Pieķerts špikošanā, par kuru atbildi visvairāk balsojuši citi, premjers raksturīgi viegli pasmaidīja: “Nekāda pārsteiguma. Jo man arī svarīgākais atskaites punkts, protams, bija 2009. gada valsts budžeta grozījumu pieņemšana valsts maksātspējas nodrošināšanai. Ja citām valdībām parasti pirmās simts dienas tiek uzskatītas par ieskriešanos, tad manai valdībai šo simts dienu laikā bija jāpaveic šis ļoti būtiskais darbs.” Tas arī bija vienīgais atskats nesenajā pagātnē, jo pašreiz valdība un valsts dzīvo ar jaunajiem uzdevumiem.
Kādas korekcijas valdības ekonomiskajā programmā ienes šo otrdien Eiropas valstu finanšu ministru (ECOFIN) pieņemtais lēmums Latvijai 2012. gadā samazināt budžeta deficītu līdz trim procentiem? Vai tas saskan ar valdības līdzšinējo programmu?
Ar līdzšinējo programmu tas, protams, nesaskan. Mēs atceramies, ka līdzšinējā programma ir rakstīta pagājušā gada decembrī pie recesijas prognozes 5 procenti un toreizējie skaitļi vairs neatbilst realitātei. Tagad recesijas prognoze ir 18 procenti. Un līdz ar to jaunākie skaitļi, kas ir ietverti gan papildus saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju, gan Komisijas aktuālajā lēmumā par pārmērīgu budžeta deficīta procedūru, kas ir ierosināta ne tikai pret Latviju, bet arī vairākām citām ES dalībvalstīm, ir šādi: šogad pieļaujamais budžeta deficīts ir 10 procentu, nākamajā gadā – 8,5 procenti, 2011. gadā - 6 procenti un 2012. gadā – 3 procenti.
Vai saprašanās memorands ar EK jau ir sagatavots, lai šomēnes saņemtu 1,2 miljardus eiro aizdevumu, kas tiek gaidīts pēc budžeta grozījumu pieņemšanas?
Projekts ir sagatavots, līdzko Eiropas Komisija to būs parakstījusi, tas būs publiski pieejams.
Viens no Latvijas donoriem – Starptautiskais Valūtas fonds – ar solītā aizdevumu daļu vilcinās, jo neticot, ka valdība izpildīs pērn decembrī dotos solījumus. Kas var apdraudēt valdības lēmumu un likumu izpildi?
Jau nākamnedēļ Rīgā ierodas Starptautiskā Valūtas fonda misija, kura lems par tā saucamā pirmā pārskata pabeigšanu un aizdevuma turpmāko piešķiršanu.
Ko vērtēs pārskatā – kādu periodu, naudas izlietojumu?
Lielā mērā viņi vērtēs 2009. gada budžeta grozījumus un 2010. gada budžeta sagatavošanas gaitu.
Šogad Latvijas budžeta deficītu sedzam ar Eiropas Komisijas naudu? Ar kādu naudu deficītu segsim nākamgad?
Mēs zinām, ka kopējā aizdevumu pakete ir 7,5 miljardi eiro. Eiropas Komisijas maksājums, ko šomēnes saņemsim, ir 1,2 miljardi eiro. Visi maksājumi ir sadalīti pa daļām atbilstoši prognozētajai finansēšanas nepieciešamībai. Katram no šiem maksājumiem ir arī atbilstoši nosacījumi.
"Reformu vadības grupas mērķis ir jau budžeta sagatavošanas sākumā piesaistīt sociālos partnerus lēmumu sagatavošanā, arī lai būtu informētība par pieņemtajiem lēmumiem, iespēja izteikt priekšlikumus."
Pirmais pusgads valstī pagāja ar uzrunām – savilksim jostas. Kāds ir valdības uzstādījums sabiedrībai otrajam pusgadam?
