Valda Dombrovska vadītajai valdībai 12. martā apritēs gads. Vakar premjers par valdības darbu krīzes gadā informēja žurnālistus, atbildēs uz jautājumiem izklāstot arī svarīgāko vēl šīs valdības termiņā paveicamo.
Atskatoties uz notikumiem pirms gada, premjers atgādināja, ka valstī bija sākusies recesija, kas izrādījās smagāka, nekā sākotnēji prognozēts, strauji pieauga bezdarbs, bija pazemināts valsts kredītreitings, un Latvijai radās budžeta un finanšu problēmas.
“Šīs grūtības, uzņemoties valdības vadību, vajadzēja apzināties pilnā mērā, kad es kā premjers un “Jaunais laiks” uzņēmās valdības vadību,” sacīja V.Dombrovskis, uzsverot, ka, pārņemot valdības vadību, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija valsts maksātspējas nodrošināšana un sarunu sekmīga pabeigšana ar starptautiskajiem aizdevējiem par tālāko aizdevumu saņemšanu.
Šogad plānots 4% iekšzemes kopprodukta kritums, un, pamatojoties uz šādu prognozi, veidots arī 2010. gada valsts budžets.
Šī valdība ir izdarījusi divus smagus budžeta darbus – ar grozījumiem pagājušā gada jūnijā samazinot kārtējā gada izdevumus un, pieņemot 2010. gada budžetu, vēlreiz mazinot izdevumus un pārskatot nodokļus. Abās reizēs tika veikti nozīmīgi budžeta deficīta samazināšanas pasākumi. “Pamazām mēs atgriežamies pie cikliski sabalansēta budžeta. Tas gan vēl prasīs zināmu laiku, bet progress šajā jomā ir acīm redzams,” atzina premjers.
Darbs trijos virzienos
Valdības darbs gada laikā galvenokārt orientēts trijos virzienos - ekonomikas izaugsme ar ekonomikas sildīšanas pasākumiem, sociālās jomas pasākumi un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.
Ekonomikas sildīšana galvenokārt notikusi ar Eiropas Savienības fondu pārdali uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, vienlaikus ir strādāts pie mikrouzņēmumu programmas. Latvijas daļa dažādos eksporta tirgos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinās, un tas rāda, ka Latvijas eksportētāji uzlabo konkurētspēju eksporta tirgos, vērtēja V.Dombrovskis. Stabilizācija pašreiz vērojama arī apstrādes rūpniecībā, kurā arī galvenais dzinulis ir eksports.
"Kreditēšanas atjaunošanai ir svarīga ekonomikas stabilizācija."
Sociālajā jomā veiktie pasākumi ir ļāvuši mazināt spriedzi sabiedrībā. Tie tiks turpināti arī šogad, piešķirot papildu līdzekļus tā dēvētajai 100 latu programmai bezdarbniekiem; ir izveidots kompensācijas mehānisms trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, uzlabojot medikamentu pieejamību un īstenojot citus sociālā drošības tīkla pasākumus.
Premjers uzskata, ka būtiskas pārmaiņas notikušas arī valsts pārvaldē. Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, valsts budžeta iestādēs vidējais atalgojums sarucis par 28%, bet nodarbināto skaits gada laikā samazināts par apmēram 14 tūkstošiem. Vaicāts par ministriju skaita samazināšanu, premjers, kā jau to paudis iepriekš, norādīja: tas būs jālemj nākamajai Saeimai, veidojot jauno valdību. Taču reformas valsts pārvaldē tiks turpinātas. Reformu vadības grupa vēlreiz caurlūkos un vērtēs valsts funkcijas, kas jau iezīmētu konkrētus budžeta samazinājumus 2011. gadā.
Bezdarbs samazināsies, bet joprojām būs augsts
Lielākā daļa no ekonomikas problēmām Latvijā beigsies šogad, taču bezdarbs joprojām būs aktuāls, jo bezdarbs tradicionāli atpaliek no ekonomiskā cikla. Krīzes sākumā bezdarba rādītāji nav tik strauji pieaugoši, savukārt, kad ekonomika sāk no krīzes ieziet, bezdarbs kādu laiku saglabājas samērā augstā līmenī. Līdz ar to bezdarba līmenis šogad, kaut sāks samazināties, joprojām būs liels, skaidroja premjers. Tāpēc jo svarīgāki ir sociālā drošības tīkla pasākumi.
Valdība šos sociālos jautājumus risina divos virzienos - caur sociālo drošības tīklu, lai mazinātu ietekmi uz esošajiem bezdarbniekiem, kā arī caur ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kas veicina jaunu darbavietu rašanos.
