Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
„No pašvaldību pārzinātājas pēdējo pāris mēnešu laikā esmu pārvērtusies par īstu meliorācijas speciālisti,” skumji smaida Latvijas Pašvaldību savienības padomniece SNIEDZE SPROĢE. „Tas, ka valsts ir pieņēmusi likumu, kas pamatīgi skars daudzu Latvijas iedzīvotāju maciņus, ar iedzīvotājiem nediskutējot un tos pat neinformējot, ir pilnīgi nesaprotami! Likums ir stājies spēkā, bet joprojām nav skaidrības, kuru iedzīvotāju daļu un kādā apmērā ietekmēs jaunie maksājumi. Runa ir par jauno Meliorācijas likumu.”
Savulaik meliorācijai tika tērēti ļoti lieli valsts (tolaik PSRS, kurā ietilpa arī Latvija) naudas līdzekļi, lai izveidotu atūdeņošanas sistēmas, lai atkarotu dabai purvainās un applūstošās teritorijas. Polderu nodošana ekspluatācijā Latvijā, veidojot nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes platību, norisinājās no 1958. līdz 1992. gadam.
Tieši par šīm platībām, kuru sakarā ir izdoti (no šā gada 1. aprīļa spēkā vairs neesošie) Ministru kabineta (MK) „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, valsts pašlaik atsakās runāt. Bet Sniedze Sproģe runā tieši par to. Un ne tikai par to.
Kas jaunajā Meliorācijas likumā ir pretrunīgs?
Pretrunā ir Meliorācijas likuma 19. un 26. pants: 19. pants noteic, ka valstij piederošo meliorācijas sistēmu, kurā ietilpst polderi, uztur un ekspluatē valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, taču vienlaikus 26. panta 1. un 2. daļa skandē, ka polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgi zemes īpašnieki (valdītāji), valsts un pašvaldība.
Noteikumi, kas reglamentēs uzturēšanas samaksas aprēķināšanu nākotnē un kas jāizdod Meliorācijas likuma 26. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, ir iesniegti Ministru kabinetā un iziet saskaņošanas procesu. Tie vēl spēkā nav stājušies, kaut likums noteic, ka tiem jābūt pieņemtiem līdz šā gada 31. martam.
Runājot par polderiem, kas ir pašvaldību īpašumā, tad pašvaldības (Babītes, Ādažu, Carnikavas un nosacīti arī Ozolnieku) jau pašlaik nodrošina sūkņu staciju uzturēšanu un finansēšanu. Tieši tāpat kā pilsētu meliorācijas sistēmas. Piebildīšu, ka polderu platībā, kas ir pašvaldību apsaimniekošanā, pārsvarā ir apbūves teritorijas.
Cik nojaušu, tad jaunajā Meliorācijas likumā un sakarā ar to – arī šā gada budžetā – Pašvaldību savienībai bijis ne viens vien ierosinājums, vai tā?
Visus savus priekšlikumus mēs nespējām izdabūt caur Saeimu, diemžēl. LPS neatbalstīja, ka Meliorācijas likumu skata „budžeta paketē”. Vienīgi to, ka valsts budžetā 2010. gadam Zemkopības ministrijai naudu polderu apsaimniekošanai iedalīja šā gada 1. ceturksnim, tas ir, līdz 1. aprīlim - pēc ļoti skarbām diskusijām to piedāvāja Tautsaimniecības komisija.
Toties Meliorācijas likumā termiņu, līdz kuram valstij par saviem polderiem jārūpējas pilnībā, noteica 2010. gada 1. jūliju, nevis 1. janvāri, kā bija sākotnēji iecerēts. Argumenti par to, ka nav pamatojuma maksas uzlikšanai cilvēkiem par valsts funkciju un valsts īpašumu, bija šādi:
Šādas informācijas nebija. Saeimas Tautsaimniecības komisijā bija tikai informācija par to, ka bagātniekiem, kas sacēluši mājas polderos, ir jāmaksā.