Šajā pusgadā mēs tieši šo uzstādījumu īstenosim praksē. Otrdien valdība izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī. Ekonomikas ministrija arī prognozē, ka recesijas zemākais posms bija vai nu šā gada otrajā ceturksnī, vai nu būs šajā - trešajā ceturksnī. Pēc tam situācija pakāpeniski sāks uzlaboties. Taču pāreja uz ekonomikas izaugsmi, ekonomikas izaugsmes atjaunošanās varētu notikt tikai nākamā gada ceturtajā ceturksnī. Tātad ir skaidrs, ka fiskālā konsolidācija gan šogad, gan nākamgad mums būs nepieciešama. Un jāapzinās, ka arī pēc visām fiskālām konsolidācijām, kuras mēs jau esam veikuši, noteiktie budžeta deficīta griesti - 10 % šogad, 8,5% nākamgad - ir nopietni skaitļi, un tie būs jāfinansē.
Šogad izdevumi samazināti par 500 miljoniem latu, nākamgad atkal jāsamazina par šādu pašu summu. Pret kuru izdevumu skaitli tad šis nākamgada pusmiljards jāskatās?
Jāņem vērā, ka šā gada izdevumu samazinājums par 500 miljoniem latu attiecas uz pusgadu. Tas nozīmē, ka tie jau nosegs daļu no nākamā gada samazināmajiem 500 miljoniem, jo ietaupījums, kāds šogad jāsasniedz pusgada laikā, nākamgad tiks gūts visa gada laikā. Un nav jau paredzēts izdevumu samazinājums tik lineāri. Jā, daļa no izdevumu samazināšanas pasākumiem ir lineāri, tie nākamgad ietaupījumu nedos. Citi savukārt dos pat lielāku ietaupījumu. Piemēram, tie, kas attiecas uz štatu samazinājumu. Jo ne visas šīs izmaksas sākas no 1. jūlija, tas notiks pakāpeniski. Tātad izdevumos ir arī atlaišanas pabalsti, savukārt nākamgad šajās budžeta pozīcijās jau atspoguļosies pilns ietaupījums.
Vēl piebildīšu, ka mēs, protams, nākamgad turpināsim fiskālo konsolidāciju, bet tās ietekme nebūs tik dramatiska kā šogad.
Kāds būs Reformu vadības grupas uzdevums un atbildība?
Reformu grupa iesaistīsies budžeta veidošanas procesā jau no agrīnās lēmumu pieņemšanas stadijas. Mērķis ir iesaistīt sociālos partnerus, arī Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Pašvaldību savienību – nākamā gada budžeta izstrādē. Būtiski, ka daļa no budžeta izdevumu samazinājuma būs balstīta uz strukturālajām reformām, ko partneri prasa.
Kāpēc sabiedrībai jānotic, ka budžeta izstrādes process būs godprātīgs, jo arī sociālie partneri, organizācijas, kas piedalās, pārstāv un aizstāv sava biznesa un savas intereses, kur nu vēl pašsaglabāšanās instinkti šais laikos? Jūsu priekštecis Ivars Godmanis kādā sociālo partneru sēdē teicās neizprotot, kāpēc pašvaldības ir opozīcijā un kāpēc tās nejūt sevi kā varu – prasa, piemēram, samazināt nodokļus, kas ir pašvaldību budžetu avots. Vai citas partijas arī būs iesaistītas budžeta sagatavošanas procesā?
Reformu grupā piedalīsies pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību savienības. Vēl grupā strādās pārstāvji no Finanšu ministrijas, kā arī Saeimas Tautsaimniecības un budžeta (nodokļu) komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītāja. Grupas vadītājs esmu es kā premjers, un vadītāja vietnieks ir finanšu ministrs Repšes kungs.
Grupas mērķis ir jau budžeta sagatavošanas sākumā piesaistīt sociālos partnerus lēmumu sagatavošanā, arī lai būtu informētība par pieņemtajiem lēmumiem, iespēja izteikt priekšlikumus.
Protams, ka formālos lēmumus pieņem Ministru kabinets un gala lēmumu pieņem Saeima. Tā ka konstitucionāli nekas netiek mainīts vai apdraudēts.
Vai Reformu grupai iztirzāšanai tiks piedāvāti arī nodokļu grozījumi?
