Savu pienesumu devis arī parakstītais sadarbības memorands ar Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju un memorands ar Ķīnu, kurā viens no punktiem nosaka lauksaimnieciskās tirdzniecības aktivizēšanu.
Jāatzīmē, ka 2009. gadā tieši lauksaimniecība – visveiksmīgāk no visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – spējusi realizēt projektus, kas saistīti ar ES finansējuma piesaisti.
Lauksaimnieki ir saprotoši
Zemnieki valstī notiekošos procesus uzņem ar sapratni – arī šajā ražošanā viss notiek viļņveidīgi. Ir gadi, kad ir labāka raža un zemāka cena, un ir gadi, kad ir zema raža un augsta cena. Jaunais gads varētu būt sarežģīts Latvijas cūkkopībai, jo Krievija no 2010. gada 1. janvāra palielinājusi ievedmuitu no 5 uz 40 procentiem. Latvijas cūku audzētājiem tieši Krievija ir nozīmīgs eksporta tirgus: gada laikā dzīvas cūkas uz Krieviju eksportētas par aptuveni 7 – 8 miljoniem latu. Mēs noteikti turpināsim sarunas ar Krievijas atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, lai situāciju labotu. Jāteic, ka Krievijas amatpersonas atzinušas: Latvijas cūkgaļas kvalitāte ir ļoti augsta.
"Viena no galvenajām problēmām, kas jārisina valstiski, – jāatrod resursi, lai bankas varētu finansēt dažādus projektus, un ne tikai lauksaimniecībā."
Jālabo KLP nevienlīdzība
Šogad turpināsim jau uzsākto stīvēšanos par ES atbalsta maksājumu izlīdzināšanu un tirgus pozīciju vienādošanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir jābūt objektīvai un vienlīdzīgai pret visiem lauksaimniekiem, reģioniem un dalībvalstīm, tālab jāpārskata tiešo maksājumu sadales principi, lai varētu nodrošināt dalībvalstu lauksaimniekiem vienlīdzīgus saimniekošanas apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret tiem. Briselē nerimšos pastāvēt uz to, ka turpmāk atbalsta apjomam ir jābūt adekvātam ieguldījumam, pamatojoties uz pašreizējiem, nevis vēsturiskiem ražošanas rādītājiem. Atbalstam jābūt saistītam ar lauksaimnieka darbību tagadnē.
Kredītresursiem jābūt pieejamiem
Kaut arī Zemkopības ministriju ir skāris ievērojams budžeta samazinājums, mēs darām visu iespējamo, lai prioritāros jautājumus tas neskartu. Jāatzīmē, ka nākamgad lauksaimniekiem piešķirts papildu finansējums akcīzes nodokļa atmaksai par izlietoto dīzeļdegvielu. Esam izstrādājuši šā akcīzes nodokļa atmaksas modeli, lai tas būtu izdevīgs lauksaimniekiem.
Šajā gadā vēl vairāk jāatbalsta uzņēmējdarbība laukos, jāmeklē jauns un jāpaplašina esošais eksporta tirgus, vēl vairāk jāattīsta kooperatīvā sadarbība.
Valsts atbalsta subsīdijas lauksaimniekiem šogad būs krasi mazākas, tādēļ vairāk būtu apgūstami ES fondi. Lauksaimnieki ir gatavi rakstīt projektus, realizēt tos, bet pamatīgs šķērslis ir bankas kredīts. Aizejot uz banku un lūdzot aizdevumu, atbilde parasti ir – naudas nav. Un, ja nauda tomēr ir, tad – par ļoti augstiem procentiem. Manuprāt, viena no galvenajām problēmām, kas jārisina valstiski, – jāatrod resursi, lai bankas varētu finansēt dažādus projektus, un ne tikai lauksaimniecībā. Tikai tad varēsim panākt ražošanas attīstību. Lai stabilizētu situāciju lauksaimniecībā, šogad Lauku attīstības programmas (LAP) ietvaros gatavojamies atvērt kredītprogrammu investīciju pasākumiem. Patlaban strādājam pie šā pasākuma realizācijas.
