Arī par vidi atbildīgās Latvijas iestādes secinājušas: kaut iespējamā ietekme no gāzes vada būvniecības, ja tiek ievēroti visi nepieciešami piesardzības pasākumi un netiek pieļautas avārijas situācijas, netiek vērtēta kā nozīmīga un Latvijas ūdeņus trase nešķērso, tomēr vairāki jautājumi līdz galam ziņojumā nav atspoguļoti un vairākus ar zvejniecību un drošību saistītus jautājumus un radītās ietekmes nepieciešams papildus precizēt. Vides ministrijas sagatavotajā atzinumā norādīts uz nepieciešamajiem pasākumiem, kas veicami konkrētās ietekmes samazināšanai un nepieciešamību precizēt vairākus ar cauruļvada izbūvi saistītos jautājumus, tai skaitā precizēt zvejas ierobežojumus, ja tādi tiktu noteikti, un tiem atbilstošos kompensācijas pasākumus, papildu drošības nosacījumus iespējamo avārijas situāciju novēršanai, kā arī darbu veikšanas monitoringam cauruļvadu izbūves darbu laikā.
PDF sagatavotajā ziņojumā par gāzes vada ietekmes uz vidi novērtējumu norādīts, ka tas ir nepilnīgs un neatbilst pieņemtajiem standartiem. U. Rotbergs aizrāda, ka nepilnīgais pētījums noved pie nozīmīgi neprecīza ietekmes novērtējuma, tādēļ „vēl nepieciešams ieguldīt daudz darba, lai precizētu patieso iespaidu uz Baltijas jūras vidi”. PDF pārstāvis atgādina par kritisko Baltijas jūras - sliekšņa jūras situāciju.
"Sprādziena vilnis skars jūrā mītošās zivis apmēram trīs kilometru rādiusā."
Lai gan „Nord stream” publicētajā pētījumā atzīts, ka vietās, kur notiks cauruļvadu ievietošana, tiks izjaukta jūras putnu, zivju un jūras zīdītāju bioloģiskā vide, vienlaikus vides pētnieki uzskata, ka šī ietekme neatstās kritiskas un ilgstošas sekas uz jūrā mītošo dzīvo dabu. Izteiktajām prognozēm, ka būvdarbu laikā zivis, putni un jūras zīdītāji uz īsu laiku var atstāt savas dzīvesvietas, PDF nepiekrīt un brīdina par nopietnākām sekām.
Ietekmēs gan zivju nārstu, gan krājumus
Pirms gāzes vada būvniecības jūrā plānots likvidēt nogrimušo munīciju. Lai gan „Nord Stream” veiktie vides pētījumi uzrāda, ka sprādziena radītais vilnis un piesārņojums jūrā mītošo dzīvo dabu nopietni neietekmēs, PDF uzskaitījis iespējamos draudus gan zivīm, gan putniem un jūras zīdītājiem.
Munīcijas likvidēšanas laikā radītais piesārņojums un munīcijas detonācijas radītais spiediena vilnis neradīs nopietnas sekas - uzskata vides speciālisti. Savukārt PDF pētnieki apgalvo, ka kaitējums, kas tiks nodarīts zivīm, būs ievērojams. PDF lēš, ka sprādziena vilnis skars jūrā mītošās zivis apmēram trīs kilometru rādiusā. Dabas pētnieki bažījas, ka sprādziena rezultātā ies bojā brētliņas un siļķes, kā arī sekas uz zivju populāciju būs jūtamas arī pēc tā. Speciālisti uzver, ka pašreiz nevar pateikt, cik daudz zivju pēc sprādziena gāzes vada būvniecības vietās Baltijas jūrā ies bojā, taču zinātnieki prognozē, ka to daudzums būs ievērojams.
Vielas, kuras munīcijas likvidēšanas laikā nonāks jūrā, var atstāt nopietnas sekas arī uz mencu nārstu, norāda PDF. Tāpat cauruļvads jūrā var bloķēt straumes un novest pie skābekļa bada, tādējādi negatīvi ietekmējot nārstu, iznīcinot Baltijas jūrā daļu no nedaudzajām nārsta vietām, bažījas PDF. Lai gan ESPO pārskatā par gāzes vada ietekmi uz vidi teikts, ka jūras zivīm saskare ar kaitīgajām vielām būs īslaicīga, arī īsā periodā, zivju ikriem saskaroties ar piesārņojumu, var iestāties negatīvas sekas, jo, kā norāda PDF, ikri ir daudz jutīgāki pret kaitīgajām vielām nekā jau pieaugušas zivis. Tas var ietekmēt zivju populāciju, pārliecināts PDF. Dabas fonda speciālisti arī pieļauj, ka munīcija atstās lielu ietekmi arī uz vietējo zivju krājumiem.
Lielākais apdraudējums - jūras zīdītājiem
Savukārt vislielākās bažas rada ietekme uz Baltijas jūrā mītošajiem zīdītājiem – roņiem, cūkdelfīniem un pelēkajiem roņiem. PDF speciālisti norāda, ka jūras zīdītāji ir īpaši jutīgi pret zemūdens trokšņiem un, piemēram, cūkdelfīniem sprādziena troksnis var būt pat nāvējošs. Prognozējams, ka tas jūras zīdītājus ietekmēs vairāku kilometru rādiusā.
Sprādziena troksnis jūras zīdītājiem var radīt īslaicīgu kurlumu, taču dzīvnieki dzirdi var zaudēt arī pavisam. Zinātnieki norāda, ka, piemēram, cūkdelfīni orientējas galvenokārt ar dzirdi un tās zaudēšana šos jūras zīdītājus var nopietni un neatgriezeniski ietekmēt. Jūras zīdītāju iekšējiem orgāniem, piemēram, plaušām un zarnām, smagas traumas var radīt noplūdusī gāze un citas kaitīgās vielas, kuras jūrā ieplūdīs pēc gāzes vada celtniecības un tās laikā. Tāpat zinātnieki bažījas par traumām, kuras zīdītājus var piemeklēt, infekcijām un pārtikas trūkumu.