Bet tie polderi Pierīgā, kuru teritorijās bija liels pieprasījums apbūvei, jau ar Ministru kabineta lēmumu ir nodoti pašvaldībām. Šie polderi izņemti no nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes saraksta, mainīts zemes lietošanas mērķis, pieņemti pašvaldību saistošie noteikumi. Savukārt tie 32 polderi, par ko runā patlaban, visi ir Zemkopības ministrijas bilancē un valsts īpašumā, valsts apsaimniekošanā un finansēšanā.
Vai tie ir 32 polderi? Man ir Zemkopības ministrijas informācija, ka valsts apsaimnieko 39 polderus...
Jā, ministrijas uzskaitē ir 39, bet mēs nerunājam par tiem polderiem, kuri atrodas pie Daugavas un par kuru uzturēšanu maksā un atbild VAS „Latvenergo” - atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem „Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”.
„Latvenergo” uztur Ikšķiles, Ogres un Ķeguma sūkņu stacijas – jaunā Meliorācijas likuma 26. panta trešā daļa noteic, ka „šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība neattiecas uz Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju un uzturēšanu”. Tas nozīmē, ka ir cita kārtība.
Tādēļ mēs diskutējam par 32 valsts īpašumā esošajiem polderiem, ko apsaimnieko VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) un kas arī turpmāk paliks valsts pārziņā, bet kuru finansēšanu no šā gada vidus iecerēts uzlikt iedzīvotāju maciņiem.
Jaunā Meliorācijas likuma pārejas noteikumi noteic, ka īpašnieki no šā gada 1. jūlija sedz pusi uzturēšanas izmaksu, bet, kādu daļu īpašnieki segs no nākamā gada pirmā janvāra, vēl nav zināms, jo likums paredz, ka „no 2011. gada 1. janvāra ekspluatācijas un uzturēšanas finansējuma attiecību starp polderu platībā un to ietekmes zonā esošās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un valsti nosaka šā likuma 26. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā”.
"Valstij ir ne tikai nodokļu uzlikšanas tiesības, bet arī likumos noteikti pienākumi!"
Bet ar polderu uzskaiti īstas skaidrības nav. Man ir viens saraksts, kurā uzskaitīti 34 polderi, tajā iekļauts arī Aiviekstes un Kalnagala hidromezgls – sūkņu tur nav, par elektrību nav jāmaksā, arī citi izdevumi neparādās. Savukārt „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, kuros arī ir polderu saraksts, uzrāda vēl citus datus – noteikumu 2. pielikumā runa ir par 30 polderiem. Turklāt šie polderi ir tikai nosaukti, nav minēta to aptvertā platība.
Vispārējie skaitļi rāda, ka Latvijā polderu un to ietekmes zonas platība ir ap 50 tūkstošiem hektāru. Citā informācijā figurē 39 117 hektāri. Vēl citā – 40 369 hektāri. Visi šie dati nāk no Zemkopības ministrijas.
Ja iestādei, kurai jāpārzina meliorācijas sistēmas, nav precīzu datu, tad...
...tieši tādēļ es divās dienās veicu aptauju, apzvanīju visas 16 pašvaldības un ieguvu kaut cik aptverošu kopainu - lai pierādītu deputātiem komisijā, ka nevar uzlikt maksājumu, ja vispār nav skaidrs, kas šajās teritorijās notiek! Pēc tam februārī un martā piedalījos gandrīz visu 16 novadu sapulcēs, kurās pašvaldību vadītāji sasauca cilvēkus un informēja par meliorācijas jautājumiem. Nebijām vienīgi Rugājos, Balvos, Babītē un Preiļos, kur sapulces tika noturētas pēc pašas pašvaldības iniciatīvas.
Jāteic, ka Babītes pagasts daļu savas teritorijas polderu pārņēma, bet Salas pagasts, kas arī tagad ir Babītes novadā, to nedarīja. Babītes novadam ir sava nostāja, bet Carnikavas novadā pēc vēlēšanām nav tāds pats viedoklis kā iepriekšējai domei, kas jau lēmumu bija pieņēmusi un polderus pārņēmusi, bet tagad ir problēmas, jo celtniecības bums ir pieklusis.
Kāda atklājās aina?
Platība nesaskan, sūkņu daudzums nesaskan, slūžu skaits – arī nesaskan, tās pat nekur nav ņemtas bilancē. Slūžas dažviet ir kā dambja elements, bet atsevišķām slūžām nav atrodama piederība. Saskan vienīgi polderu dambju garums kilometros, un tieši tāds pats arī atrodams ZMNĪ datos.
ZMNĪ bilancē nav nevienas slūžas. Bilancē, tiesa, ir Užavas polderis, bet nav saprotams, kas īsti ir bilancē ieskaitīts: sūkņu stacijas un sūkņu tur nav, ir dambis, kam nav uzrādīts garums. Ventspils novadam ar šo situāciju ir apnicis cīnīties, tādēļ tas nolēmis Užavas polderi pārņemt savā īpašumā. Interesanti būs redzēt, ko Ministru kabinets no šī valsts īpašuma Ventspils novadam nodos.
Vai nauda meliorācijas vajadzībām no budžeta gadskārtēji tikusi iedalīta?
Jā, nauda, kas paredzēta sūkņu staciju uzturēšanai. Pieļauju, ka tajā ietilpst arī rekonstrukcija, uzturēšana, algas un citi pamatoti izdevumi. Bet nepamet sajūta, ka hidrotehnisko būvju uzturēšanai iedalītā kopsumma vienkārši sadalīta uz bilancē esošo polderu teritoriju, jo vietējie iedzīvotāji sapulcēs brīnījās par tik lieliem konkrētu polderu uzturēšanas izdevumiem un veiktajiem darbiem.
Bet ir paredzēts, ka turpmāk valsts īpašumā esošos polderu sūkņus uzturēs iedzīvotāji, vismaz daļēji, ar saviem maksājumiem. Tā neizskatās maza nauda!
Uzskatu, ka bez normālas uzskaites nav pamata nevienam nekādus maksājumus prasīt. Par ko īsti valsts prasīs to naudu?!
Šīs hidrotehniskās būves ir valsts īpašums, zemnieks polderu zemi apstrādā un maksā nekustamā īpašuma nodokli. Bet ūdeni no polderiem pumpēt noteikti nav bijusi šī zemnieka prasība! Savu zemi zemes reformas laikā zemnieks saņēma jau ar esošo mitruma regulēšanas sistēmu.
Ja runājam par polderi, piemēram, Nīcā, tad neviens Nīcas pagasta zemnieks nav prasījis valstij izsūknēt Meķa ezeru. Valsts pati to darīja un dara, un tērē lielus līdzekļus. Meķa polderis tika izveidots 1963. gadā, kad pašreizējie tur saimniekojošie zemnieki, iespējams, visi vēl pat nebija dzimuši. Zemes reformas laikā, kas sākās 1991. gadā, zeme saimniekiem tika piešķirta jau ar visu valsts meliorācijas sistēmu. Cilvēki ar šajā zemē pastāvošo mitruma režīmu ir rēķinājušies un uz tā balstījuši savu uzņēmējdarbību. Ko lai tagad dara saimniece, kurai poldera platībā ir ferma ar 500 hektāriem savas un nomas zemes - pļavām un ganībām? Cita saimniecība apsaimnieko 600 hektāru. Ja šiem cilvēkiem nākotnē būs jāmaksā desmit līdz piecpadsmit latu par hektāru zemes, lai nodrošinātu poldera sūkņa darbību, tad gadā tas veidos astoņus tūkstošus latu! Vai un kā piena ražošanas saimniecība to var samaksāt?
"Bez normālas uzskaites nav pamata nevienam nekādus maksājumus prasīt. Par ko īsti valsts prasīs to naudu?!"
