Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ansis Starks, A.F.I.
Ar Ministru kabineta lēmumu 2009. gada 27. janvārī tika izveidota jauna valsts pārvaldes iestāde – Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests. Jau kopš aprīļa noris pašvaldību pārziņā esošo 39 NMP institūciju apvienošanās vienotā valsts dienestā, ko plānots pabeigt līdz 2010. gada nogalei. Savukārt 2009. gada 6. aprīlī Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra un NMP dienests noslēdza vienošanos par Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) finansēta projekta „Vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide” īstenošanu. Projekta kopējais finansējums ir 7 678 406 lati. Kā norit abi procesi, stāsta NMP dienesta direktore RENĀTE PUPELE.
Kāda ir NMP dienesta pamatideja?
Tā ir augstā līmenī organizētā neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko sniedz brigāžu mediķi, jaunu tehnoloģiju ieviešana brigāžu un dispečercentru darbā un vienota brigāžu vadība visā valstī. Dienesta pamatmērķis ir būt tuvāk pacientiem, ātrāk sniegt viņiem neatliekamo palīdzību un ātrāk nogādāt viņus piemērotākajā un tuvākajā slimnīcā. Turklāt vienots NMP dienests ar kopīgu grāmatvedību, personālvadību un apmācības sistēmu, kopēju materiāltehnisko resursu pārvaldību ļaus ieekonomēt valsts līdzekļus, tai skaitā izvēloties izdevīgākās cenas kopīgajos iepirkumos aparatūrai, medikamentiem.
Līdz šim valstī bija 39 institūcijas, galvenokārt komercsabiedrības, kas sniedza neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcas etapā. Brigādes darbojās tikai rajonu robežās, kas nozīmēja, ka ne vienmēr pacienti nonāca tajā slimnīcā, kur viņam uzreiz varēja sniegt atbilstošu palīdzību. Ir bijis ļoti atšķirīgs brigāžu nodrošinājums ar operatīvo transportu, pacienta dzīvībai vitāli svarīgu aprīkojumu mašīnās. Arī iespēja mediķiem papildus mācīties, celt kvalifikāciju ļoti atšķīrās. Ideja par vienotu visas valsts brigāžu vadību tika apspriesta un definēta jau pirms gadiem desmit, kad to atbalstīja nozares profesionāļi - Neatliekamās medicīnas un katastrofu medicīnas asociācija. Tā kā šāda vienota brigāžu vadība nebija iespējama bez vienota valsts dienesta izveidošanas, tad šā gada sākumā valdība pieņēma lēmumu to veidot.
"NMP dienests no 1. septembra vispirms sāks strādāt tur, kur pašvaldības un mediķi paši izteica vēlēšanos pievienoties."
NMP dienesta darbības mērķis ir īstenot vienotu valsts politiku neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā visā Latvijā. Ir jāizstrādā un jāievieš vienoti principi mediķu apmācībai, kvalifikācijas pilnveidošanai, vienoti darbības algoritmi, kā mediķiem jārīkojas dažādās situācijās atkarībā no cietušā veselības stāvokļa, jānodrošina, lai visā valstī brigāžu auto būtu aprīkoti vienlīdz augstā līmenī ar nepieciešamo medicīnisko aparatūru, pakāpeniski jānomaina vecākās un nolietotās mašīnas. Ļoti būtisks ieguvums, brigādēm strādājot vienotā dienestā, ir iespēja pacientu nogādāt atbilstošākajā slimnīcā. Piemēram, infarkta gadījumā pacients no Smiltenes tiks vests uz reģionālo slimnīcu Valmierā vai, ja būs vajadzīga specializēta palīdzība, tad uzreiz uz specializēto kardioloģijas centru Rīgā.
Kā norisinās NMP dienesta izveide?
Ļoti veiksmīgi! Skatot Latviju pēc tās iepriekšējā iedalījuma rajonos, dienests no 1. septembra jau strādās Rīgā un tās rajonā, Kuldīgā, Talsos, Tukumā, Cēsīs, Valmierā, Valkā, Madonā, Gulbenē, Balvos un Daugavpilī. Jau ir konkrēti plāni arī turpmākajiem mēnešiem, un līdz 2010. gada beigām vienotais valsts NMP dienests darbosies visā Latvijā. Dienests vispirms sāka strādāt tur, kur pašvaldības un mediķi paši izteica vēlēšanos pievienoties. Tai pašā laikā bija un ir dažas komercsabiedrības, kas nogaidīja un nogaida.
Kāpēc joprojām nogaida?