Kredītu pieejamība
Kā vienu no ekonomiskās atjaunošanās problēmām premjers uzsvēra kredītu pieejamību. Pērn tā būtiski samazinājās, un šī tendence turpinās joprojām, tomēr pērnā gada nogalē un janvāra sākumā ir vērojama stabilizēšanās, turklāt samazinās arī starpbanku likmes. Premjers prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā var gaidīt, ka situācija mainīsies uz pozitīvo pusi un kreditēšana pamazām atjaunosies. Kreditēšanas atjaunošanai ir svarīga ekonomikas stabilizācija, to nosaka valsts kredītreitingi un pašas valsts finansiālā stabilitāte.
Budžets taps jau šīs valdības laikā
Valdības būtiskākie 2010. gadā iecerētie pasākumi:
- Finanšu ministrijai sagatavot bāzes izdevumu aprēķinus 2011. un 2012. gadam un sadalījumā pa definētajām funkcijām;
- ministriju un sociālo partneru tikšanās, lai nodrošinātu funkciju izvērtēšanu;
- priekšlikumi ēnu ekonomikas mazināšanai;
- priekšlikumi nodokļu politikas ilgtermiņa reformām;
- fiskālās atbildības likumprojekts;
- Finanšu ministrija, sociālie partneri, koalīcijas pārstāvji izvērtē funkcijas;
- priekšlikumi par strukturālo reformu turpināšanu publiskajā pārvaldē;
- aizsardzības nozares tālākas darbības stratēģija;
- pamatojoties uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un iepriekš minētajos punktos paveikto, tiek sagatavoti priekšlikumi 2011. un 2012. gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai.
Valdība ir apstiprinājusi 2011. gada budžeta izstrādes grafiku. Lai uzsāktu darbu pie 2011. gada budžeta, pirmais solis ir makroekonomiskās attīstības scenārija izstrāde. To varēs veikt, kad būs redzami šā gada vismaz pirmā ceturkšņa rezultāti. Finanšu ministrija šo darbu plāno pabeigt maijā atbilstoši apstiprinātajam grafikam. Tad varēs izteikt daudzmaz precīzas prognozes, cik lieli fiskālās konsolidācijas pasākumi būs nepieciešami 2011. gada budžetā, lai sasniegtu budžeta deficīta līmeni 6 procenti no iekšzemes kopprodukta, skaidroja premjers.
Atbilstoši vienošanās dokumentiem ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijas 2010. un 2011. gada budžeta deficīta rādītājiem jābūt attiecīgi 8,5% un 6% no IKP. Iepriekš prognozēts, ka nākamā gada budžetā deficīts būs jāsamazina par 400-500 miljoniem latu.
Patlaban Valsts kasē līdzekļu esot pietiekami. Ar starptautiskajiem aizdevējiem ir runāts par starptautiskā maksājuma grafika pārskatīšanu, atliekot atsevišķu aizdevuma daļas saņemšanu, lai neuzkrātu nevajadzīgi lielus līdzekļus Valsts kasē, par kuriem būtu jāmaksā procenti. Apsvērta arī iespēja atsevišķus maksājumus saņemt nevis kā kredītus, par kuriem būtu jāmaksā procenti, bet kredītlīnijas, kuras Latvija var piesaistīt pēc nepieciešamības.
Par iespējamajiem riskiem pirms vēlēšanām
Premjers, žurnālistu lūgts novērtēt savu darbu pēc 10 ballu sistēmas, atteica: šo vērtējumu atstāšot ekspertu ziņā. Taču vienmēr esot jautājumi, ko var atrisināt ātrāk, operatīvāk un labāk.
“Attiecībā uz galvenajiem darbības virzieniem fiskālajā konsolidācijā, ekonomikas sildīšanā un sociālajā drošības tīklā es pieļauju, ka galvenie darbības virzieni bija identificēti pareizi, kas ļāva stabilizēt situāciju gan valsts finansēs, gan finanšu tirgos, un tagad virzīties uz ekonomikas atveseļošanos, kur parādās tās pirmās reālās pazīmes,” skaidroja V.Dombrovskis.
Premjers arī atzina, ka “ir lietas, kur nav izdarīts tik labi, cik varētu vēlēties - tieši koalīcijas pretrunu dēļ, piemēram, jautājumā par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu”.
