Lai palīdzētu tikt galā ar kopīgajām grūtībām, vienoti paužot savu viedokli valdībai, pirms vienpadsmit gadiem tika nodibināta Ārvalstu investoru padome Latvijā. Par to, kā ārvalstu investori jūtas mūsu valstī un ko šajā laikā spējuši darīt uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, saruna ar padomes izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu.
Cik daudz biedru padomē ir pašlaik?
Šobrīd ir 28 biedri, kas pārstāv uzņēmumus, un vēl ir 10 ārvalstu tirdzniecības un rūpniecības kameras. Dibinot Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), nebija domāts apvienot visus investorus, bet lielākos, kuri pārstāv dažādas nozares un dažādus uzņēmumus, kas šeit darbojas. Dibinātāji statūtos iestrādāja kritēriju ar fiksētu biedru skaitu – ne vairāk par divdesmit pieciem. Šī kārtība mazliet tika mainīta 2007. gadā, kad arvien vairāk uzņēmumu saredzēja iespēju padomē līdzdarboties ar saviem ieteikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un bija gatavi ziedot savus resursus un pieredzi, lai to palīdzētu izdarīt.
Biznesa pārdomu laiks
Kas ir jūsu lielākie dalībnieki?
Visi zina, piemēram, kompāniju “Coca-Cola”.
Tad jau būs arī makdonalds?
Nē, “McDonald’s” nav. Bet varbūt arī ir – kā ASV Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs. Jo reti kurš no ārvalstu uzņēmumiem nav kādā no šīm organizācijām. Tātad pastarpināti mūsu biedru loks ir daudz plašāks. Esam aprēķinājuši, ka mūsu biedri nepastarpināti pārstāv 35–40 procentus no visām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Mūsu biedri ir “Statoil” un “Swedbank”, kā arī NCH, “Advisors”, “Linstow”, “Knauf”, “Dalkia”, “Neste”, “Narvesen”, daudz ir šo uzņēmumu, kas ir pazīstami visā valstī.
Vai sekojat arī jaunajiem investoriem, kuri ienāk Latvijā?
Mēs nenodarbojamies ar jauno investoru piesaisti. Varu komentēt plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto, piemēram, Norvēģijas kompāniju "Bau-How AS", kura uzsākusi vērienīgu projektu moduļu ēku būvniecībai Ventspilī. Bet plašāk, protams, zinām par mūsu biedriem, kuri ir veikuši jaunas investīcijas, attīstījušies. Piemēram, “Cemex” ir atklājis ražotnes otro kārtu, plāno būvēt piestātni Liepājas ostā. “Indtec Baltic Coal” Ventspilī ir “palaiduši” vienu no Eiropā modernākajiem slēgtā tipa ogļu pārkraušanas termināļiem, kur viss notiek zem jumtiem.
"Dibinot Ārvalstu investoru padomi Latvijā, nebija domāts apvienot visus investorus, bet lielākos, kuri pārstāv dažādas nozares un uzņēmumus, kas šeit darbojas."
Tad nebūs tādu problēmu kā Rīgā, kur ostas tuvumā dzīvojamos rajonos sniegs bija nomelnējis?
Tieši tā. Vides piesārņojums tiek izslēgts. Bet viņiem negāja viegli, līdz saņēma atļauju to darīt. Sarežģījumi radās tādēļ, ka vietējā pašvaldība mainīja savu viedokli par termināļa būvi, kaut arī iepriekš bija devusi atļauju. Jo uzskatīja, ka pilsētā, pieaugot pārkraušanas apjomiem, tiks pārsniegtas vides piesārņojuma normas. Bet piesārņojumu taču izraisa līdzšinējie termināļi, kas strādā ar atvērtā tipa tehnoloģijām. Jaunais projekts taču virzīts pretējā virzienā – uz vides saudzēšanu. Galu galā jautājums tika atrisināts.
Tad arī pēc 2008. gada investīcijas tomēr ir, viss nav gluži pamiris?
Tie ārvalstu investori, ar kuriem mums ir gods strādāt ĀIPL, nav nākuši ar spekulatīvām investīcijām vai īstermiņa mērķiem un tādēļ redz savu darbību Latvijā arī turpmāk. Viņi ir pārdzīvojuši labus laikus kopā ar mums visiem, bet saprot arī to, ka ekonomika attīstās cikliski, un, kaut arī situācija tautsaimniecībā šobrīd nav tik laba, neuzskata, ka ir jāpako čemodāni un jābrauc prom. Komersanti rēķina, kuras darbības jomas izvērst, kuras sašaurināt, kur ko var ietaupīt, strādāt ekonomiskāk. Tajā pašā laikā dzirdam, ka, piemēram, “Statoil” atver jaunas degvielas uzpildes stacijas. Par “Cemex” jau teicu. “Coca-Cola” ir plāni būvēt jaunu ražotni Ropažos. Darbi gan ir mazliet piebremzēti, notiek projekta priekšizpēte un sagatavošanās priekšdarbi.