Jā, nodokļu politikas jautājumi tiks izskatīti. Daļa no šiem nodokļiem jau ir minēti 2009. gada budžeta grozījumu Pārejas noteikumos. Tas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokli, kapitāla pieauguma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanu. Atsevišķs jautājums ir par pievienotās vērtības nodokli. PVN iespējamā paaugstinājuma sakarā mēs ar sociālajiem partneriem diskutējām par formulējumu - pirms to piedāvāt starptautiskajiem aizdevējiem. Proti, ka mēs veiksim fiskālo konsolidāciju, bet gadījumā, ja sagatavotie priekšlikumi nenodrošinās nepieciešamās fiskālās konsolidācijas apjomu, tikai tad palielināsim PVN no 21 uz 23 procentiem.
Pirms gada “Ekonomistu apvienības 2010” preses konferencē jūs teicāt: par sociālo jomu jārūpējas valstij, bet ekonomiskā aktivitāte jāveicina tur, kur būs lielākā atdeve nākotnē. Vai tagad, valdību vadot, šādu redzējumu varat realizēt?
Tas tiek realizēts un tas ir arī jautājums par ekonomikas sildīšanu. Ir jāsaprot, ka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās Latvijā lielā mērā sāksies caur eksportu. Jo mēs īpaši nevaram cerēt, ka tā sāksies caur iekšzemes patēriņu, iekšzemes investīcijām. Tik smagā ekonomiskajā situācijā, kādā mēs esam, uz to cerēt īsti nav pamata. Taču eksporta attīstība būs atkarīga arī no situācijas apkārtējā reģionā. Tieši šim jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ne velti valdība no 1. jūnija iedarbināja eksporta kredītu garantiju sistēmu. Esam pārstrukturējuši arī ES fondus, prāvākus līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības eksporta atbalstam. Protams, ir pasākumi, kas vērsti uz iekšzemes tirgu – mājokļu siltināšana un energoefektivitātes programma. Bet pamatā ekonomikas atveseļošanās sāksies caur eksportu. Ja palūkojam eksporta rādītājus, tad tie ir labāki nekā šādā ekonomiskajā situācijā varētu gaidīt. Vairākus mēnešu pēc kārtas ir pozitīvs tekošais konts, bet iepriekšējos gados bija milzīgs – pat virs 20 procentiem no iekšzemes kopprodukta - deficīts.
Kā tas var būt, ka Labklājības ministrijai, gatavojot budžeta grozījumus, nav bijis informācijas par, iespējams, graujošo ietekmi, kādu uz sociālo budžetu atstāj bezdarbnieku pabalstu izmaksāšana simtos tūkstošos latu, izmantojot manipulāciju iespējas pēc sociālo apdrošināšanas iemaksu griestu atcelšanas šogad?
Esmu labklājības ministram Auguļa kungam uzdevis steidzami risināt šo jautājumu – gan ar tiesībsargājošo institūciju palīdzību, gan vienlaikus pārdomājot, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas normatīvajos aktos, lai krāpšanas iespējamību novērstu.
Varbūt būtu nepieciešams sociālo likumu audits? Mazie ierēdnīši ir teikuši, ka ne viena vien likumu norma ir pieņemta šauru grupu interesēs.
Pašreiz Auguļa kungam uzdevums ir dots, gaidu no viņa konkrētus priekšlikumus. Skaidrs, ka šī problēma ir nekavējoties jārisina. Konkrētie gadījumi, kuros ir aizdomas par krāpšanu, ir jāizmeklē tiesībsargājošām institūcijām. Domāju, ka būs nepieciešamas izmaiņas, iespējams būs jāizskata jautājums par šo sociālo izmaksu griestu, par ļoti lielo sociālo maksājumu, ierobežojumu.
Jūs arvien aicināt samazināt veselības aprūpes administratīvās izmaksas, bet par to jau mēnešiem skan atrunas. Vai vispār ir kādi aprēķini par izmaksām, ko var un vajadzētu samazināt? Kā vērtējat TV sižetā rādīto faktu ar pacientu, ko noņem slimnīcā no operāciju galda? Šis “stāsts” izskatījās pēc nehumānas provokācijas.
