Tautas partijas priekšlikumi premjerministram Valdim Dombrovskim paredz četras apņemšanās - līdz 2011. gadam nepaaugstināt nodokļus, līdz šā gada 1. septembrim Saeimā iesniegt nākamā gada valsts budžetu, sākt darbu pie sabiedriskā līguma ar sociālajiem partneriem un līdz maijam iesniegt likumprojektus par ministriju skaita samazināšanu, kas savukārt būtu jāpaveic līdz 1. jūnijam.
Valsts prezidents Valdis Zatlers aicinājis visas koalīcijas partijas uz diskusiju, pieļaujot, ka daļu no TP ierosinājumiem varētu realizēt. Prezidentam, kā viņš norādīja pirmdien LNT raidījumā „900 sekundes”, simpātisks šķitis ierosinājums vienoties par jaunu Ministru kabineta struktūru jau līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām.
LV.LV jautā: Kā vērtējat ierosmi samazināt ministriju skaitu no 15 līdz astoņām vai deviņām jau līdz 1. jūnijam? Kādas izredzes Dombrovska valdībai būtu darboties mazākuma valdības statusā?
Jānis Ikstens, politologs:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Ministriju skaita samazināšana būtu simbolisks solidaritātes solis politiskajā elitē, kā arī partiju solidarizēšanās ar sabiedrību laikā, kad tai jāpārdzīvo dažādi samazinājumi. Jautājums vienīgi ir par šāda soļa lietderību un termiņiem tā īstenošanai.
Principā neiebilstot pret ministriju skaita samazināšanu, es tomēr gribētu zināt, vai efektīvāks solis pašlaik nebūtu ministriju atbalsta funkciju (grāmatvedība, personāldaļa, administratīvie dienesti) centralizēšana. To izdarīt būtu daudz vieglāk nekā apvienot ministrijas.
Lai to paveiktu, pirmkārt, būtu jāpanāk politiska vienošanās par saglabājamo ministriju sadalīšanu starp partijām. Rastos jautājums, kas tādā gadījumā tiktu mazajām partijām, piemēram, TB/LNNK. Aktualizētos jautājums, kā sadalītos balsojumus Ministru kabinetā, kur mazajiem partneriem rastos iespēja bloķēties, atstājot lielos ar garu degunu. Otrkārt, jārēķinās, ka ministriju un to departamentu sadalīšana, kā arī attiecīga Ministru kabineta iekārtas likuma mainīšana prasītu vērā ņemamu laiku.
Jāņem vērā arī risks, ko varētu radīt iespējamā valsts ministru posteņu ieviešana, izdabājot ar ministriju skaita samazināšanu neapmierinātajiem. Jābūt atrunātam, ka dažādu kompensējošu papildu institūciju radīšana nav paredzēta, citādi ministriju skaita samazināšanai nebūs nekādas jēgas.
Dombrovska valdībai kā mazākumvaldībai strādāt būtu ļoti sarežģīti, ņemot vērā, ka tai šajā priekšvēlēšanu laikā nāktos pieņemt daudz nepopulāru lēmumu bez stabila atbalsta parlamentā. Veidotos situācija, kurā opozīcija var sākt pārbalsot valdību, piemēram, nodokļu jautājumos.
Piedāvājot savu plānu, TP rada iespaidu, ka Šķēlem ir plāns, bet Dombrovskim tāda nav. Noraidot to, iznāktu, ka premjers jeb „Jaunais laiks” TP neļauj īstenot gaišas idejas, bet paši vietā neko nepiedāvā. Lai gan patiesībā tas, kuri ir visvairāk dzīrojuši, tagad atsakās nokopt dzīru vietu.
Bumba jebkurā gadījumā būs TP pusē – tai jādomā, ko darīt. Ja tagad, kad šī partija sauca premjeru uz tepiķa, Šķēles plāns tiek noraidīs, palikšana valdībā izskatītos vienkārši muļķīgi. Savukārt, ja TP no valdības aiziet, es personīgi Dombrovska vietā demisionētu.
Sak`, ja kādam ir labāks plāns, lai nāk un īsteno to. Tad TP pašai nāktos tikt galā ar aizdevējiem un visām tām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras Dombrovska valdība. Turpināt vadīt valdību mazākuma apstākļos „Jaunajam laikam” nebūtu izdevīgi, jo, strādājot ar ierobežotām iespējām, ilgtermiņā tā arvien vairāk zaudētu savu popularitāti.”
Juris Rozenvalds, politologs:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Ideja par valsts pārvaldes reformu ir proklamēta jau kopš krīzes sākuma, taču attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu tā arī nekas nav īstenots. Tādējādi prezidenta atbalsts šai idejai ir saprotams un atbalstāms arī tagad.
Cits jautājums, cik lielā mērā TP iniciatīvas ir rūpes par vispārību, cik – par savu pozīciju uzlabošana pirms vēlēšanām. Otrkārt, ir jautājums, vai ministriju skaita mazināšana nekļūs par valdošās koalīcijas drupinātāju, nevis vienotāju.
Dombrovska valdības darbība mazākuma valdības statusā, ja TP izlemtu to pamest, ir pilnīgi reāla. Pirmkārt, ir vēl LPP/LC, kura, kā to redzam, šo valdību ir atbalstījusi jau līdz šim. Otrkārt, ir arī „Saskaņas centrs” (SC), kurš ar puskāju jau stāv valdībā. Partijas, kuras līdz šim sadarbību ar SC noliedza kā neiedomājamu tabu, tagad jau pilnībā rēķinās ar šī politiskā spēka ieiešanu valdībā. To uzlūko kā realitāti.
Tādējādi Dombrovska valdība var pilnīgi mierīgi noturēties līdz pat vēlēšanām. Atbalstu tās lēmumiem, arī nepopulāriem, Saeimā lielā mērā nodrošinās tas, ka šie daudzos gadījumos būs piespiedu lēmumi, kas saistīti ar valsts ekonomisko situāciju un vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Arī sabiedrība jau lielā mērā šo ceļu sadarbībā ar aizdevējiem ir pieņēmusi kā neizbēgamu. Turklāt arvien vairāk kļūst redzams, ka tajā visā nav runas par kādu ļauno spēku sazvērestību, bet mēs visi pašlaik maksājam par to, ko savārījusi TP.
Šī situācija ir arī ļoti saistīta ar sabiedrības brieduma pakāpi. Ja vēlētāji tajā nav spējīgi atšķirt acīm redzamu vilkšanu uz muļķi no daudzmaz nopietna piedāvājuma, tad tur nav ko piebilst.
Nevajadzētu cerēt, ka kāds ar vienu mājienu jau rīt uz brokastlaiku padarīs mūsu dzīvi skaistu un jauku. Tas ir jautājums arī par sabiedrības spēju sasparoties uz pilsonisku aktivitāti ne tikai vēlēšanās, bet arī ikdienā. Savas prasības vēlētājiem ir jāizvirza un atbildība no politiķiem par to pieņemtajiem lēmumiem ir jāprasa jau pašlaik.”
