Demokrātiskā sabiedrībā, arī paužot kritisku viedokli, ir jāatceras, ka tas ir jāpamato patiesos un pārbaudāmos faktos, savukārt, ja paustā informācija ir melīga un nomelno citu cilvēku reputāciju, par to var iestāties pat kriminālatbildība. Šajā raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē aplūkosim tuvāk, ko paredz un kā saprast Civillikuma 2352.1 pantā noteikto, – katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai, kā arī saņemt mantisku kompensāciju par šādas darbības rezultātā nodarīto morālo kaitējumu.
Ik gadu Latvijas tiesās nonāk ap 20 lietu, kurās tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar goda un cieņas aizskārumu. Tiesnesim tad nav viegls uzdevums –, kā noteikt, vai personai patiešām ir nodarīts morālais kaitējums, un cik tas ir nopietns? Cilvēki ir atšķirīgi, par ko vienam būs viegls smīns, otram – sagrauta dzīve, karjera.
Kopā ar raidījuma “Tuvplānā civilprocess – goda un cieņas aizsardzība tiesā” viesiem – Rīgas pilsētas tiesas (Vidzemes priekšpilsētā) tiesnesi ILONU RŪĶI un zvērinātu advokāti, Biznesa augstskolas Turība docenti DANU RONI – tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:
LV portāla infografika
Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja tās izskanējušas publiski un neatbilst patiesībai.
Pamats aizstāvēt savu godu un cieņu tiesā rodas tad, ja aizskaroša un nepatiesa informācija izplatīta publiski, klātesot vismaz vienai trešajai personai.
Gods ir personas novērtējums sabiedrībā, kas veidojies tās darbības rezultātā. Cieņa ir personas pašnovērtējums, kuru ietekmē sabiedrības vērtējums.
Gods un cieņa ir atzīstami par aizskartiem, ja nepatiesu ziņu izplatīšanas rezultātā sabiedriskais vērtējums par personu un tās pašnovērtējums ir pazeminājies.
Godu un cieņu aizskarošas ziņas ir jānošķir no nepatīkama un aizvainojoša viedokļa. Ziņas ir pārbaudāma informācija, dati. Viedoklis – subjektīvs vērtējums, kas nav pārbaudāms.
Tomēr arī viedokli var atzīt par godu un cieņu aizskarošu, ja tas ir nepamatots, rupjš un klaji aizskarošs.
Ja nav zināms, kas izplatījis godu un cieņu aizskarošas ziņas (piemēram, anonīms komentārs internetā), tiesai var iesniegt lūgumu par pierādījumu izprasīšanu.
Civilprocess norit sacīkstes formā. Aizskarošo ziņu izplatītājam ir jāpierāda, ka viņa paustā informācija atbilst patiesībai.
Nepatiesu ziņu atsaukšanas kārtību un mantiskās kompensācijas apmēru nosaka tiesa, taču tā nevar būt lielāka par personas, kuras gods un cieņa tikuši aizskarti, prasīto.
Piecpadsmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu*. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu dažādās dzīves situācijās, kad to risināšanā ir jāvēršas tiesā.
Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā personas goda un cieņas aizstāvība, aizgādnības nodibināšana, paternitātes noteikšana, darba devēja uzteikuma apstrīdēšana un neizmaksātās darba samaksas piedziņa, soda apmēra noteikšana kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, sacīkstes princips civilprocesā, pagaidu aizsardzība pret vardarbību, nepilngadīgas personas atbildība, uzņēmējdarbība un sankcijas, patērētāja tiesības internetā, tiesas nolēmuma izpilde u. c.
Plašāk par projektu: “Zini savas tiesības” trešā sezona ir klāt!.
Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “YouTube” kanālā.
#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter” un “Instagram”.
* Raidījuma “Zini savas tiesības!” projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild SIA “Vidzemes televīzija”. #SIF_MAF2022