No piemērošanās Eiropas Savienībai līdz ilgtermiņa plāniem
Kuras ir ĀIP nozīmīgākās iniciatīvas šajos 11 gados?
Saistībā ar ĀIP pastāvēšanas desmitgadi pērn tika apkopotas un izvērtētas padomes aktivitātes, un izrādījās, ka šajā laikā ir ieviesti aptuveni 250 dažādi mūsu priekšlikumi. Tie saistīti gan ar uzņēmumu reģistrēšanu un pārreģistrēšanu, gan nodokļu sistēmu un to administrēšanu. Vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudz ierosinājumu iesniedzām par muitas un robežu šķērsošanas jautājumiem, darba atļaujām. Noteikti jāmin tas, ka savulaik vienā no augsta līmeņa tikšanās reizēm starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību tika ierosināts, ka Latvijā nepieciešama iestāde, kura tieši apkaro korupciju un pie kuras var vērsties pēc palīdzības, ja ir pamatoti iemesli. Teikšu tā – mūsu ierosinājums, visticamāk, paātrināja šādas institūcijas izveidi 2002. gadā.
Priekšlikumi galvenokārt ir saistīti ar birokrātisko procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu?
Jā, un šo jomu sakārtošanu atbilstoši labai starptautiskai praksei. Mūsu darbība laika gaitā ir mainījusies. Līdz 2004. gadam, kad Latvija bija ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs palīdzējām identificēt sasniedzamos mērķus, kā arī devām priekšlikumus, kā tās vai citas normas uzlabojamas. Ka jāmaina kāda likuma kāds pants, lai tas atbilstu labai ES praksei. Kopš 2004. gada mūsu darbība mainījusies tādējādi, ka paužam viedokli un iesniedzam priekšlikumus jau vidēja un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības mērķiem. Jo komercdarbības vide kopumā tika sakārtota atbilstoši ES pamatprasībām; ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla aprite. Tajā pašā laikā paliek administratīvās lietas, ko vienmēr un jebkurā valstī var uzlabot, lai padarītu to konkurētspējīgāku. Otrkārt – ir ilgtermiņa skatījums uz to, kā Latvija redz savas tautsaimniecības vietu kopējā Eiropas tirgū, kuras ir tās unikālās priekšrocības, kuras piesaistīs uzņēmējus darboties Latvijā.
Ko domājat – kā tad Latvijā veicas ar šīm vidējā un ilgtermiņa plānošanas lietām?
Ar plānu rakstīšanu mums iet labi. Pieklibo to praktiskā ieviešana. Katrs resors plānu raksta savā nozarē, bet plāniem ir jēga, ja atbilstoši tiem tiek veidots budžets. Par plānu tiek balsots ar budžeta līdzekļiem. Pašlaik tas nenotiek. Budžeta plānošana notiek gada garumā, tādēļ plānus varam rakstīt, kādus gribam, bet nekādi mērķtiecīgi ilgtermiņa pasākumi faktiski nav iespējami. Šobrīd gan situācija mazliet uzlabojas, jo sākta budžeta plānošana vidējā termiņā – trim gadiem, un tad var iezīmēties arī prioritātes, kur budžeta līdzekļi tiks piešķirti. Bet skaidru ziņu par vīziju, kur Latvija vēlas būt un kas tiks darīts, lai tur nokļūtu, joprojām nav, viss ir tāds izplūdis.
Ilgtermiņa plānošana novērstu svaidīšanos tautsaimniecības vadībā saistībā ar valdību maiņu – tās taču viena Saeimas sasaukuma laikā nomainās vidēji pa trim lāgiem...
Jā, ir tādas aplēses, ka valdības vidējais mūžs Latvijā ir 13–14 mēneši. Jautājums, kas investoriem visu laiku ir bijis aktuāls, – tā ir skaidrība par nākotnes virzību. Mums nav iebildumu pret izmaiņām, arī nodokļu sistēmā, bet svarīga ir šo izmaiņu paredzamība. Investori plāno savu darbību vismaz trīs līdz piecu gadu garumā, un viņiem ir jāzina, kādi būs spēles noteikumi, kad viņi pieņems lēmumu nākt uz Latviju un strādāt šeit.
Nodokļu sistēma kā vienots veselums
Kā ĀIPL biedri uzņēma nodokļu sistēmas pērn apmesto kūleni?
