā inovācijas lidojuma, pēc savas em-Nokia. Pirms gadiem trim LIAA sāka plašas kampaņas jaunu, inovatīvu uzņēmēju audzināšanā, un „Ideju kausa” pasākumos starojošām acīm piedalījās simtiem studentu un citu jaunu censoņu. Kā viens no skaistākajiem veiksmes stāstiem viņiem priekšā tika celts Ivars ar savu „Aerodium”. Pievilcīgs, azartisks un mazliet avantūrists. Tagad šis veiksmes stāsts sadragāts guļ Šanhajas paviljona pakājē un pat grūti aptvert, cik lielu skādi tas nodarījis jauna izgudrotāja–inovatora–komersanta tēlam nākotnē. Lai kādu lēmumu pieņemtu KNAB un pārējie, skaidrs, ka šajā kaujā bez kritušajiem neiztiksim.

LV.LV jautā: Kā vērtējat LIAA un „Aerodium” konfliktu? Kā tas var ietekmēt Latvijas tēlu pasaulē?

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

„Tā kā ASV Konetikutas štata valsts pārvaldē ļoti augstā amatā nostrādāju vairāk nekā 30 gadus, varu teikt, ka kaut kas līdzīgs LIAA un ”Aerodium” skandālam ASV nekad nebūtu noticis, jo augsti ierēdņi vispirms mēģina lietas nokārtot klusi un korekti, lai neciestu valsts tēls.

Tāpat kā Valsts kancelejas gadījums, kad direktore sasauca preses konferenci, arī Ozola kunga publiskais uznāciens nebija korekts.  Ierēdņu uzdevums ir pasargāt iestādes reputāciju, vēršoties pie ministra pēc padoma un risinājuma, saskaņojot preses paziņojumus.  Tas norāda uz mūsu ierēdniecības neizpratni par viņu lomu valsts pārvaldē.

"Kāds gan varēja būt publiskais iepirkums, ja šajā laikā citas valstis, šķiet, jau bija sākušas celt savus paviljonus? "

 Ja šāds process netika ievērots, tad man ir bažas, ka aiz visa slēpjas kāds negodīgums, kas, protams, ir jāizmeklē tiesībsargājošām iestādēm.  Ja izrādīsies kriminālnoziedzīga rīcība, tas iedragās mūsu valsts prestižu, jo World Expo ir pasaules līmeņa pasākums.”

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

„World Expo ir lieliska iespēja, kā mazai valstij sevi parādīt citu starpā; ir labi, ka Latvija šo iespēju izmantojusi, vēl labāk, ka eksponē ko tādu, kas raksturo mūsu izklaides pakalpojumu unikalitāti, novitāti un uzdrīkstēšanos. „Aerodium” kā inovatīvs un ļoti drosmīgs uzņēmums īsā laikā apņēmās parādīt Latviju visai pasaulei, un tas, pārvarot dažādus šķēršļus, ir labi izdevies: dinamiskums ir īpašība, kas raksturo vairākumu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu.

Tas, kas rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, – pārkāpumi „Aerodium” īstenotajā, ES struktūrfonda līdzfinansētajā projektā... Struktūrfondu sadarbības iestādēm ir jāveic auditi pirms maksājumu veikšanas, un šie līdzekļi tiek maksāti tikai pēc pārbaudēm. Ja LIAA ir izmaksājusi jau vairāk nekā miljonu latu un pārkāpumi projektā konstatēti tikai šobrīd... Kā tas iespējams?

Savstarpējās nesaskaņas, kuras abām strīdus pusēm – LIAA un „Aerodium” – šobrīd nav izdevies atrisināt sarunu ceļā un kas izskan ne tikai Latvijas plašsaziņas līdzekļos, bet vēl plašākā mērogā, protams, labus signālus investoriem neraida. Korupcijas uztveres indeksa rādītāji Latvijā nav iepriecinoši, šādi skandāli tos vēl pastiprina un Latvijas pievilcību investoru acīs nevairo!"

Foto: Toms Kalniņš, A.F.I

„Par konkrēto konfliktu man nav komentāru, jo manā rīcībā nav detalizētas informācijas par minēto projektu, un ar spekulācijām šobrīd nodarboties negribētu. Apvainojumi no abām pusēm ir pietiekami smagi. Lai ar to nodarbojas ieceltās komisijas un tiesībsargājošās institūcijas. Ar interesi sekošu notikumu attīstībai.

 Jebkurš konflikts savā būtībā ir destruktīvs. Ja EXPO paviljons turpinās darbu, domāju, konflikts būtisku kaitējumu valsts tēlam nenodarīs.”