Viens no būtiskākajiem iemesliem bija vēlme saglabāt ātro palīdzību kā vietējās slimnīcas struktūrvienību. Jāatzīst, ka atsevišķas slimnīcas līdz šim bieži vien lielā mērā dzīvoja uz ātrās palīdzības rēķina – ja valsts finansējums slimnīcām samazinājās, tad neatliekamajai palīdzībai tas palika iepriekšējais, un slimnīcām tas bija izdevīgi. Situācija ir mainījusies līdz ar plānotajām izmaiņām slimnīcu darbā no šā gada 1. septembra.
Taču kopumā pašvaldības ir pretimnākošas. Daudzu pašvaldību pārstāvji pat uztraucas, kāpēc viņus vēl neņem vienotajā dienestā. Skaidrojam, ka apvienošanās ir ļoti darbietilpīgs process – uz katru vietu jāaizbrauc pat vairākkārt, jānovērtē apstākļi, jāpārņem lietas, jārunā ar darbiniekiem, pašvaldībām jāpieņem attiecīgie lēmumi, jāpārslēdz līgumi, jāizvēlas vai jāremontē telpas brigāžu mediķiem utt. To nevar izdarīt pāris dienās.
Vienīgā komercsabiedrība, kuras vadītājs aktīvi darbojas pret un nevēlas pievienoties valsts dienestam, ir Jūrmalas ātrā palīdzība. Mēs viņus arī nesteidzinām. Nākamā gada otrajā ceturksnī uzrunāsim Jūrmalas pašvaldību, lai kopīgi lemtu par NMP funkcijas nodošanu dienestam.
Cik vietās būs izvietoti neatliekamās palīdzības brigāžu punkti?
Pašlaik Latvijā ir 185 neatliekamās palīdzības brigādes 88 vietās, 2013. gadā plānojam 206 brigādes 120 vietās. Tas nozīmē, ka neatliekamās palīdzības brigādes būs tuvāk iedzīvotājiem. Līdz šim ātrā palīdzība varēja doties pie pacientiem sava rajona robežās, un reizēm rajona robeža no centra bija daudz tālāk nekā no blakus rajona centra. Tagad nekādu robežu dienestam vairs nebūs: pie cilvēka dosies tā brigāde, kas atradīsies vistuvāk. Tieši tādēļ Latvijā tiek izveidoti vairāki jauni NMP dienesta brigāžu punkti. Pirmais nupat tika atklāts Līgatnē Cēsu rajonā – līdz šim uz tālākiem pagastiem tur brauca brigādes no Cēsīm, ceļā līdz pacientiem pavadot pat stundu. Tūlīt darbu sāks jauna brigāde no jauna veidotā punktā Balvu novada Tilžā. Pavisam valstī ir apzinātas vairāk nekā 30 vietas, kur tuvākajos gados jāveido jauni brigāžu punkti, lai ātro palīdzību pietuvinātu iedzīvotājiem.
Ko pāreja no pašvaldību pakļautības uz vienotu valsts dienestu nozīmē mediķiem?
Līdz šim neesmu dzirdējusi nekādas sūdzības vai pārmetumus no mediķu puses. Viņi grib būt vienotā dienestā. Turklāt darbu neatliekamajā palīdzībā meklē arī tie ārsti, kas zaudē darbu slimnīcās.
Diemžēl daudzās vietās ātrās palīdzības darbinieki jutās nenovērtēti un izmantoti. Viņiem nereti bija jādara tas, kas patiesībā nebija jādara, viņiem nepamatoti samazināja algas. Izrādās, ātrās palīdzības darbiniekiem par vienu un to pašu darbu dažādās vietās algas atšķīrās pat par 100 latiem. Arī attieksme pret viņiem bija dažāda. Ir vietas, kur var redzēt: te darba devējs ir rūpējies par strādājošajiem. Bet ir vietas, kur ieejam un brīnāmies: te ir ātrā palīdzība? Kur te var apgriezties!? Cilvēki saprot, ka dienests dos ko labāku. Mums būs vienota darba samaksas sistēma, apmācīsim savus darbiniekus, trenēsim, rotēsim, ir izveidots mācību un kvalifikācijas centrs.
Kādi ieguvumi no vienota dienesta būs pacientiem?
Pastāstīšu, kā pacientu veda vai ved uz slimnīcu tur, kur NMP dienesta vēl nav. Pēc izsaukuma saņemšanas mediķi dodas pie pacienta. Atkarībā no viņa atrašanās vietas paiet no piecām minūtēm līdz pat stundai. Tad pacientu ved uz vietējo slimnīcu, kur viņa veselības stāvokli sāk novērtēt ārsti speciālisti, lemjot par tālāko rīcību. Vietējā slimnīca pacientu gaida, jo par to saņem naudu. Ja pacientam ir pavisam slikti, mediķi izsauc Katastrofu medicīnas centru. Bet laiks iet: no izsaukuma saņemšanas līdz pacienta nonākšanai vajadzīgajā ārstēšanas vietā paiet pat septiņas stundas. Ja pacients uzstāj viņu uzreiz vest uz Rīgu vai citu augsta līmeņa slimnīcu, šādu pakalpojumu viņam piedāvā par maksu.