Šķiet, te jāatskatās pāris gadu un vēl tālākā pagātnē. ĀIPL bija vieni no pirmajiem, kuri jau 2007. gada vidū saskatīja iespējamos draudus ekonomikas pārkaršanai. Mēs atbalstījām pasākumu plānu, lai ierobežotu nekustamo īpašumu spekulāciju bumu, un tajā gadā mūsu viedoklis noslēdzās ar priekšlikumiem par iespējamo nodokļu sistēmas reformu, kur rosinājām valdībai izskatīt iespēju pārnest nodokļu slogu no ražošanas, darbaspēka uz patēriņu un nekustamo īpašumu. Tas būtībā tika izdarīts, bet... 2008. gada beigās, pusotru gadu vēlāk. Virziens jau bija pareizs – tika samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mazliet paaugstināts PVN patēriņam. No laika gala esam aicinājuši ieviest kapitāla pieauguma nodokli, kā tas ir visās Eiropas Savienības valstīs. Mūsu viedoklis bija, ka tam jābūt robežās no astoņiem līdz 10 procentiem, šobrīd tas ir 10 procentu, tas nav sliktākais variants. Vairākus gadus rosinājām, ka ar nodokli jāapliek viss nekustamais īpašums, tostarp arī mājsaimniecību dzīvojamās telpas. Bet runa varētu būt par proporcijām un attiecībām. Jo visa nodokļu sistēma ir jāskatās kopumā un jārēķina, ko ar tiem grib sasniegt. Šobrīd uzskatām, ka lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu pagājušā gada nogalē nodokļu sistēmas kopējās izmaiņās neiederas. Jo var skatīties uz Skandināvijas tipa valstīm, kur ir augsti darbaspēka nodokļi, sociālie nodokļi un valsts aktīvi piedalās šo nodokļu administrēšanā, nodrošinot iedzīvotājiem daudz augstas kvalitātes pakalpojumu. Var skatīties arī uz tā dēvēto ASV paraugu, kur nodokļi ir zemāki, toties iedzīvotāju pašu atbildība ir pirkt veselības, izglītības un citus pakalpojumus.
Kas ir mums? Šķiet, ne viens, ne otrs?
Tieši tā. Ir neziņa, jo arī turpmāk būs nepieciešama šī budžeta konsolidācija, kura var segt no divām pusēm – vai nu samazinot izdevumus, vai palielinot ieņēmumus. Tāpēc būtu nepieciešams dot skaidru ziņu uzņēmumiem Latvijā, kurš būs dominējošais virziens.
"Investori plāno savu darbību vismaz trīs līdz piecu gadu garumā, un viņiem ir jāzina, kādi būs spēles noteikumi, kad viņi pieņems lēmumu nākt uz Latviju un strādāt šeit. "
Bet mētāšanās ar PVN, piemēram, viesnīcām? Pērn to krasi paaugstināja, tagad atkal pazemina... Kāda tur prognozējamība un modelēšana?
Viesnīcu bizness būtībā ir eksportējoša industrija, kas piesaista klientus no ārvalstīm un rada ieņēmumus iekšzemē. Līdz ar to samazinātā PVN likme atbalsta šo pakalpojumu pieejamību un veicina apgrozījumu. Samazinātās PVN likmes tūrisma un viesnīcu pakalpojumiem nenoliedzami ir ļoti daudzās valstīs. No otras puses, tas būs drīzāk mans personiskais viedoklis, ir vērts izskatīt citas alternatīvas, kur PVN likme vēl nav izlīdzināta, un jāmodelē situācijas, kas notiktu, ja tas tiktu izdarīts. Piemēram, viens no šiem virzieniem ir enerģija, kur mums šobrīd ir samazinātā PVN likme gan gāzei, gan elektrībai mājsaimniecībām. Būtu interesanti uzzināt un pamodelēt, kādēļ šai grupai nevar piemērot izlīdzināto PVN likmi.
Kaut vai tādēļ vien, ka parādi jau tagad ir lieli un iedzīvotāji vienkārši vairs nespēs samaksāt...
Atkal atbildēšu, ka nodokļu sistēma ir kompleksa. Ja tiek pieņemts lēmums samazināt neapliekamo minimumu maznodrošinātajiem vai paaugstināt PVN likmi enerģijai, tad ir jāsaprot, kurš no šiem aspektiem ir mazāk sāpīgs. Es patiešām šaubos, vai maznodrošinātajiem ir plazmas televizori, ar elektrību apsildāmās grīdas, gaisa kondicionieri un visādas citas ierīces, kas rada lielo elektrības patēriņu. Tādēļ nodokļa paaugstinājumu varbūt var kompensēt ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Varbūt cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem tas būtu izdevīgāk? Vienīgi šobrīd, kad tuvojas gāzes tarifu paaugstināšana, nav īstais brīdis šo tematu cilāt. Tas bija jādara tad, kad gāzes cenas kritās par 30 procentiem.
