VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
07. septembrī, 2009
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Darba tiesības
6
6

Bezdarba laiks nav atvaļinājums

LV portālam: BAIBA PAŠEVICA, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV.LV

Prasme strādāt pārmaiņu apstākļos, elastība un labas komunikācijas prasmes ir īpašības, kuras darba devējs vēlas redzēt darbiniekos krīzes apstākļos, saka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore BAIBA PAŠEVICA. Viņa norāda, ka iepriekšējos gados galvenais iemesls kļūšanai par bezdarbnieku bija atlūgums pēc paša vēlēšanās vai pušu vienošanās. Šobrīd tādu gadījumu ir ļoti maz – cilvēki nevēlas pazaudēt darbu, jo darba tirgū ir liela konkurence. Par pašreizējām darba tirgus tendencēm, risinājumiem bezdarbnieku nodarbināšanai un nosacījumiem, kas jāievēro bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā, LV.LV saruna ar NVA vadītāju.

Kādi šobrīd ir lielākie NVA izaicinājumi?

Viss periods kopš 2008. gada nogales ir izaicinājums Nodarbinātības valsts aģentūrai un tās darbiniekiem kopumā. Pirmkārt, nepārtraukti un profesionāli nodrošināt bezdarbnieku reģistrāciju. Šobrīd ir vislielākais bezdarbnieku skaits atjaunotās Latvijas laikā – gandrīz 137 tūkstoši cilvēku jeb 12,2 procenti. 1999. gada aprīlī bezdarbnieku skaits bija 121 tūkstotis. Patlaban valstī bezdarba procents viencipara skaitļa izteiksmē ir tikai divās teritorijās – Tukuma rajonā (8,2%) un Ventspils rajonā (8%).

Otrkārt, bezdarbniekiem jāsniedz iespēja iesaistīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Tās ir apmācības, subsidētā nodarbinātība jeb pasākumi noteiktām personu grupām, algotie pagaidu sabiedriskie darbi, darbs pašvaldībā par 100 latu stipendiju. Tāpat ir pasākumi, kas domāti, lai cilvēki nekļūtu par bezdarbniekiem, piemēram, no septembra komersantu uzņēmumu darbiniekiem pieejama apmācība ar kuponiem uzņēmuma dīkstāves laikā. Šī apmācību sistēma atrisina divus jautājumus – cilvēki nezaudēs darbu, un ilgtermiņā tas ir ieguldījums viņu izglītībā. Taču valstī nav ieviests veids, kā palīdzēt ilgstošajiem bezdarbniekiem. Citviet Eiropas Savienībā izmanto ļoti vienkāršu pieeju – darba devējs, kurš pieņem darbā bezdarbnieku, saņem valsts finansiālu atbalstu.

Ilgtermiņā vērsts ir arī pašnodarbinātības un komercdarbības uzsākšanas pasākums. Ierobežotā finansējuma dēļ iesaistāmo cilvēku skaits ir neliels, taču viņiem ir pieejams gan ekspertu padoms, gan grants līdz 4000 latu sava biznesa sākšanai. 

Darba tirgus 2009

Kurās nozarēs šogad no darba atbrīvo visvairāk cilvēku?

Jau kopš 2008. gada beigām vislielākais darbavietu skaita samazinājums ir apstrādes rūpniecībā, valsts pārvaldē, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā. Šādu ainu noteica rūpnīcu slēgšana visā Latvijā, piemēram, Liepājā un Daugavpilī. Tāpat ekonomiskās situācijas kritumu ietekmēja celtniecības apstāšanās, būvmateriālu ražošanas kritums un citi cēloņi.

"NVA datubāzē vidēji ir 2000 vakantas darbavietas."

Augusta beigās 17,95 tūkstoši no 136,63 tūkstošiem bezdarbnieku bija ar augstāko izglītību. Tas ir augstākais inteliģento bezdarbnieku skaits pēdējo gadu laikā. Par ko tas liecina?