Neatliekamās palīdzības būtība ir pacientu nekavējoties nogādāt tuvākajā slimnīcā, kas var sniegt atbilstošu neatliekamo palīdzību. Uzsveru: tuvākajā un atbilstošāko.
"Vienīgā komercsabiedrība, kuras vadītājs aktīvi darbojas pret un nevēlas pievienoties valsts dienestam, ir Jūrmalas ātrā palīdzība."
Tā notiek un notiks NMP dienestā. Brigāde ierodas uz izsaukumu, stabilizē pacienta veselības stāvokli un vajadzības gadījumā nekavējoties sazinās ar vienotās vadības centru par turpmāko rīcību. Mediķi pieņem labāko lēmumu, ko darīt tālāk. Ja, piemēram, Gulbenē ir cilvēks ar infarktu, viņš jāved uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, jo tur iespējams saņemt atbilstošāko, efektīvāko palīdzību. Sazinoties caur dispečeru centru, gulbeniešiem pretī dodas ārstu brigāde no Valmieras, kas noteiktā vietā pa ceļam pārņem pacientu un atved viņu uz slimnīcu. Ja nepieciešama specializēta palīdzība, tad, dispečeriem koordinējot brigāžu darbību, slimnieks īstajā vietā nonāk daudz ātrāk nekā līdz šim.
Ir pierādīts, ka, piemēram, pacientam ar insultu atbilstošā slimnīcas terapijā jānonāk 4-6 stundu laikā, tikai tad iespējams sasniegt labākos ārstēšanas rezultātus. Neatliekamās palīdzības mērķis ir novērsts risku cilvēkam kļūt par invalīdu. Ir nepareizi domāt tikai par to, cik ātri palīdzība ierodas pie slimnieka. Tikpat svarīgi ir domāt, cik ātri slimnieks tiek nogādāts vietā, kur viņu patiešām ārstē.
Ko tas nozīmē – pacientu pārņem noteiktā vietā? Uz ceļa?
Nē, tas nenotiks uz ceļa zem klajas debess. Katrā maršrutā tiks izvēlētas vietas, kur mašīnām satikties. Piemēram, ceļā Tukums-Rīga tas būs benzīntanks pie Tukuma robežas.
Pacienta pārņemšana vajadzīga gan tādēļ, lai viņš maksimāli ātri nonāktu ārstu rokās, gan tādēļ lai vietējā neatliekamās palīdzības brigāde maksimāli ātri atgrieztos savā teritorijā. Ja pacients no Tukuma jāved uz Rīgu, tad mašīnas pusceļā satiekas, pārņem pacientu, Rīgas mašīna dodas uz Rīgu, bet Tukuma brigāde nekavējoties atgriežas Tukumā. Nebūs tā, kā agrāk, kad vietējā brigāde devās tālā ceļā un pusi dienas nebija savā apkalpojošajā teritorijā. Brigādei vienmēr jābūt tuvumā, jo neviens tik labi nepārzina savu apkalpojošo teritoriju, cilvēkus un vietas. Kā tad cilvēki bieži piesaka izsaukumus: tā māja tur pie tā lielā bērza...
Kā tiks sakārtota izsaukumu pieņemšana? Lauku cilvēki patiešām tā arī saka: otrā māja aiz lielā akmens. Un laukos jau nav māju un meža celiņu nosaukumu, bet reģionālā centra dispečeri teritorijas nepārzina.
Strādājam ar pašvaldībām, lai sagādātu iespējami precīzākas vietējās kartes, kas vajadzīgas mūsu plānotajai datorizētajai sistēmai. Dispečeri tajā varēs papildināt informāciju, ierakstot piezīmes arī, piemēram, par lielajiem akmeņiem un citām maršrutu pazīmēm.
"Neatliekamās palīdzības būtība ir pacientu nekavējoties nogādāt tuvākajā slimnīcā, kas var sniegt atbilstošu neatliekamo palīdzību."
Ir labi, ka paralēli līdzšinējo pašvaldību ātro palīdzību apvienošanai vienā dienestā, tiek īstenots arī ERAF projekts, kas paredz centralizēt NMP un katastrofu medicīnas sistēmas vadību ar mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju palīdzību. Tā ietvaros izstrādāsim un ieviesīsim vienotu informācijas sistēmu, iegādāsimies mūsdienīgās tehnoloģijas un aprīkojumu, kā arī izveidosim atbilstošu infrastruktūru ar vienu vadības un dispečeru centru Rīgā un pieciem reģionālajiem centriem - Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Tajos arī saņems attiecīgo teritoriju iedzīvotāju pieteiktos saucienus pēc palīdzības.