Kur meklēt nodokļu iekasēšanas rezerves
Vai domājat, ka efektīvāka nodokļu iekasēšana varētu būt nozīmīgs valsts budžeta papildināšanas avots? Vismaz tad, ja uzskatām, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir bieži citētie 39 procenti?
Domāju, tas ir pārspīlēti. Jo ir vismaz vienpadsmit metožu, kā aprēķināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Līdz ar to tie dati, kas tiek publicēti dažādos pētījumos, ir jāuzlūko kritiski. Bet, protams, ēnu ekonomika pastāv. Tāpēc arī mēs pievērsāmies tiem “Eurostat” datiem, kuri parāda procentuālo nodokļu ieguldījumu iekšzemes kopproduktā dažādās valstīs, kā arī nodokļu likmes. Līdz ar to dažādās valstīs iekasēto nodokļu proporcijai būtu jābūt vairāk vai mazāk līdzīgai. Nodokļu likmes patēriņam Latvijā ir vidējas, un arī ieņēmumi atbilst citām valstīm. Savukārt nodokļu likmes darbaspēkam ir salīdzinoši augstas, bet ieņēmumi ir mazāki nekā citās valstīs. Līdz ar to varam pieņemt, ka šeit ir “robs”, kur atrodami kādi neiekasētie apjomi.
Tad kā tos, jūsuprāt, varētu iegūt?
Ir ļoti grūti vai pat neiespējami dot padomu, kā strādāt Valsts ieņēmumu dienestam. Mēs gan tuvākajā laikā plānojam tikties, lai nepastarpināti uzzinātu, kā norisinās strukturālās izmaiņas un kas dienestā vispār notiek, jo publiskajā telpā atrodamā informācija nedod saprotamu priekšstatu par notiekošo. Bet skaidrs ir viens, ka VID ir gan risku analīze, novērtēšana, profilēšana, kā rezultātā iespējams noteikt vājos posmus. Tagad ir arī plašāka pieejamība datubāzēm, kas ļaus stingrāk kontrolēt fiziskās personas, kuras nodokļus nemaksā pilnā apmērā. Mūsu viedoklis ir tāds, ka vairāk jāskatās uz to sektoru jeb jomu, kura vispār neparādās nekādos reģistros, kura ir biznesa “melnā” zona. Tos uzņēmumus, kuri strādā likumīgi, protams, ir vieglāk kontrolēt, jo tur ir pārskati, dati, kurus var pārbaudīt, un kaut kādu pārkāpumu allaž iespējams atrast. Bet kā izvilkt dienasgaismā tos, kuriem vispār nekā nav?
Nupat parlamenta Tautsaimniecības komisija deva svētību izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, lai konkursos ņemtu vērā uzņēmumu sociālos maksājumus. Arī ārvalstu investoru uzņēmumi cieš no negodīgas konkurences, kad līdzās darbojas uzņēmumi, kuros algas maksā aploksnēs...
Man nav īsti skaidrs, vai šī jaunā norma neradīs diskriminējošus nosacījumus attiecībā uz uzņēmumiem, kuri vēlas uzsākt darbību Latvijā. Jo tiem taču nebūs šo iepriekšējo nodokļu nomaksu, ko uzrādīt. Iespējams, tādēļ tie vispār nevarēs piedalīties konkursos. Mūsu priekšlikums, kas tika sagatavots pirms gada vai diviem, bija atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai ieviest autorizēto piegādātāju reģistru, kurā viens no nosacījumiem būtu laba pārvaldība, pieredze nodokļu nomaksā un citas prasības. Līdz ar to sarakstam nebūtu nekādu priekšrocību, bet tas apliecinātu, ka uzņēmums sevi ir pozitīvi pierādījis līdzšinējā darbībā, godprātīgi nomaksājis nodokļus, nav bijis iesaistīts tiesu procesos un tamlīdzīgi, un šiem uzņēmumiem būtu atvieglināta dokumentu iesniegšanas procedūra, būtu mazāk dažādu izziņu jāiesniedz. Jaunajiem tas būtu jādara pilnā apjomā.
Par ārvalstu uzņēmumiem mēdz teikt, ka tie nedara divas lietas – nekrāpjas ar nodokļiem un nemaksā kukuļus...
Var piebilst trešo – un godprātīgi pilda visas saistības, kas uzliktas ar vietējo likumdošanu. Jo šo saistību nepildīšana maksās stipri dārgāk: pārkāpumi negatīvi atsauksies uz šo uzņēmumu starptautisko reputāciju. Un to neviens nevēlas.