Nevar apgalvot, ka vainojama ir tikai izglītības sistēma, kas nespēj sagatavot kvalitatīvus, zinošus speciālistus, vai valsts pārvalde, kura atbrīvo no darba ierēdņus. Tas ir apstākļu kopums.

Vēl 2002. gadā 7,9% no visiem bezdarbniekiem bija ar augstāko izglītību, šobrīd – 13,6%. Starp šiem inteliģentajiem bezdarbniekiem visvairāk ir inženieri, ko nosaka situācija apstrādes rūpniecībā un celtniecībā. Otrajā vietā ir dažādu veidu ekonomisti. Trešajā – skolotāji. Iespējams, ka no 1. septembra proporcija mainīsies – varētu pieaugt bezdarbnieku skaits no skolotāju un medicīnas darbinieku profesijām, lai gan līdz šim ārsti vēl nekad nebija bezdarba visvairāk skarto profesiju desmitniekā.

Kādas profesijas ir vispieprasītākās?

Visvairāk bezdarbnieku vēlas pretendēt uz pārdevēju, pārdošanas un klientu konsultantu vakancēm. Bet tās nav jaunas darbavietas, tikai darbinieki tajās ik pēc laika mainās. Ja aplūko pieteikto brīvo vakanču skaitu, tad augšgalā ir atslēdznieki, strādnieki, dažādi konsultanti, metinātāji, pārdevēji. Vasarā bija pieprasīti sezonas darbinieki – strādnieki lauksaimniecībā, augļkopībā, kūdras izstrādē un citur. Taču brīvo darbavietu skaits ir neliels. NVA datubāzē vidēji ir 2000 vakantas vietas.

Vai ir kāda nozare, kurā cilvēki nevēlas strādāt, kaut valda bezdarbs?

Pēc NVA datubāzes, 2009. gadā visā Latvijā ir bijušas 163 vakances, kas nebija aizpildītas ilgāk par trīs mēnešiem – 59 montāžas darbinieki un atslēdznieki, 10 apdrošināšanas aģenti, 7 – pavāri. Visticamāk, tā ir apstākļu sakritība attiecībā uz konkrēto piedāvāto vakanci un tā nav izteikta sabiedrības nevēlēšanās šos darbus strādāt.

Kādas spējas un prasmes darba devēji pieprasa potenciālajiem darbiniekiem krīzes laikā?

"Visvairāk bezdarbnieku vēlas pretendēt uz pārdevēju, pārdošanas un klientu konsultantu vakancēm."

Patiesi – darba devēju vēlmes un prasības amata pretendentiem ir mainījušās. Kā allaž, tiek novērtētas darbinieka valsts valodas zināšanas, datorprasmes un autovadītāja apliecība, taču ir arī jaunas tendences. Darba devēji no potenciālajiem darbiniekiem tagad pieprasa prasmi strādāt pārmaiņu apstākļos, spēju elastīgi uz tām reaģēt, pielāgoties. Tāpat atzinīgi tiek vērtētas komunikācijas prasmes un spējas pārliecināt par savām idejām.

Prognozes nepiepildīsies

Kā jūs vērtējat bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtību?

Skatoties no bezdarbnieka skatu punkta, atbalstu kārtību, ka pabalsts tiek maksāts deviņus mēnešus. Ņemot vērā, ka četrus mēnešus bezdarbnieka pabalstu visbiežāk saņem jauni cilvēki, kam nav darba stāža, viņiem ir grūti sameklēt jaunu darbu dažu mēnešu laikā.

Ja cilvēks ir nostrādājis 20 gadus un maksājis sociālo nodokli, viņam arī pienākas palīdzība no valsts. Nereti viņš kļūst par bezdarbnieku ne savas nolaidības vai nevērības dēļ, bet tāpēc, ka darbavieta tiek likvidēta. Piemēram, cukurfabrikās liela daļa darbinieku bija nostrādājuši visu mūžu.

