Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Var gadīties, ka cilvēks pielāgojas iztikt ar sociālās drošības sistēmas dotajām iespējām vai uzskata: darba nav, lai arī patiesībā brīvas darbavietas jau radušās.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Strukturālais bezdarbs
Strukturālo bezdarbu raksturo situācija, kad darbavietas ir pieejamas, tomēr nav, kas tās aizņem, kā arī vēlāk tās neveidojas, jo uzņēmēji ar laiku pielāgojas situācijai un konkrētas vakances pārtrauc piedāvāt. Šādā veidā kādā valstī var pārtraukt eksistēt pat veselas nozares, stāsta Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa.
Jāsaprot, ka zināms dabiskais bezdarba līmenis ir raksturīgs visās valstīs, jo attiecīgajā brīdī kāds skaits cilvēku vienmēr meklē darbu arī tādēļ, ka daži uzņēmumi beidz pastāvēt, savukārt citi rodas no jauna. Te interesanti pieminēt, ka Latvijā laikā no 2003. gada sākuma līdz šim brīdim Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki kādā mirklī bija reģistrējušies vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku. Tā ir ievērojama Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļa.
"Latvijā laikā no 2003. gada līdz šim brīdim NVA kā bezdarbnieki kādā mirklī bija reģistrējušies vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku."
Strukturālais bezdarbs var rasties vairāku iemeslu dēļ. Proti, darbiniekiem ir neatbilstošas prasmes, viņiem trūkst informācijas par brīvajām vakancēm, savukārt darba devējiem - par pieejamo darbaspēku, pastāv darba tirgus tiesiskā, nodokļu un minimālās algas regulējuma nesamērības vai arī trūkst reģionālās mobilitātes iespēju. Var gadīties, ka vienlaikus ir pārlieku mazs iedzīvotāju blīvums, kas nedod iespēju rasties ekonomiskajai aktivitātei noteiktās nozarēs. Piemēram, rodas vakances, taču tās ir tālu no bezdarbniekiem. Tāpat var gadīties, ka sociālās drošības sistēma ir pārāk labvēlīga vai neatbilstoši veidota vai īstenota, un cilvēki labāk saņem pabalstus nekā meklē darbu un strādā.
Lai gan vairāki eksperti uzskata, ka Latvijā ir augsts strukturālā bezdarba līmenis, I. Zvīdriņa ir pārliecināta, ka mūsu valstī šis termins pašreiz tiek pieminēts vietā un nevietā. Kaut gan, ņemot vērā iepriekšējā nekustamā īpašuma burbuļa sekas, paaugstinātā strukturālā bezdarba iestāšanās risks ir augsts. Tas īpaši izceļas, ja analizē jauniešu bezdarbnieku portretu, kur apmēram trešajai daļai no tiem ir tikai pamatizglītība. Tomēr, skatoties uz pašreizējo reģistrēto vakanču skaitu, tagadējais bezdarbs vēl arvien vērtējams kā krīzes seku rezultāts, līdz ar to tas ir cikliskais, nevis strukturālais bezdarbs.
Cikliskais bezdarbs
Cikliskais bezdarbs rodas ekonomikas attīstības svārstību rezultātā, pēc augšupejas nākot lejupslīdei un vēlāk atkal augšupejai, līdz ar to ekonomikai svārstoties ap tās dabisko līmeni.
Tā kā pirmskrīzes izaugsme nevis parādīja Latvijas ekonomikas reālo veiktspēju un dabisko līmeni, bet bija nekustamā īpašuma burbuļa radīta, tās samazinājums un bezdarbs, kas līdz ar to rodas, ir šo svārstību sekas. No otras puses, pašreizējais cikliskais bezdarbs var kļūt par strukturālu tajā gadījumā, ja cilvēki piemēro savu dzīvesveidu bezdarba situācijai. Tātad iedzīvotāji uzskata, ka darba nav, lai arī realitātē jau radušās brīvas darbavietas, vai arī pielāgojas iztikt ar sociālās drošības sistēmas dotajām iespējām. Pēdējais gan Latvijas gadījumā ir ar salīdzinoši zemu risku, tomēr, lai šo risku mazinātu, vairākas ES valstis jau ir sasaistījušas vai plāno sasaistīt sociālās drošības sistēmu (īpaši sociālo palīdzību) ar publisko nodarbinātības dienestu atbildībā esošo aktīvo darba tirgus politiku, kā arī aktīvu darba meklēšanu. Pašreiz LM strādā pie šīs pieejas attīstīšanas Latvijā.
Vāja reģionālā mobilitāte
Šobrīd ir ļoti grūti atrisināt reģionālās mobilitātes jautājumus, īpaši Latgalē. Šajā reģionā situācija ir ļoti sarežģīta, jo līdzekļu nav, ir problēmas ar transportu, lieli attālumi, cilvēku novecošanās, trūkst darbavietu. Rezultātā izveidojas apburtais loks: ja arī darbavietas būtu, cilvēki uz tām nevarētu nokļūt. Piemēram, ja atrastos kāds investors, kurš šajā reģionā būtu ar mieru izveidot darbavietas, tad lielākā problēma būtu sameklēt iespēju, kā cilvēkus līdz tām nogādāt. Līdz ar to transporta izmaksas un darbinieku nodrošināšana pietiekamā apmērā potenciālajiem investoriem ir finansiāli neizdevīga. Tādējādi viņi labāk izvēlas savus līdzekļus ieguldīt uzņēmumos, kas atrodas tuvāk Rīgai, nevis Latgalē.
"Ja atrastos investors, kurš Latgalē būtu ar mieru izveidot darbavietas, tad problēma būtu cilvēkus līdz tām nogādāt."
Pašreiz LM vērtē iespējas atjaunot reģionālo mobilitāti aktīvās darba tirgus politikas veicinošos pasākumos, kas tika pārtraukti, iestājoties krīzei. Pasākumu pamatideja – bezdarbniekam tiek sniegts finansiāls atbalsts, pārceļoties tuvāk jaunajai darbavietai, kā arī sniegts atkārtots finansiālais atbalsts, ja darbā kādu noteiktu laiku ir izdevies noturēties. Pirmskrīzes laikā šos pasākumus īstenoja, lai mazinātu darbaspēka trūkumu ar pamatojumu, ka cilvēkiem jācenšas tuvināties ekonomiskajai aktivitātei, tātad – darbavietām, jo tās pašas līdzi cilvēkiem neies.
Kā mazināt bezdarbu
Lai uzlabotu situāciju darba tirgū, ir jāveic atbilstoši un piemēroti darba tirgus politikas pasākumi gan strukturālā bezdarba, gan cikliskā bezdarba mazināšanai, uzskata I. Zvīdriņa. Piemēram, lai mazinātu ciklisko bezdarbu, kas radies krīzes rezultātā, LM atbilstoši labajai praksei, ko īsteno šāda apmēra krīzes situācijās citur pasaulē, ieviesa pasākumu „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās”. Tā mērķis ir gan sociālais atbalsts, gan ekonomiskā aktivizācija vienlaikus, krīzes apstākļos cilvēkiem nodrošinot iztikas līdzekļus un ļaujot ekonomikai iespējami ātri pārstrukturēties uz konkurētspējīgām jomām. Ņemot vērā krīzes sociālās sekas un nestabilo situāciju ārvalstu tirgos, LM uzskata par nepieciešamu turpināt pasākuma īstenošanu līdz 2011. gada beigām. Tomēr, sākot no 2011. gada vidus, lai veicinātu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, tiks samazināts stipendijas apmērs vismaz par 20 latiem. Vienlaikus LM turpinās atbalstīt visnelabvēlīgākajā finansiālajā situācijā esošos.
Lai mazinātu strukturālā bezdarba riska iestāšanos, LM arī krīzes laikā turpināja nodrošināt bezdarbniekiem iespēju celt savas prasmes un kvalifikāciju, kā arī ieviesa mūžizglītības pasākumus nodarbināto kvalifikācijas celšanai. Apmācību jomu noteikšanai tika piesaistīti akadēmiķi, eksperti no privātajām darbā iekārtošanas kompānijām, personāla atlases speciālisti. Tāpat veikta NVA reģistrēto brīvo vakanču un bezdarbnieku portreta analīze, ņemot vērā kopīgo darba devēju asociāciju un sociālo partneru redzējumu par nākotnes prasmju attīstību, kā arī Ekonomikas ministrijas izstrādātās tautsaimniecības attīstības vidēja un ilgtermiņa prognozes. Vērā ņēma arī starptautisko ekspertu un citu ES dalībvalstu ministriju labo praksi un ierosinājumus.
"Sākot no 2011. gada vidus stipendijas apmērs vismaz par 20 latiem samazināsies, lai veicinātu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū."
Tādējādi bezdarbniekiem ir radītas iespējas paaugstināt savas prasmes un atrast atbilstošu darbu, uzskata speciāliste. Saistībā ar to, ka bezdarbnieku prasmju un spēju paaugstināšanas nozīme Latvijas ekonomikas potenciālam ir ļoti būtiska, bezdarbnieku apmācību jomu noteikšanas komisiju pārcēla no NVA uz LM līmeni. Lai nodrošinātu veiksmīgu komisijas darbību, tām papildus piesaistīja arī augsta līmeņa speciālistus, tajā skaitā akadēmiķus.
Savukārt, pilnveidojot darba tirgus uzraudzības sistēmu, tajā skaitā darba tirgū nepieciešamo prasmju prognozēšanu, kā arī lai prezentētu to sabiedrībai draudzīgā veidā, piemēram, padarītu vieglāku izglītības jomas izvēli skolēniem vai apmācību izvēli bezdarbniekiem, ir piesaistīts Eiropas Sociālā fonda finansējums. Šī uzdevuma veikšanu paredzēts uzticēt labākajiem Latvijas darba tirgus ekspertiem. Pašreiz NVA notiek darbs pie tā, lai izvēlētos atbilstošāko darba tirgus speciālistu un akadēmiķu komandu šī uzdevuma izpildei.
"Ņemot vērā iepriekšējā nekustamā īpašuma burbuļa sekas, paaugstinātā strukturālā bezdarba iestāšanās risks Latvijā ir augsts."
Vienlaikus I. Zvīdriņa uzsver, ka NVA ir dots uzdevums veikt papildus aktivitātes, lai aktivizētu bezdarbnieku darba meklēšanas procesu, tajā skaitā informējot par pieejamām vakancēm un piedāvājot pilnveidot darba meklēšanas prasmes. Tāpat speciāliste aicina tos darba devējus, kas meklē darbiniekus, aktīvāk vērsties NVA, lai reģistrētu savas brīvās vakances. Savukārt NVA nepieciešamības gadījumā nodrošinās arī atbilstošāko kandidātu atlasi no datubāzē reģistrētajiem bezdarbniekiem. Aģentūra arī piedāvā apmācības pēc darba devēja pieprasījuma gadījumā, ja darba devējs būtu ar mieru pieņemt bezdarbnieku darbā. Speciāliste gan norāda, ka tas būs iespējams tikai tad, ja bezdarbnieks apgūst kādas papildu nepieciešamās zināšanas.
Vienlaikus LM turpina īstenot citus pasākumus, kas vērsti uz strukturālā bezdarba mazināšanu, piemēram, pasākumus pirmo darba iemaņu nodrošināšanai jauniešiem bezdarbniekiem. Jauniešu atbalsta pasākumu plānots pilnveidot un paplašināt atbilstoši Austrijas Sociālo, darba un patērētāju aizsardzības lietu ministrijas sniegtajiem labas prakses piemēriem un ierosinājumiem. Tāpat turpinās subsidētās nodarbinātības pasākumu īstenošana nelabvēlīgākajā situācijā esošajiem, piemēram, personām ar invaliditāti. Būtiski gan uzsvērt, ka LM paredzējusi īstenot aktivitātes NVA sadarbības mehānismu stiprināšanai ar darba devējiem – gan vakanču piesaistē, gan arī darba devēju iesaistei aktīvās darba tirgus politikas pasākumos. Tā vienlaikus ir arī tēma nākamajam LM sadarbības posmam ar Austrijas ministriju.