Izeja? Jā, ir. Fermu likvidēt. Jo pienam cenu, pierakstot, ka šis piens ražots poldera platībā, saimniecības pacelt nevar. Blakus kadastra gabalā, ārpus poldera saražotā piena cena būs daudz zemāka. Vai tā ir līdzvērtīga konkurence? Vai tā var rīkoties valsts ar cilvēkiem, ar uzņēmējiem? Neliekot pretim ne datus, ne informāciju, ne argumentus.
Teiksiet, ka arguments ir - valstij nav naudas. Tās pašlaik patiesībā ir vairāk nekā pirms diviem gadiem. Arguments - citas prioritātes? Tad vaicājiet nodokļu maksātājiem, par ko vēl viņi būs gatavi maksāt kādu jaunu nodokli! Vai par visu to, ar ko valsts nespēj tikt galā, pat uzskaites līmenī ne? Bet valstij taču ir ne tikai nodokļu uzlikšanas tiesības, bet arī likumos noteikti pienākumi! Varbūt jāsāk būtu ar tiem, kā arī – vispirmām kārtām - ar saprātīgu saimniekošanu?
Vai ir zināms, cik intensīva saimniekošana norisinās valsts pārziņā esošajā polderu platībā?
Veicot aptauju, lūdzu arī šos datus. To 32 polderu platībā, ko uztur valsts, gandrīz vai visa teritorija - no 80 līdz 100 procentiem - ir lauksaimniecībā izmantotā un tiešām apsaimniekotā zeme, neskaitot grāvmalas, purvus, liegumus u.tml.
Tas nevienam nav noslēpums, ka cilvēki, kas apsaimnieko polderu zemi, lauksaimnieki, nav maksāt spējīgākā sabiedrības daļa. Turklāt jau nav arī pamatojuma, kāpēc par infrastruktūru, ko kādreiz valsts pati ir izveidojusi un kas joprojām pieder valstij, būtu jāmaksā zemes īpašniekiem? Daļa saimnieku pat nav informēti, ka viņu īpašums atrodas polderī! Katrā pašvaldības rīkotā sanāksmē, ko informēšanas nolūkā sasaucām šā gada sākumā un kuru lielā daļā es piedalījos, iedzīvotāji vienkārši brīnījās, ka viņi dzīvo polderī vai poldera ietekmes zonā.
Tātad cilvēki, pirms likums stājās spēkā, netika ne apzināti, ne uzrunāti. Neraugoties uz to, ka šis likums tiešā veidā skars iedzīvotāju maksājumus.
Un vēl viena ļoti svarīga nianse. Latvijā valsts uzturēšanā esošie polderi pārsvarā ir pretplūdu polderi, kas aizsargā apdzīvotās un apsaimniekotās teritorijas no applūšanas. Valsts ugunsdzēsības dienesta speciālisti tagad runā, ka ir jāzīmē pilnīgi jaunas plūdu kartes, jo nekoptās meliorācijas sistēmas jau ir radījušas jaunus plūdu draudus.
Meliorācijas sistēmas novārtā bija atstātas apmēram pēdējos 20 gadus. Par tām nerunāja, neinformēja, cilvēkus neizglītoja. Ja nav informācijas, ja valsts par to neuztur diskusiju - no kurienes lai iedzīvotāji apjauš meliorācijas nozīmi?
Kāpēc mazās upes pārplūst? Tādēļ, ka tās vairs netīra. Netīra meliorācijas akas, drenu sistēmas nav izpūstas kādus 30 gadus, sūkņi nav smērēti, tie iziet no ierindas.
Dambji arī ir jāremontē. Savu darbu veic bebri. Ja kāds zinošs saimnieks kopj savu meliorācijas sistēmu, tad tas ir kā piliens jūrā un kopējo postažu nemazina. Rezultāts – meliorācijas sistēma nespēj novadīt ūdeni, un tas meklē pats savus izplūdes ceļus. Kur nu atrod, tur plūst un – ironiski - pat meliorācijas akām daudzviet apkārt izveido ezeriņus.
Tas uzskatāmi rāda, ka caurtekas un izvadkanāli ir ciet. Draudi pašlaik ir pietiekami lieli, tie vienkārši ir jāapzinās. Vai atbildība par plūdu risku jāuzņemas valstij vai tikai tās iedzīvotājiem?
Un atkal es gribu vērst uzmanību – polderu zemē, ko uztur valsts, atrodas nacionālas nozīmes lauksaimniecības zeme.
Vai kaut kur normāls iedzīvotājs var redzēt, kura platība Latvijā īsti ir polderu ietekmes zonā?
Nevienā kartē nav vienoti parādīts, kura ir polderu un to ietekmes zonas platība Latvijā. Vienīgā vieta, kur kas līdzīgs ir, - pašvaldību teritoriju plānojums. ZMNĪ rīcībā ir karte, kurā tikai apzīmētas valsts meliorācijas būves, bez aptvertās platības (http://www.zmni.lv/lv/page/polderu-suknu-stacijas).
Jāteic, ka pašvaldību plānojuma platība nesakrīt ar to informāciju, ko iedomājusies Zemkopības ministrija un kas savukārt ir arī atšķirīga no nekustamā īpašuma reģistriem. Acīm redzama nekārtība tajos valsts datos, ko sauc par meliorāciju!
Šajā situācijā pašvaldības, kas nevienā brīdī nenostājas pret uzturēšanu, tomēr uzskata, ka vispirms valstī ir jāsaved kārtībā uzskaite. Citādi iznāk, ka mēs šodien spēlējam aklās vistiņas. Nekas nav skaidrs, bet naudu iekasēt gatavi.
Kādai, jūsuprāt, bija jābūt rīcības secībai?
Vispirms bija jāveic meliorācijas sistēmu apsekošana un precizēšana. Bija jāidentificē, kas polderu teritorijā un to ietekmes zonā patiesībā dzīvo un ar ko nodarbojas. Precīzi bija jāizzina, kāds ir galvenais valstij piekrītošās polderu platības zemes izmantošanas galvenais mērķis.
Protams, ka jāprecizē dati par katru polderi - vai ir skaidrs piedāvājums, vai ir skaidrs, kāda ir poldera baseina platība, vai ir zināms saimniecību skaits polderī un kāds ir reālo īpašnieku un zemes valdītāju skaits.
Pēc tam jānoskaidro:
Vienlaikus ir noteikti jāņem vērā katra novada teritorijas plānojums un noteiktais zemes lietošanas mērķis, kā arī jāapzinās riski un seku novēršanas izmaksas.
Kāda ir cilvēku izpratne par meliorāciju?
Vāja. Cilvēkiem mēs skaidrojām, kas, piemēram, ir polderis. Diemžēl jāteic, ka, arī kabinetos sēžot, šīs lietas izskatās pavisam citādāk nekā patiesībā un daudziem lēmējiem sapratne par polderiem un meliorāciju mainījās.
Cilvēki pašvaldībās, kuras apmeklējām, bijā vairāk nekā šokēti. Dažviet attieksme bija pat naidīga. Iedzīvotāji uzskata: jūs tur Rīgā sēžat un nekā nesaprotat, un viņiem ir pilnīga taisnība. Mēs tiešām nesaprotam nekā.
Bet – ja ir vēlēšanās, tad visu var uzzināt un noskaidrot. Ja nav, tad, protams, vieglāk ir pateikt, ka tiem bagātniekiem, kas sabūvējušies polderu zemē, nu tik būs jāmaksā. Bet „tie bagātnieki” taču nedzīvo valsts uzturētā polderī. Nu, mīļie, sāksim kaut vai ar to! Šī ir pavisam cita situācija, jo valsts uzturētie ir pretplūdu un ūdens regulēšanas polderi, lai nodrošinātu nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemi. Šī fundamentālā atšķirība nav nekādā ziņā ņemta vērā!
Vai jau ir kāds rezultāts pēc sanāksmēm novados?
Novadu sanāksmju rezultātā ir informēti cilvēki, pašvaldības ir sasparojušās savus iedzīvotājus aizstāvēt, ir satracināta Iekšlietu ministrija ar jaunām iespējamām riska zonām, Ministru prezidents un zemkopības ministrs ir brīdināts par sekām, ja no Meliorācijas likuma 26. panta netiks izņemts ārā 1. daļas 1. punkts. Šis punkts noteic, ka polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu attiecīgi finansē polderu platībās un to ietekmes zonā esošās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
No likuma jāsvītro arī 26. panta 2. daļa, kas runā par kārtību, kādā veic aprēķinus un maksājumus par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un polderu inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī finansējuma attiecību starp polderu platībā un to ietekmes zonā esošās zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un valsti.
"Daudzos novados zemnieki teica, ka vērsīsies Satversmes tiesā par konkurētspējas mazināšanu no valsts puses."
Secīgi jāmaina arī pārejas noteikumu tie punkti, kas nosaka maksāšanas kārtību zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem.
Daudzos novados zemnieki teica, ka vērsīsies Satversmes tiesā par konkurētspējas mazināšanu no valsts puses. Viņi tam redz pamatojumu: zemi viņi saņēma zemes reformas laikā, un neviens netika brīdinājis, ka šī zeme atrodas polderu teritorijā. Viņi zina to, ka viņu zeme atrodas nacionālas nozīmes lauksaimniecības platībā ar noteiktiem apgrūtinājumiem. Ar šo iecerēto papildu maksājumu valsts viņu uzņēmējdarbību tuvina bankrotam, jo šāds līdzekļu tēriņš par valsts infrastruktūras uzturēšanu nav ticis plānots.
Izrādās, izveidojušās nopietnas diskusijas par lauksaimnieku interesēm. Vai pašu lauksaimnieku profesionālās organizācijas nāk talkā?
Mani ļoti apbēdina, ka šajā cīniņā par nekustamā īpašuma nodokļa nepalielināšanu galvenokārt lauksaimniekiem mums blakus nestāv ne Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, ne Zemnieku saeima. Viņus šis jautājums neinteresē. Liela daļa Zemnieku saeimas biedru no Jelgavas novada sapulcēs bija bezgala apbēdināti un sašutuši, ka viņu organizācija stāv malā. Es arī to nespēju saprast...
Uzziņai
Meliorācijas sistēmas Latvijā iedalījums:
Valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) īsteno valsts meliorācijas sistēmu (polderu sūkņu staciju un ar tām saistīto inženierbūvju) un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu (ūdensnoteku) ekspluatāciju un uzturēšanu.
Tātad - aizvada liekos ūdeņus un pasargā no applūšanas pilsētas, autoceļus, dzelzceļus, mežu, lauksaimniecības zemi (nosusināti meži 47% platībā no visas nosusinātās zemes, t.i., 1,36 milj. ha; no visas lauksaimniecības zemes platības nosusināti 62,3%, t.i., 1,5 milj. ha). ZMNĪ minēto uzdevumu veic, ekspluatējot un uzturot darba kārtībā:
ES programmā 2004.-2006. gadam aktivitātes „Zemes uzlabošana” 4. prioritātes „Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” 4.4. pasākuma „Lauku teritorijas pārveidošanas un attīstības veicināšana” īstenoto projektu izmaksas veido 5 miljonus latu, kā rezultātā renovēti un rekonstruēti 400 km valsts nozīmes ūdensnoteku un 6 sūkņu stacijas. Šo sistēmu uzturēšana un uzraudzība ir augstas prioritātēs uzdevums piecu gadu laika periodā pēc projektu īstenošanas. (www.zmni.lv)