Kādas ir bezdarba procenta prognozes šim un nākamajam gadam?

Par laimi, gada sākumā publiski izskanējušās pārāk pesimistiskās prognozes nepiepildīsies arī, pieaugot bezdarbnieku skaitam gada nogalē. Kad pērn decembrī veidojām NVA 2009. gada budžetu, vadījāmies pēc prognozēm, ka šā gada vidējais reģistrētā bezdarba līmenis būs 8 procenti. Protams, tas ir pārsniegts. Līdz šim gada vidējais augstākais reģistrētā bezdarba līmenis ir bijis 1999. gadā - 9,6 procenti. Šogad, visticamāk, gada nogalē vidējais reģistrētā bezdarba līmenis valstī varētu sasniegt 13–14 procentus. Darbavietas no jauna neveidojas, un nevaram cerēt, ka bezdarba līmenis samazināsies.

Aprēķinos 12 gadu starpība

Vai un kā, jūsuprāt, pašreizējā darba tirgus situācija ietekmēs darba tirgu nākotnē?

Ja šobrīd neieguldīsim valsts cilvēku izglītībā (tas attiecināms arī uz skolēniem, studentiem, profesionālo skolu audzēkņiem), tad pēc pāris gadiem nebūsim gatavi konkurēt Eiropas Savienības līmenī. Reizēm izskan mums adresēti pārmetumi – jūs apmācāt bezdarbniekus, bet viņiem darbavietu joprojām nav! Protams, daudziem nav! Bet, ja šie cilvēki nemācīsies tagad, tad laikā, kad būs ekonomikas attīstība un investori skatīsies, kur ieguldīt un kur būs atbilstoši cilvēkresursi, būs par vēlu.

Ekonomikas ministrija, kas veic ilgtermiņa prognozēšanu, norāda, ka 2015. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, vislielākais nodarbināto skaita samazinājums nozaru griezumā sagaidāms būvniecībā, savukārt visātrāk no ekonomiskās lejupslīdes sekām varētu atgūties transporta nozare, loģistika.

Aplēses liecina, ka patiesais bezdarba procents, ņemot vērā arī nereģistrēto bezdarbu, varētu būt ap 16–16,5 procentiem. Kāpēc bezdarba procenta aprēķināšanā netiek ņemti vērā bezdarbnieki, kuri nenāk “atzīmēties” NVA? Līdz ar to bezdarba procenta oficiālā aina neveidojas patiesa. 

Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam NVA uzdevums ir reģistrēt un uzskaitīt tos darba meklētājus un bezdarbniekus, kas ir ieradušies NVA un reģistrējušies kā bezdarbnieki. Par visiem 136 tūkstošiem reģistrēto bezdarbnieku ir pieņemts administratīvais lēmums, un viņiem piešķirts bezdarbnieka statuss. “Eurostat” datus, pēc kuriem bezdarba procents Latvijā ir aptuveni 20%, aprēķina pēc citādas metodikas. Pie mums nāk reģistrēties cilvēki no 15 gadiem līdz pensijas vecumam. Savukārt “Eurostat” dati, lai būtu salīdzināmi visā Eiropas Savienībā, aptver cilvēkus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tādējādi šie rādītāji vienmēr būs augstāki nekā NVA reģistrētais bezdarba līmenis.

Kā nezaudēt bezdarbnieka pabalstu

Kāpēc bezdarbniekiem pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas beigām joprojām jānāk reģistrēties uz NVA?

Bezdarbnieka pabalsta saņemšana ir svarīga, bet cilvēkiem ir arī aktīvi jāmeklē darbs. NVA var saņemt informāciju, iesaistīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Kad cilvēks pirmo reizi atnāk reģistrēties, tiek sastādīts individuālais darba meklēšanas plāns. Tur arī norādīts, kad jāierodas nākamajā reizē, uz kādiem pasākumiem, kuri no tiem cilvēkam ir piemērotākie.

