Padomu ignorēšana radījusi neuzticību
Lai arī paši esam gudri, visu zinām un protam, varbūt der ieklausīties padomā no malas, jo no malas vienmēr labāk redzams. Izaugsmes gados Latvija diemžēl pastāvīgi ignorēja Eiropas Savienības (ES) padomus, secina Eiropas Komisijas Dalībvalstu ekonomikas otrā direktorāta direktore Elena Floresa, kura veic dalībvalstu ekonomikas monitoringu. Viņas pārziņā ir arī jautājumi, kas saistīti ar finanšu palīdzības sniegšanu Latvijai. “Ja tas atkārtotos, ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā situācija varētu kļūt nevadāma,” viņa brīdina.
Vērtējot pagātni un tikumus Latvijas politikā, E. Floresa aktualizē jautājumu par uzticamību. “Tas, ka jūs esat ignorējuši ES padomus, manuprāt, ir slikti, jo ir radījis zināmu neuzticību, un ir svarīgi, lai jūs parādītu, ka saprotat savas kļūdas,” viņa teica Latvijas Bankas rīkotajā gadskārtējā konferencē “Tautsaimniecības stabilitāte un izaugsmes atjaunošana Latvijā”, norādot, ka ES neteiks Latvijai priekšā, kas un kā jādara. “Tas ir politisks lēmums, kas jāpieņem jums, un tā būs jūsu izvēle.”
"Uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā nevar būvēt nākotni."
Ļoti svarīga ir skaidrība, drošība un pārliecība, uzsvēra EK pārstāve. “Pretējā gadījumā, lai kāda būtu valsts politika, var rasties problēmas, taču ir jābūt pārliecībai, ka tas, ko jūs izvēlēsieties, tiks realizēts. Tie, kas jums aizdos naudu, grib pārliecību, ka kurss ir skaidrs, ka jums ir mērķi un stratēģija, kā tos sasniegt. Tas rada drošības sajūtu sabiedrībai un privātajiem investoriem. Man šķiet, ka šī drošības sajūta vēl nav radīta.”
E. Floresa arī uzsvēra, ka ES nevienai valstij neliek pēc iespējas ātrāk ieviest eiro. “Ir jāizpilda kritēriji, kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, lai varētu labi dzīvot eirozonā. Pāriet uz eiro vajadzētu, tiklīdz tas kļūs iespējams, proti, būs izpildītas Māstrihtas kritēriju prasības. Šādā gadījumā arī ES atbalstīs Latvijas izvēli.”
Atgādināsim, ka ES dalībvalstis 1992. gadā Māstrihtā, Nīderlandē, parakstīja līgumu, nosakot piecus kritērijus, kas jāizpilda valstij, kura vēlas ieviest eiro. Saskaņā ar šiem kritērijiem inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5% pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju (šobrīd augstākais pieļaujamais līmenis ir 2,8%), ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par 2% pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju (pašlaik augstākais pieļaujamais līmenis ir 6,28%), valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, bet valsts kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP. Vienīgais kritērijs, ko Latvija pagaidām izpilda, ir valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro.
Investīcijas jāvirza pareizā gultnē
Pašlaik Starptautiskā Valūtas fonda un citu palīdzības sniedzēju kopīgās programmas ietvaros Latvijai, Ungārijai un Rumānijai piešķirti 14,6 miljardi eiro no kopumā pieejamajiem 50 miljardiem. Šī finansiālā palīdzība balstās uz īpašu politikas programmu, un par to jau pagājušā gada decembrī un šā gada martā un jūlijā ir notikušas diskusijas ar Latvijas valdību. Novembrī EK vērtēs, kā šī programma tiek īstenota.
Tās pamatā ir četri elementi – fiskālā nostāja, monetārā politika, finanšu sektora stabilizēšana un strukturālās reformas tautsaimniecībā. Visi šie elementi ir vienlīdz svarīgi, taču nelīdzsvarotība dažās jomās ir visbūtiskākais aspekts, kuram EK pievērš pastiprinātu uzmanību. Šobrīd īpaša nozīme ir fiskālajai nostājai, jo ir svarīgi, lai nauda tiktu tērēta vajadzīgajos virzienos un tiktu nostiprināta stabilitāte un pārliecība, ka valsts nākotnē atgriezīsies pie normālas finanšu aprites, nevis turpinās balstīties uz aizdevēju naudu. Latvijai jācenšas pārliecināt investorus par tirgus tendenču ilgtspējību, uzsvēra EK pārstāve.
"Imports bija pilnīgi pārsniedzis visas iespējamās robežas."
