Vienota piekļuve ģeotelpiskajai informācijai - drīza realitāte (II)

Ģeotelpiskās informācijas likums noteic, ka ir jāizstrādā diezgan daudzi valdības noteikumi.

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

Linda Freimane: Jā, kopumā ir jāpieņem 12 no likuma izrietoši MK noteikumi. Mēs esam iesaistīti trīs noteikumu izstrādes darba grupās. Vieni no tiem patlaban ir izstrādes stadijas noslēguma posmā.

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

Vitālijs Ķeņģis: Bet šo noteikumu praktiskai ieviešanai noteikti vairāki termiņi. Tas saistīts ar pakalpojumiem, kas jānodrošina ģeoportālam: informācijas meklēšanu, aplūkošanu, transformēšanu (atsevišķās datu kopās pastāvošās informācijas salikšanu vienotā attēlā vairākos slāņos un dimensijās - red. piez.), lejupielādi un nepastarpinātu piekļuvi datu kopām visās tajās informācijas sistēmās, kurās dati tiek uzturēti. Prasības pakalpojumu ieviešanai izvirza EK regulas.

Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras veidošana ir ilgstošs process – balstoties uz INSPIRE direktīvas laika grafiku (INSPIRE roadmap), regulas pieņem pakāpeniski. Piemēram, 2009. gadā spēkā stājās regula par tīkla pakalpojumiem saistībā ar datu meklēšanu un skatīšanos; tiem jābūt nodrošinātiem no 2011. gada novembra. Termiņi, kuros jārada ģeotelpiskās infrastruktūras izveidošanai nepieciešamā normatīvā bāze, kā arī grafiks praktiskajiem darbiem sniedzas pat līdz 2019. gadam.

"Normatīvās bāzes veidošana un tās iedzīvināšana ir nebeidzams process, tāpat arī visu laiku papildināsies piedāvāto datu kopu klāsts."

Linda Freimane: Normatīvās bāzes veidošana un tās iedzīvināšana ir nebeidzams process, tāpat arī visu laiku papildināsies piedāvāto datu kopu klāsts.

Latvijas ģeoportālam būs jānodrošina informācijas pieejamība arī Eiropas Kopienas ģeoportālam, un arī tas ir viens no nosacījumiem, ar ko mums jārēķinās, veidojot savu portālu. Tas ir nākamais solis, par ko domāt.

Dati - ne vienmēr nolasāmi

Vai ir kādi dati, kuri nav apkopoti un kuru kopas vēl jāveido?

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

Edvīns Kāpostiņš: Protams, ir dati, kuru vēl nav vai kuri ir apkopoti, bet nav digitāli pieejami. Piemēram, ļoti skopi, novecojuši un nesistemātiski ir dati par augsni Latvijā. Ir datubāzes, kuras pastāv „uz papīra”, bet kuras nepieciešams digitalizēt, tās sākotnēji ģeoportālā nebūs pieejamas. Noteikti radīsies jaunas ierosmes apkopot datus, par kuru esamību un lietderību mēs pašlaik pat nespējam iedomāties!

Vitālijs Ķeņģis: Ja būs informācija, kas vēl nav pilnībā pieejama klientiem, tad portālā parādīsies paziņojums, ka datu kopa tiek veidota. Var būt tā, ka datu kopa pati jau ir gatava, bet nav pieejami dati par šo datu kopu – apraksts jeb metadati.

Normatīvos aktus par metadatiem pašlaik izstrādā Aizsardzības ministrija, un darbs jāpabeidz līdz šā gada beigām. Metadati nepieciešami, lai Latvijas informācija būtu izlasāma ģeoportālā un lai to savstarpēji varētu izlasīt arī ES vienotajā ģeotelpiskajā vietnē bez datu papildu pielāgošanas un apstrādāšanas.

Runājot par datu kopām, INSPIRE direktīvas pielikumos uzskaitīti ģeotelpisko datu temati, kopumā trīsdesmit četri. Atbilstoši tiem ir uzdots izveidot datu kopas attiecīgās nozares ministrijai un tās pakļautībā esošajām iestādēm. RAPLM, piemēram, jāizveido datu kopas un metadati par zemes izmantošanu, par pašvaldību inženiertehniskajiem dienestiem u.tml.