Pateicoties projekta finansējumam, centri un neatliekamās palīdzības brigādes būs nodrošinātas ar tādu aprīkojumu, kas ļaus maksimāli viegli atrast kartē norādīto vietu: gan centros, gan mašīnās būs datori, kuros varēs redzēt gan vietu, no kurienes zvanīts, gan ceļu, kā uz šo vietu aizbraukt. Viss attīstās tik strauji!
Cilvēki mēdz teikt: kā tad – aizvedīs mani vai piederīgo simts kilometrus prom no mājām, un tad nu tiec atpakaļ kā gribi!
Pacientam vai piederīgajiem jau mājās vai uzreiz pēc ceļa uzsākšanas pateiks, uz kurieni saslimušo vedīs. Piederīgais var izvēlēties – doties vai nedoties līdzi. Ja izvēlas doties, tad viņam patiešām pašam jādomā par mājupceļu. Starp citu, daudzas slimnīcas jau ir sākušas vai plāno piedāvāt atsevišķu maksas pakalpojumu – naktsmājas pacienta piederīgajiem, kas, manuprāt, ir ļoti laba prakse.
Ja jautā, kā mājup tiks pacients, tad jādomā, kas tiek nolikts pirmajā vietā: pacienta dzīvība un turpmākā dzīves kvalitāte vai tas, kā viņš tiks atpakaļ. Jāsaprot, ka tie pakalpojumi, ko līdz šim piedāvāja daudzas vietējās slimnīcas, bija daudz kas cits, nevis intensīva ārstēšana. Bieži vien pašvaldību pārstāvjiem, kas strikti teica: „Mēs neļausim aizvērt mūsu slimnīcu,” jautāju, lai viņi godīgi pasaka, ko izvēlētos, ja kaut kas patiešām nopietns atgadītos ar pašu vai tuvinieku. Cita lieta, ja pacientam vajadzīga palīdzība, piemēram, nelielas traumas gadījumā, un viņam nav nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Šobrīd Veselības ministrijā tiek domāts par šāda veida neatliekamās palīdzības saņemšanas iespējām tajās slimnīcās, kuras no 1. septembra kļūs par aprūpes slimnīcām un nodrošinās ambulatoros pakalpojumus.
Kas jūs visvairāk pārsteidz dienesta izveidošanas procesā?
Pozitīvi pārsteidz tempi, ar kādiem ejam uz priekšu. Bijām daudz domājuši par to, kā izdosies pārliecināt pašvaldības un mediķus, bet viss norit ļoti raiti.
Nepatīkami pārsteidza, ka atsevišķās vietās neatliekamās palīdzības mašīnu ekipējums ir ārkārtīgi nolietots, katrā vietā ir citādāks aprīkojums, citādāka aparatūra. Turklāt bieži vien sertificētās iekārtas patiesībā nedarbojas. Valstī jābūt vienotai sistēmai, kā jāaprīko neatliekamās palīdzības mašīnas – darbinieks var kāpt jebkurā no tām, un visās viss būs vienā un tajā pašā vietā. Ir vietas, kur mums jāiegulda daudz līdzekļu, lai patiešām varētu sniegt kvalitatīvu palīdzību. Visur, kur braucām, visu pārbaudījām, ne tikai ticējām papīriem. Zinu vairākas vietas, kur pēdējā laikā neatliekamajai palīdzībai vairs neatvēlēja naudu, zinot: nāks dienests, lai tad arī iegulda līdzekļus – kam mums lieki naudu tērēt!
No kurienes rodas negatīvie mīti par neatliekamo palīdzību: viņi jau nebrauks, viņi jau prasīs naudu...
Līdz šim bija ierasts runāt pa tā dēvētajiem nepamatotiem izsaukumiem. Un katrā no rajoniem bija sava pieeja, kārtība. Taču līdz ar vienota valsts dienesta izveidi būtiski mainās pieeja arī iedzīvotāju pieteiktajiem izsaukumiem, un šāda jēdziena nav vairs. Varu droši nomierināt un pārliecināt cilvēkus: brigāžu mediķi sniedza un sniegs neatliekamo palīdzību, un nevienam nav jābaidās zvanīt un saukt palīgā. Ātrā palīdzība pietuvināsies cilvēkiem un nogādās viņus tur, kur jānogādā – domāju, ka pacienti būs tikai ieguvēji!