Tieši tāpēc es Veselības ministriju vairākkārt esmu aicinājis vispirms koncentrēties uz administratīvo izmaksu samazinājumu. Veselības aprūpes nozarē jāīsteno reformas, kuras ir nokavētas, tostarp māsterplāna īstenošana – slimnīcu tīkla optimizācija. Šie mērķi ir zināmi kopš deviņdesmitajiem gadiem. Bet darbs visu laiku ir atlikts. Pašreiz krīzes apstākļos mums šos jautājumus nākas risināt paātrinātā tempā. Taču ir elementāras lietas, kuras tiešām vienkārši nedrīkst pieļaut. Un tam nu veselības ministrei ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Kas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, tad vēl bijušā ministra Eglīša kunga laikā bija sagatavots tāds kā redzējums, ka administratīvie izdevumi tiks samazināti par četriem miljoniem latu, bet nekādi turpmākie soļi nav sperti, nekāds progress nav redzams.
"Trīs partijas ir izvirzījušas savus kandidātus eirokomisāra amatam. Tiek izskatītas arī versijas par bezpartejisku kandidātu. Vienprātības koalīcijā par šo jautājumu nav un līdz ar to vieglu lēmumu pieņemšanu te var neprognozēt."
Ja runājam vispār par administratīvajiem izdevumiem, tad esmu uzdevis visām ministrijām un valsts iestādēm savās mājas lapās publiskot informāciju par izdevumiem, sākot ar 2006.gadu. To mēs izmantojam kā atskaites periodu, par gadskaitli, protams, var diskutēt. Tātad uzdevums ir sniegt detalizētu informāciju par kopējiem izdevumiem, par atalgojumiem, par telpu nomām, transportlīdzekļiem un tā joprojām. Visa šī informācija būs publiski pieejama, un sabiedrība varēs iepazīties, kādā veidā katra institūcija šos izdevumus mazina.
Kas notiks, ja ministrijas neizpildīs šo rīkojumu?
Mēneša laikā visām ministrijām un iestādēm tas ir jānodrošina.
Kādas pazīmes liecina, ka Latvijas civildienesta reforma ir ceļā uz mazu profesionālu valsts pārvaldi. Kāpēc tas ceļš izskatās tik samudžināts? Vai tādas valsts pārvaldes izveidošanai nevar vienkārši nokopēt Igaunijas modeli? Jūs taču bijāt Igaunijā, kad stājāties amatā.
Pieļauju, ka daļa no problēmas slēpjas tajā, ka pati valsts pārvalde sevi nelabprāt reformē. Līdz ar to nepārtraukti vajadzīgs tāds kā spiediens no malas, var teikt – politisks spiediens, lai šis process virzītos uz priekšu. Tas varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc tas process virzās uz priekšu lēnāk, nekā tam vajadzētu iet. Pašreiz redzam, ka daudzas ministrijas pie šī jautājuma ir nopietni ķērušās klāt.
Atgriezīšos pie jautājuma par pašvaldībām, kādā veidā jūs runāsiet ar pašvaldībām – tikai kopā ar sociālajiem partneriem? Jo visas reformas - izglītībā, veselības aprūpē – skar katru cilvēku. To var risināt pašvaldības. Ja pašvaldības nostājas pozā – mēs nedarīsim, jo mums nav naudas - kā valdība tiks galā ar sociāli nelabvēlīgo situāciju?
Ar pašvaldībām sarunas notiek dažādos veidos. Jā, ir kopīgs darbs Reformu vadības grupā. Taču ir jāgatavo arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokols, kurā pirms virzīšanas uz Saeimu tiek piefiksētas būtiskākās viedokļu atšķirības.
Pašreiz mēs intensīvi runājam par skolu optimizācijas tīkla jautājumiem, jo ir ieviests princips “nauda seko skolēnam”, un nauda seko skolēnam līdz novadam. Jaunajos paplašinātajos novados viens no pirmajiem uzdevumiem deputātiem ir pieņemt lēmumus par skolu tīklu novada iekšienē. Ja kāda skola tiek slēgta, kā tiek nodrošināts transports un paredzētas visas citas situācijas.
Vēl svarīgs jautājums ir par tā saukto sociālo drošības spilvenu un par līdzekļu pieejamību pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai. Tātad runa ir par vēl vienu iespējamo pabalstu pēc tam, kad cilvēks vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Prognozējot, ka ilgstoša bezdarba problēma būs nopietna, pašvaldībām papildu nauda būs vajadzīga. Skaidrs, ka automātiski naudu dot no valsts budžeta mēs nevaram. Būs jāizvērtē pašvaldību pieprasījumu pamatotība. Ja tiešām būs redzams, ka pašvaldībai objektīvi nav naudas šo pabalstu izmaksai, finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Nepieciešamības gadījumā mums būs jāparedz papildu līdzekļi. Šis sociālais spilvens šajā krīzē mums būs jānodrošina.
Vai esat tuvāk izvēlei eirokomisāra kandidāta izraudzīšanā starp trim kandidātiem – “Jaunā laika” Solvitu Āboltiņu, Tautas partijas noteikti virzīto Māri Riekstiņu un ZZS kandidātu Raimondu Vējoni?
Konsultācijas šonedēļ notiks. Trīs partijas ir izvirzījušas savus kandidātus. Tiek izskatītas arī versijas par bezpartejisku kandidātu. Vienprātības koalīcijā par šo jautājumu nav un līdz ar to vieglu lēmumu pieņemšanu te var neprognozēt. Izrunāšu ar katru koalīcijas partneri atsevišķi un zināšu, vai šajā jautājumā ir iespējama viedokļu tuvināšana.
Vai ir bijuši norādījumi no starptautiskām finanšu institūcijām? Ar to domāju varbūtējo ieteikumu virzīt neatkarīgo kandidātu Innu Šteinbuku?
Nekādu norādījumu no starptautiskajām finanšu institūcijām nav. Un nevar būt. Eiropas Komisija, kas ir lielākais aizdevējs Latvijai, zināmā mērā, ja tā var teikt, atrodas interešu konfliktā. Protams, mums notiek neformālas konsultācijas ar nominēto EK prezidenta amata kandidātu Barrozu kungu. Bet pašreiz, kad balsojums Eiropas Parlamentā ir atlikts no jūlija uz rudeni, tas visu šo procesu pagarina. Jo formāli valsts var nominēt kandidātu un viņa vārdu iesniegt Eiropas Komisijai tikai pēc tam, kad ir apstiprināts EK prezidents. Taču politiskās un neformālās konsultācijas ar Komisiju ir jāturpina. Jo jūlijā jau Eiropas Komisijā tiek dalīti amati, aprises jau veidojas. Mēs nevaram gaidīt līdz septembrim un tad pēdējā brīdī domāt, kuru cilvēku Latvija piedāvās Eiropas komisāra amatā. Jo tad var gadīties, ka visi daudzmaz interesantie amati jau ir aizņemti.
Bankas it kā gaidīja budžeta pieņemšanu, lai tad atsāktu kreditēšanu. Vai kaut kas ir izkustējies no vietas?
Man jau pēc budžeta pieņemšanas ir bijusi tikšanās gan ar "Swedbank", gan "SEB bankas" vadību, kur esam šos jautājumus pārrunājuši. Abas bankas apliecināja gatavību turpināt darbību Latvijā, turpināt kreditēšanu, un ir arī atsevišķi konkrēti projekti, ko šīs bankas kreditē. Jautājums no vietas ir izkustējies, bet kredītu pieejamības problēma arvien ir aktuāla.
Tāpat ir aktuāls jautājums par kredītņēmēju aizsardzību. Saeimas Tautsaimniecības komisija šonedēļ apsprieda Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus. Vēl ir iespējamas korekcijas un jārunā arī ar starptautiskajiem aizdevējiem. Bet ir jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt tiem, kas bankā ir aizņēmušies naudu vienīgā mājokļa iegādei. Ja valsts sagatavos savu atbalsta mehānismu un saskaņos to ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad būs vajadzīga arī pretimnākšana no banku puses.
Vai kāds ministrs kādreiz ienāk pie jums arī ar labām ziņām? Piemēram, zemkopības ministrs Dūklavs šonedēļ pavēstīja, ka situācija piensaimniecībā stabilizējusies. Vai labās ziņas parādās valdības gaiteņos un tad jau arī valstī?
Protams, pa kādai labai ziņai par ekonomiku parādās. Taču nevajag ļauties eiforijai. Ir atsevišķi pozitīvi signāli. Mēs zinām – arī pasaulē pamazām sāk atkopties no recesijas. Ir pirmie pozitīvie signāli Latvijā. Taču situācija vēl aizvien ir ļoti smaga un atslābināties mēs pašreizējā brīdī nevaram.