Ja ir 34 temati, cik no tiem pašlaik „piepildījusi” Latvija?

Linda Freimane: Tas ir iemesls, kādēļ mums vajag vienoto portālu - lai ikkatrs no mums zinātu, kāda informācija valstī ir pieejama. Pašlaik katrs datu kopu turētājs datus tur pie sevis un neviens cits „no ārpuses” nezina, kāda informācija pie attiecīgā datu kopu turētāja ir pieejama. Viens no šī projekta mērķiem ir apkopot informāciju, lai mēs varam ģeoportāla lietotājiem piedāvāt maksimāli pietuvinātu pieejamo informācijas bāzi par valstī izveidotajām datu kopām.

Edvīns Kāpostiņš: Mums nav tiesību apgalvot, ka par kādu konkrētu objektu datu nav. Vienkārši mēs nezinām, vai šādi dati kaut kur pastāv. Piemēram, tematā „Cilvēka veselība un drošība”, kurā var būt iekļauta informācija par dominējošu patoloģiju, alerģiju, vēža, elpošanas ceļu slimību ģeogrāfisko izplatību. Tātad – vai kāda slimība ir izplatīta un tipiska kādā konkrētā reģionā. Tā ir informācija par cilvēka veselības un drošības saistību ar kādu ģeotelpisko objektu, un šai informācijai arī būtu jābūt pieejamai 2017. gadā. Par tās apkopošanu un uzturēšanu ir atbildīga attiecīgās nozares ministrija.

Objekts – ne vienmēr aptaustāms

Esam nokļuvuši līdz jēdzienam „ģeotelpiskais objekts”. Ko tas nozīmē?

Vitālijs Ķeņģis: Svarīgi ir saprast, kā mēs interpretējam vārdu „objekts”. Pirmais, kas ienāk prātā, ir – fizisks veidojums, materiāla lieta. Bet no INSPIRE skatupunkta vārds „objekts” ir daudzkārt plašāks - tas apzīmē un norāda iedzīvotāju interesi, un tam var būt sociālekonomisks, kultūrvēsturisks u.tml. raksturs. Piemēram, cilvēks vēlas mainīt dzīvesvietu un viņu interesē, vai jaunā vieta būs viņa veselībai droša – kāds tur ir vides piesārņojums, kādi valdošie vēji, kāda ir ūdens kvalitāte, valdošās koku sugas, augsnes tips, izplatītie dzīvnieki utt. Un, protams, kādas slimības ir šai vietai raksturīgas. Ja cilvēks, piemēram, uzzinās, ka šajā vietā dzīvojošajiem iedzīvotājiem pastiprināti novērotas alerģiskas reakcijas, tad viņam var rasties viela pārdomām par dzīvesvietas maiņu.

Linda Freimane: Likumā arī teikts, ka ģeotelpiskā informācija ir jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu. Ja iespējams identificēt kādu parādību, kas attiecināma uz konkrētu vietu, tad šī informācija jau ir uzskatāma par ģeotelpiskās informācijas objektu.

"Noteikti radīsies jaunas ierosmes apkopot datus, par kuru esamību un lietderību mēs pašlaik pat nespējam iedomāties."

Edvīns Kāpostiņš: Ja daudzi cilvēki šķauda vienā un tajā pašā vietā, tad var rasties pamats analizēt, kādēļ viņi šķauda tieši tur. Iespējams, ka to ierosina kāds piesārņojums, kāds augs, bet var jau būt, ka tajā vietā pulcējas „šķaudītāju biedrības” biedri. Iemesli var būt dažādi un izpētes vērti. Un – informāciju par „šķaudītāju biedrību” apkopot, uzturēt un piedāvāt to ievietot ģeoportālā var ikviens iedzīvotājs un organizācija, ja tā to vēlas.

Linda Freimane: Tā ir mūsu nākotne, jo ģeoportāls ir vietne, kurā var būt pieejama visdažādākā informācija. Tendence – informācijas dažādība un nebeidzama papildināšana - ir raksturīga visā pasaulē. Datu kopu un informācijas daudzums un dažādība palielināsies no dienas uz dienu arī tad, kad Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls (VĢIP), kas mājos vietnē www.geolatvija.lv, būs gatavs.

Kam – obligāti, kam – prieka pēc

Ģeotelpisko datu kopu un ģeotelpiskās informācijas turētāji. Kāda ir atšķirība?

Vitālijs Ķeņģis: Datu kopas uztur tās personas, kam Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikts pienākums ģeotelpiskos datus apkopot un uzturēt, un nodrošināt tiem pieeju. Tās ir publiskās personas, kas saistītas ar valsts pārvaldi, un tās sauc par ģeotelpisko datu kopu turētājiem. Ja šīs personas rīcībā ir datu kopas, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem (dati ir saistīti ar teritoriju, kurā Latvijas Republikai ir jurisdikcija, atbilst noteiktiem ģeotelpisko datu tematiem un tiek uzturēti elektroniskā veidā), tad datu kopas turētājam ir pienākums nodrošināt pieeju šīm datu kopām ģeoportālā.

Savukārt ģeotelpiskās informācijas turētājs var būt ne tikai ģeotelpisko datu kopu turētājs, bet arī jebkura cita persona, arī privātajā sektorā, kas pēc savas iniciatīvas vēlas informāciju apkopot, uzturēt un piedāvāt sabiedrībai, bet kas nav minēta Latvijas normatīvajos aktos. Pieejas nodrošināšana šiem datiem caur VĢIP ir komersanta un privātpersonas brīva izvēle.

Kas maksās par VĢIP tīkla pakalpojumiem un datu kopu uzturēšanu?

Linda Freimane: Caur VĢIP tīkla pakalpojumu būs pieejama informācija, ko varēs meklēt, apskatīt un lejuplādēt bez maksas, bet būs arī tāda, par kuras lejuplādēšanu informācijas uzturētājs noteiks samaksu. Uzreiz jāteic, ka datu kopas turētājs piekļuvi saviem datiem nodrošinās arī caur savu pašlaik esošo interneta vietni, piemēram, caur Valsts zemes dienesta mājaslapu. Ģeoportāls būs vēl viena jebkura lietotāja iespēja vienuviet piekļūt visu datu turētāju datiem.

Datu kopu sagatavošana un uzturēšana ir datu turētāju ziņā – viņu atbildība ir arī finansējuma nodrošināšana šim mērķim. Savukārt valsts vienotais ģeoportāls, kas nodrošina tīkla pakalpojumus, līdz 2012. gadam tiks finansēts par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Vitālijs Ķeņģis: VĢIP pārzinis par saviem pakalpojumiem nepelnīs neko. Arī tajā gadījumā, ja maksājumu par datu kopu izmantošanu varēs veikt tieši ģeoportālā, vienalga visa nauda tiks pārskaitīta datu kopas vai informācijas turētāja kontā.

"Jēdziens „ģeotelpisks objekts” apzīmē un norāda iedzīvotāju interesi, un tam var būt sociālekonomisks, kultūrvēsturisks u.tml. raksturs."

Linda Freimane: Kā jau minējām, tad ģeoportālā būs pieejama gan maksas, gan bezmaksas informācija, bet ģeoportāla pakalpojumi būs pieejami bez maksas. Informācijas maksas nosacījumus noteiks katrs datu kopas turētājs, līdzīgi kā tas ir jau pašreiz – ir izveidoti cenrāži. Datu kopas turētājs noteiks arī licencēšanas noteikumus, tomēr jānorāda, ka, izstrādājot attiecīgos MK noteikumus, tiks ņemts vērā ierosinājums licencēšanu padarīt standartizētu visiem datu kopu turētājiem.

Edvīns Kāpostiņš: VĢIP ir infrastruktūras objekts jeb ceļš, pa kuru iedzīvotāji piekļūst datiem, un tas jāfinansē no budžeta līdzekļiem. Tieši tāpat kā Latvijas valsts portālā „Latvija.lv” piekļūšana kadastra informācijai par savu nekustamo īpašumu īpašniekam ir bez maksas.

Visa informācija vienuviet – lieliski! Bet kad VĢIP būs pieejams Latvijas iedzīvotājiem?

Linda Freimane: Skatīšanās un meklēšana atbilstoši ES prasībām būs nodrošināta 2011. gada novembrī. Tas būs portāla www.geolatvija.lv „publiskās dzīves” sākums.