Jautāts par valdības stabilitāti priekšvēlēšanu gaisotnē, kad politiķi nāks ar dažādiem priekšlikumiem, tostarp nodokļu likumdošanas paketei, premjers uzsvēra: “Bažas par priekšvēlēšanu faktoru ir, vēlēšanas tuvojas, un tas arvien skaidrāk izpaužas valdības darbā. Mēs redzam, ka partiju domāšanā aizvien dominē īstermiņa motīvi, domāšana tikai par nākamās Saeimas vēlēšanām un bažas par saviem zemajiem reitingiem.”
"Valsts prezidents, vērtējot V.Dombrovska valdības darbu gada laikā, liek atzīmi “ieskaitīts”."
Viņaprāt, būtu svarīgi izvairīties no Ukrainas scenārija, kur pirms prezidenta vēlēšanām tika pieņemti dažādi populistiski lēmumi, kas beidzās ar to, ka Starptautiskais Valūtas fonds Ukrainai apturēja aizdevuma programmas, kas radīja nestabilitāti finanšu tirgos un haosu ekonomikā, nopietni pasliktinot ekonomikas attīstību.
“Tagad mēs finanses esam stabilizējuši un iezīmējas pieaugums ekonomikā. Es ļoti ceru, ka politiskajām partijām Saeimā pietiks godaprāta un veselā saprāta, lai valsti negrūstu atpakaļ haosā,” pauda V.Dombrovskis, kura sākotnējais uzstādījums - nostrādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām – neesot mainījies.
“Ja uzstādījums nav mainījies, tad jūtos pietiekami stabils,” paskaidroja premjers tincinātājiem par vairākkārt piedzīvotajām versijām saistībā ar iespējamo valdības krišanu. “Es vairāk koncentrējos nevis uz politisko partiju spēlēm, bet uz makroekonomiskās stabilitātes jautājumiem, kas, manuprāt, valstij ir daudz svarīgāki kā vienas vai otras partijas intrigas.”
Prezidents Dombrovskim liek atzīmi “ieskaitīts” un pārceļ „nākamajā kursā”
Valsts prezidents Valdis Zatlers, vērtējot V.Dombrovska valdības darbu gada laikā, liek atzīmi “ieskaitīts”, vēsta BNS. Prezidents pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem uz jautājumu, kā viņš vērtē Dombrovska valdības darbu, atbildēja: “Ja esat gājis augstskolā, tad ir tāda ailīte, kurā ieraksta “ieskaitīts”. Pārcelts nākamajā kursā, tātad – var turpināt darbu.”
V.Zatlers atzina, ka visgrūtākais būs brīdis pirms Saeimas vēlēšanām, kad vadīt Ministru kabinetu ir “daudz sarežģītāk, un pēdējo desmit gadu laikā šis būs grūtākais brīdis tieši valdības vadītājam - aizvest valsti līdz vēlēšanām ar valdību, kas spēj pieņemt lēmumus un rīkoties sarežģītās situācijās”.
Prezidents atzinīgi novērtēja, ka ekonomikas stabilizācijas programma pirmajā gadā ir devusi pozitīvus rezultātus, bet grūtākais tagad ir to turpināt. “Šis vēstījums ir jāsaprot ne tikai valdības vadītājam, bet arī visiem politiķiem un iedzīvotājiem. Kritiskie brīži ir aiz muguras, bet krīze vēl nav beigusies,” uzsvēra prezidents.
Vērtējot koalīcijas stabilitāti, V.Zatlers atkārtoti teica, ka līdz parlamenta vēlēšanām ir mazāk par septiņiem mēnešiem un šajā laikā ir nepieciešams stabils valdības darbs. Prezidents uzsvēra, ka valdības prioritātēm turpmāk jābūt bezdarba samazināšanai, atbalstam uzņēmējiem, labvēlīgas biznesa vides veidošanai.
V.Dombrovska valdībai ir pārmests, ka tā pārāk aizrāvusies ar ikdienas darbiem, tēriņu samazināšanu visiem pēc kārtas, bet tai, pirmām kārtām jau premjeram, neesot vīzijas par valsts attīstību pēc gadu desmitiem.
Ekonomists Andris Strazds 10. martā laikrakstā “Diena” vērtējis: “Attiecībā uz bieži dzirdētu kritiku par valsts ilgtermiņa attīstības redzējuma trūkumu gan piekrītu tikai daļēji. Sākotnēji V.Dombrovska valdība strādāja tādā kā ugunsdzēsēja režīmā. Kad ugunsdzēsējs dzēš ugunsgrēku, mēs taču neejam un nebļaujam – ko tu te tagad visu salej ar ūdeni, tev taču trūkst redzējuma par ēkas nākotnes attīstību!”