"Vislielākās bažas rada ietekme uz Baltijas jūrā mītošiem zīdītājiem – roņiem, cūkdelfīniem un pelēkajiem roņiem."
Cūkdelfīni Baltijas jūrā ir ļoti reti sastopami. PDF uzver, ka pēdējo desmit gadu laikā to skaits ir ievērojami sarucis, tāpēc šie dzīvnieki uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem. Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem ir jārūpējas, lai šīs zīdītāju sugas netiktu negatīvi ietekmētas un iznīcinātas.
Tas, kā sprādziena radītie zemūdens trokšņi var ietekmēt roņus, nav zināms. Taču, ņemot vērā to, ka roņiem un cūkdelfīniem ir līdzīgi maņu orgāni, arī trokšņu ietekme var būt līdzīga, pieļauj PDF. Baltijas jūrā mītošie roņi ir cietuši silto ziemu dēļ, tāpēc šie dzīvnieki ir īpaši saudzējami, brīdina Dabas fonda speciālisti.
„Nord Stream” eksperti norāda, ka roņu uzvedība gāzes vada būvniecības vietā vēl tiek pētīta. Tādēļ PDF uzstāj: pirms netiks apkopota visa informācija par iespējamo gāzes vada negatīvo ietekmi uz roņiem, tā celtniecības uzsākšana nav iespējama.
Pirms munīcijas spridzināšanas svarīgi ir noskaidrot, vai četru kilometru rādiusā ap gāzes vada celtniecības vietu nav roņu niršanas un peldēšanas vietas. Gāzes vada būvniecības radītās negatīvās ietekmes sekas uz jūras zīdītājiem ir jāsamazina līdz minimumam. Lai jūras zīdītājus pasargātu no munīcijas un citām celtniecības laikā jūrā nonākušām vielām, jāizmanto visi iespējamie aizsargmehānismi.
Šķērsos īpaši aizsargājamo putnu teritoriju
Gāzes vada celtniecība atstās negatīvu ietekmi arī uz putniem, teikts PDF atzinumā. Būvniecības laikā radītais sprādziena vilnis var nopietni savainot un nogalināt jūras putnus. Nogulsnes, kas radīsies pēc sprādziena, var iznīcināt pārtikas krājumus ūdensputniem, piemēram, pīlēm un nirējputniem. Nogulšņu izgāšanai, pat ja tā ir īslaicīga, var būt ilglaicīga negatīva ietekme uz jūras bentosu, kas ir nepieciešams kā barības avots putniem.
Tāpat dabas sargātāji ir satraukti par to, ka nav ņemts vērā fakts: gāzes vads šķērsos „Natura 2000” vietas un citas aizsargājamas jūras teritorijas, kurās mīt īpaši aizsargājamas dzīvnieku un putnu sugas.
"Nogulsnes var iznīcināt pārtikas krājumus ūdensputniem, piemēram, pīlēm un nirējputniem."
PDF aicina visas ESPO konvencijas līgumslēdzējas valstis, jo īpaši Baltijas jūras valstis, pieprasīt, lai ietekmes uz vidi novērtējums būtu pārskatīts, precizēts un pilnveidots, iekļaujot trūkstošo informāciju un panākot, ka lēmumi par projektu kopumā tiek pieņemti pamatoti un balstoties uz precīzu informāciju. Pētnieki uzskata, ka joprojām ir nepietiekami izvērtēts kaitējums zivīm pēc jūrā nogremdētās munīcijas un spridzekļu iznīcināšanas, un neskaidrs, kā gāzes vada būvniecība ietekmēs jūras gultni. PDF norāda, ka nedrīkst izslēgt nopietnas ietekmes uz straumēm un bioloģisko daudzveidību.
Tāpat PDF uztrauc tas, ka nav novērtēta tādu kaitīgu vielu kā kadmijs, alumīnijs un dioksīni ietekme uz Baltijas jūras vidi.
„Nord Stream” Baltijas jūrā ieguldītā cauruļvada izbūves iespēju izpēte sākta jau 1997. gadā. Kopš tā laika ir izpētīti vairāk nekā 2500 kvadrātkilometri. Lai izpētītu tik dažādus rādītājus kā ūdens kvalitāti, nogulumu piesārņojumu, putnu biotopu un dzīvību jūrā, izmantotas vairāk nekā 150 monitoringa stacijas. Pētījumi veikti, lai panāktu ilgtermiņa drošību, vienlaikus pēc iespējas samazinātu ietekmi uz fizisko, bioloģisko un sociālekonomisko vidi.
Cauruļvads, kurš caur Baltijas jūru vīsies 1220 kilometru garumā, tiks ievietots Baltijas jūrā no Viborgas ostas Krievijā līdz Greifsvaldei Vācijas ziemeļos. Cauruļvada celtniecības sākums plānots 2010. gadā. Plānots, ka gāzes piegāde varētu sākties 2011. gadā. Otrā cauruļvada ekspluatācija tiks nodota 2012. gadā. Pa katru cauruļvadu tiks transportēti 27,5 miljardi gāzes kubikmetru gadā. Prognozēts, ka zemūdens gāzesvada izmaksas veidos aptuveni 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu). Akcepts par būvniecību ir jāsaņem no Somijas, Zviedrijas un Dānijas, pagaidām tādu ir devusi tikai Somija.