Vai nebūtu prātīgāk valstij nevis izmaksāt milzīgas summas bezdarbnieka pabalstos, bet tās novirzīt subsīdijām ražošanas uzņēmumiem, kas savukārt piedāvātu darbavietas cilvēkiem?

Noteikti būtu vajadzīgs atbalsts jaunu darbavietu radīšanai, bet negribētu piekrist, ka nauda būtu ņemama no sociālās apdrošināšanas budžeta. Mēs katrs maksājam sociālo nodokli, no kura viena daļa aiziet apdrošināšanai pret bezdarba risku. Cilvēkiem jāzina un jābūt pārliecinātiem, ka viņi ir pasargāti situācijā, ja paliek bez darba.

"Neieteiktu izmantot bezdarba laiku kā atvaļinājumu, bet maksimāli iesaistīties darba meklēšanā."

Vai cilvēks vienlaicīgi var saņemt bezdarbnieka pabalstu un ārštata autoratlīdzību vai honorāru par gadījuma darbiem?

Var, bet viņam par gaidāmo autoratlīdzību jāpaziņo rakstiskā formā NVA. Uz dažām dienām viņa bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks pārtraukta un pēc tam atjaunosies. Šovasar bija gadījumi, kad cilvēki bija strādājuši vēlēšanu komisijās un par darbu saņēma nelielu naudas summu, bet uz laiku viņi zaudēja bezdarbnieka statusu, jo Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē viņiem parādījās ieņēmumi. Datubāzes tiek salīdzinātas, un tos noslēpt nav iespējams. Ja cilvēks par gaidāmajiem ieņēmumiem nepaziņo NVA, tad bezdarbnieka statusu zaudē vispār. Ar savlaicīgu NVA informēšanu ir tiesības īslaicīgi strādāt līdz diviem mēnešiem. Šajā laikā personai bezdarbnieka statuss tiek iesaldēts.

Kādi vēl nosacījumi jāievēro, lai cilvēks, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu, to nezaudētu?

Pirmkārt, nedrīkst vienlaicīgi strādāt, arī nelegāli. Šobrīd jautājums par nelegālo nodarbinātību saasinās. Bezdarbnieks ir cilvēks bez darba, aktīvi to meklē un ir gatavs stāties darba attiecībās kaut vai šodien.

Nepadoties!

Aprīlī darbu pēc sešiem vai mazāk mēnešiem atrada 74% no visiem bezdarbniekiem, taču šobrīd tas izdodas vairs tikai 63 procentiem. Ko jūs ieteiktu cilvēkam, kurš jau ilgstoši atrodas bezdarbnieka statusā?

No septembra visā Latvijā pašvaldībās tiek realizēts nodarbinātības pasākums – mazkvalificētu sabiedrisku darbu veikšana par 100 latu stipendiju mēnesī. Tas būs pieprasīts NVA pasākums gan Latgalē, gan Liepājas, Kuldīgas rajonos, kur bezdarba līmenis strauji palielinās un daudziem cilvēkiem nav nekādu ienākumu un nav arī jaunu darbavietu. Viens ceļš – veidot pašam savu uzņēmumu. Otrs – pieteikties darbā par 100 latu stipendiju. Trešais – doties uz sev tuvāko NVA filiāli ar striktu apņemšanos – es šodien esmu gatavs mainīties, vēlos iesaistīties NVA aktīvās nodarbinātības pasākumos, vēlos mācīties, kļūt konkurētspējīgs darba tirgū un, iespējams, kardināli mainīt savu dzīvi uz labāku pusi!

Kā rīkoties cilvēkam, kas nesen kļuvis par bezdarbnieku?

Neieteiktu izmantot bezdarba laiku kā atvaļinājumu, bet maksimāli iesaistīties darba meklēšanā. Ja neizdodas vienreiz, sūtīt savu CV uz citām vakancēm, iet uz pārrunām un neapstāties pie pirmajām neveiksmēm.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU