Taču sākotnēji gana vispārīgās idejas, pastāvīgi konsultējoties ar pašiem uzņēmējiem, profesionālajām asociācijām, finanšu un citiem ekspertiem, pēc neilga laika pārtapa Informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā. Tie 26. augustā tika apspriesti Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē „Latvija. Izaugsme. Labklājība”, vēl reizi uzklausot ieinteresēto personu, profesionāļu domas. Nu topošais plāns ir ieguvis konkrētas aprises.
Nevajag sist ar vanniņu pa galvu
Saskaņā ar grafiku paredzēts, ka septembra otrajā pusē Ekonomikas atveseļošanas plāns jāiesniedz izskatīšanai valdībā. Tajā skartas arī nodokļu lietas, kurām saistībā ar nākamā gada valsts budžeta izstrādi ir jābūt pilnīgi skaidrām līdz 1. novembrim. Laika patiešām nav daudz.
Ar nākamo plāna posmu pēc priekšlikumu izstrādes ekonomikas ministrs sadarbības partnerus iepazīstināja Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē 4. septembrī. Šoreiz smīkņāšanas nebija, bet izcēlās mērens tracis: Latvijas Darba devēju konfederācija tās izpilddirektores Elīnas Egles personā vispirms nebija mierā ar to, ka jau sākts plāna izstrādes nākamais posms, īpaši neapstiprinot sociālo partneru labojumus minētajā priekšlikumu paketē. It kā formalitāte, kas atklāja joprojām nenoslīpētus posmus ministrijas sadarbībā ar sociālajiem partneriem, piemēram, Brīvo arodbiedrību savienību, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvo padomi, kas bija vienisprātis ar E. Egli.
Sociālo partneru lielāko neapmierinātību izraisīja līdz ar atveseļošanas plānu izskatāmais Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai, kura izstrādes darba grupā bija iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, a/s „Swedbank”, SIA „KPMG Baltics”, a/s „SAF Tehnika”, a/s Grindeks” un Latvijas Bankas.
Kā redzams, ekspertu loks ir bijis gana plašs, un ekonomikas ministrs teica lielu paldies speciālistiem, kuri bez atlīdzības ziedojuši daudz laika, izstrādājot priekšlikumus tādām nodokļu politikas izmaiņām, kas būtu iespējami labvēlīgas ekonomikas atdzīvināšanai."Nu topošais plāns ir ieguvis gluži konkrētas aprises. Tik konkrētas, kā gadiem ilgi iepriekš nebija redzēts."
E. Egle arī pauda LDDK pārstāvēto komersantu viedokli – piekrišana netiks dota nekādu nodokļu paaugstināšanai. Tātad arī informatīvajā ziņojumā cita starpā ietvertajiem priekšlikumiem par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas paplašināšanu, apliekot ar IIN ienākumus no nekustamā īpašuma, akciju un kapitāla daļu atsavināšanas, uzņēmumu pārdošanas ienākumus no akcijām un kapitāla daļām (dividendēm), procentu ienākumiem un tiem pielīdzināmiem maksājumiem, arī ar procentu maksājumiem saistītiem ienākumiem. Fiskālā ietekme 2010. gadā budžeta ieņēmumos, paplašinot nodokļu bāzi ar ienākumu no kapitāla un nosakot IIN 10% apmērā, paredz fiskālo ietekmi 14,7 milj. latu. Pret kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli vienā no LDDK rīkotajām sanāksmēm asi nostājās arī LDDK viceprezidents komersants Ivars Strautiņš. Bet Tautsaimniecības padomē prezentētajā informatīvā ziņojuma versijā bija biedējoša rindkopa: „Sagatavojot 2010. gada budžetu, valdība ir apņēmusies veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus 500 milj. latu apjomā, t.sk. 2010. gadā nodokļos jāiekasē 1,5% no IKP jeb 180 milj. latu. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks izvērtēta visu iespējamo ieņēmumu palielināšana un izdevumu samazināšana, bet, ja šie pasākumi nedos nepieciešamo fiskālo rezultātu, tiks paaugstināta pievienotās vērtības likme no 21% līdz 23%, kā arī, sagatavojot 2011. gada budžetu, tiks izvērtēta iespēja 2011. gadā palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi par 4 procentpunktiem. Tāpat tiek apsvērta ideja par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu.”
Tie nu nav pasākumi, kas dzīvinās ekonomiku. Tādēļ atliek cerēt, ka spēsim tomēr vienoti strādāt, sasprindzināt spēkus naudas meklēšanā un taupīšanā, nodokļu līdzsvarošanā, lai tik tālu nenodzīvotos. Darba grupas priekšlikumi arī ir centieni alternatīvu meklēšanā nodokļu laukā, un daļa no tiem iestrādāti arī ekonomikas atveseļošanas plānā. Tādēļ, kā, domstarpības dzēšot, sēdē norādīja Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds: „Šajā plānā ir ļoti labas iestrādnes, un, to noraidot, nevajag izliet no vanniņas bērnu kopā ar ūdeni un vēl iesist ar vanniņu pa galvu!”
Lai nauda paliktu uzņēmumos
Ekonomikas atveseļošanas plānā kā konkurētspējas un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveides instrumenti nosaukta nodokļu vides uzlabošana un administratīvo šķēršļu mazināšana. Šoreiz sīkāk tieši par to.
Atkal plāno ieviest nodokļu stimulus investīciju piesaistes veicināšanai, un tie izpaustos kā uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides lielajām investīcijām, kas veiktas noteiktā laikposmā (ja atceramies, reiz Latvijā tādas bija!), kā arī apliekamā ienākuma samazināšana par visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās. Gan šie, gan turpmāk minētie pasākumi būtu ieviešami no nākamā gada janvāra.
Beidzot ir atrotītas piedurknes administratīvo šķēršļu mazināšanai nodokļu pārvaldībā. Tas izpaustos kā akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības neierobežošana ar derīguma termiņu, kā arī prasība nodrošināt savlaicīgu iepriekš izsniegto nodrošinājumu dzēšanu. Uzņēmēji konferencē 26. augustā runāja par ilgi viļāto karsto kartupeli - preču pavadzīmju-rēķinu likvidēšanu, jo Latvija ir teju vienīgā valsts, kur šāds pagātnes mantojums vēl saglabājies. Šis priekšlikums iedzīvināts ekonomikas atveseļošanas plānā, turklāt ar piebildi, ka nepieciešami arī nodokļu uzskaites vajadzībām izmantojamo attaisnojuma dokumentu inventarizācija.
„Mēs iestājamies par taisnīgumu – ja uzņēmums kavē maksājumus, tam jāmaksā lieli procenti, bet, ja valsts – tad nekādu sankciju nav,” šādi A. Kampars komentēja plāna prasību vēl par 12 mēnešiem pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu nomaksas termiņu. „Tā mēs nāktu pretim dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un palīdzētu saglabāt naudu uzņēmumu iekšienē, ja reiz kreditēšanas iespējas ir tik ierobežotas.”"Elīna Egle arī pauda LDDK pārstāvēto komersantu viedokli – piekrišana netiks dota nekādu nodokļu paaugstināšanai."
Uzņēmējdarbības veicināšanai un ekonomikas līdzsvarotai attīstībai paredzēti vēl šādi pasākumi:
- uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu sistēmas izmaiņas;
- atvieglot nosacījumus apliekamā minimuma samazināšanai par zaudēto parādu summām;
- pievienotās vērtības nodokļa maksāšana pēc maksājumu saņemšanas, nevis pēc rēķina izrakstīšanas/saņemšanas; paaugstināt PVN reģistrācijas slieksni līdz 35 tūkstošiem latu.
Lai pārdalītu nodokļu slogu no ienākumiem uz patēriņu un kapitālu, paredzēti šādi pasākumi:
- vienādot ienākumu nodokļu slogu saimnieciskās darbības veicējiem;
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa (kapitāla pieauguma nodoklis) un nekustamā īpašuma nodokļa (par apdzīvojamo platību) bāzes paplašināšana;
- attaisnoto izdevumu, nodokļu atvieglojumu un neapliekamā minimuma saglabāšana/paaugstināšana.
Pelnītājam ir jāļauj elpot
Šie pasākumi ir Finanšu ministrijas kompetencē, un atliek vien cerēt, ka plāns neuzskries kā izkapts uz akmens. Kā daudzkārt jau krahu cietuši citi Ekonomikas ministrijas centieni panākt uzņēmējdarbībai izdevīgākus risinājumus. A. Kampars TSP ārkārtas sēdē norādīja, ka līdz šim nodokļu politika mūsu valstī allaž ir aplūkota tikai fiskālā griezumā, nevis vadoties no ekonomikas prioritāšu apsvērumiem. Jācer, ka tagad beidzot iedarbosies arguments, ka nauda nerodas pati no sevis, ka kādam tā jānopelna un pelnītājam jāļauj elpot, nevis jāsavelk cilpa ap kaklu. Piemēram, par avansa maksājumu atcelšanu A. Kampars norāda – tā valsts budžetu nekādi neietekmēs, vienīgi kādu laika sprīdi varētu samazināties maksājumu plūsma.
Informatīvajā ziņojumā par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai teikts: „Kopējo nodokļu slogu būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams Latvijas zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ, kas vēl joprojām turpina pasliktināties. Tāpat jāņem vērā, ka nodokļu sloga paaugstināšana bremzētu uzņēmējdarbības aktivitāti laikā, kad Latvija piedzīvo būtisku ekonomikas kritumu. Līdz ar to pamatā ir jārisina jautājums, kā ar rūkošajiem budžeta ieņēmumiem nodrošināt valsts galvenās funkcijas, atsakoties no pārējām, tādējādi samazinot arī budžeta izdevumus. Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt gan taisnīgāku esošā sloga sadali, gan ar nodokļu politikas palīdzību nodrošināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību, veicinot preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu Latvijā un to eksportu.”"Ekonomikas atveseļošanas plānā kā konkurētspējas un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveides instrumenti nosaukta nodokļu vides uzlabošana un administratīvo šķēršļu mazināšana."