Runājot par strukturālajām reformām, viņa norādīja, ka ārkārtīgi svarīgi ir mainīt līdz šim aplamo resursu sadali. Milzīgās ārvalstu investīcijas, kas ieplūda Latvijā, netika novirzītas ilgtermiņa attīstībai, bet gan koncentrētas galvenokārt nekustamā īpašuma jomā. Resursi esot jānovirza ražošanas attīstīšanai un citiem sektoriem, kas rada pievienoto vērtību, ņemot vērā Latvijas ekonomikas īpatnības un stiprās puses. “Uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā nevar būvēt nākotni.”
Bankas projām nebēgs
No jūlija līdz oktobrim EK nav fiksējusi īpašas situācijas pasliktināšanās pazīmes, drīzāk tās uzlabošanos, un 3. novembrī Komisija plāno nākt klajā ar savām jaunākajām prognozēm. Tā kā salīdzinājumā ar jūliju situācija ir nedaudz uzlabojusies, Latvijai izvirzītie mērķi šobrīd netiks mainīti.
Pēc E. Floresas domām, Latvijā vērojamas pirmās stabilizēšanās pazīmes pēc ļoti straujā krituma. Atbilstoši sarukušajam IKP samazinājusies gan darba samaksa, gan inflācijas. Kā īpaši pozitīvas pārmaiņas viņa vērtē tekošā konta pozitīvo saldo, ko nodrošinājusi importa samazināšanās. “Imports bija pilnīgi pārsniedzis visas iespējamās robežas,” EK pārstāve raksturo neseno situāciju. Tagad, viņasprāt, nepieciešams celt valsts konkurētspēju un palielināt eksportu. Viņa novērojusi dažas pozitīvas pazīmes arī eksporta jomā.
Nesen tiekoties ar lielāko Latvijā darbojošos banku pārstāvjiem, E. Floresa saņēmusi apstiprinājumu, ka tās turpinās pildīt savas ilgtermiņa saistības Baltijas valstīs, apliecinādamas, ka atbildība par situāciju ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm un bankām šai ziņā ir liela loma. Septembrī Swedbank, SEB banka, Nordea un DnB Nord banka nāca klajā ar paziņojumu, kurā vēlreiz apstiprina savu apņemšanos atbalstīt filiāles Latvijā un veicināt finanšu stabilitāti Baltijas valstīs. Paziņojumā bankas nosaka principus, uz kuriem balstoties tās gatavojas saglabāt savus kopējos riska darījumus Latvijā un nodrošināt savu filiāļu un meitasuzņēmumu likviditāti. Arī E. Floresa pauda pārliecību, ka šīs bankas no Latvijas prom nebēgs.
Latvijas nākotnes izredzes – ne pārāk spožas
Šogad IKP pieaugums Latvijā ir būtiski zemāks, nekā tas potenciāli būtu varējis būt. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, Latvijas nākotnes prognozes ir sliktākas. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka Latvija vairāk koncentrējās uz nekustamo īpašumu, norādīja EK pārstāve.
Vidējā termiņā Latvijas uzdevums esot ierobežot riskus un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Tā kā nevar gaidīt, ka valstī strauji pieaugs ārējais pieprasījums, resursi jāpārdala tā, lai tie nodrošinātu izaugsmi ilgtermiņā un vidējā termiņā.
Tāpat nepieciešams stabilizēt finanšu sektoru. Jāgatavojas, ka pieaugs neatdoto kredītu apjoms, jo IKP kritums un tā ietekme uz kredītsaistībām vēl liks sevi manīt.
"Maz ticams, ka turpmākā izaugsme sasniegs pirmskrīzes līmeni."
Budžeta izstrādes gaitā noteikti jāņem vērā tas, ka sarūk IKP, teica E. Floresa. Viņa uzsvēra, ka valstij ne tikai jāsamazina budžeta izdevumi, bet arī jāpievērš pienācīga uzmanība tā ieņēmumu daļai, pielāgojoties jaunajai situācijai. Tomēr esot maz ticams, ka turpmākā izaugsme sasniegs pirmskrīzes līmeni. “Tāda izaugsme kā 2007. gadā, iespējams, nebūs nākamajos desmit gados, bet varbūt tāda tā nebūs vairs nekad,” viņa prognozēja.
Tā kā nav pamata gaidīt, ka valstij būs tādi ienākumi kā agrāk, budžets ir konsekventi jāstabilizē. “Jo ilgāk jūs gaidīsiet, jo sāpīgāks kļūs process. Budžetam ir jābūt orientētam uz ilgtspēju. Nevar vienkārši griezt un mazināt, ir jādomā par strukturālajām reformām visās jomās. Jums nav jānojauc savs sociālās labklājības tīkls, bet jāvēro, kā sistēma darbojas kopumā. Nav daudz laika atlicis, lai šīs reformas nopietni realizētu.”
