TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
18. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 24 minūtes
4
4

Sagatavots dzīvojamo telpu īres tiesībām veltīts rakstu krājums. Nedēļa tieslietās

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Žurnāla “Jurista Vārds” redakcija sagatavojusi apjomīgu gadskārtējo grāmatžurnālu, kas pilnībā veltīts jaunajam Dzīvojamo telpu īres likumam un tam pakārtotajiem jautājumiem. Plašāk >>
  • Ārkārtējās situācijas laikā tiesas nodrošina darba nepārtrauktību. Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības ievērojamas, cik tas iespējams, ņemot vērā tiesu darba specifiku un tiesas zāļu platību.  Plašāk >>
  • Valdība apstiprinājusi valsts budžetu 2022. gadam, tādējādi atbalstot arī Tieslietu ministrijas prioritātes. Valsts budžeta projekts vēl jāskata Saeimā.  Plašāk >>
  • Tieslietu padome atbalsta tiesu budžeta prioritātes nākamajam gadam.  Plašāk >>
  • Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu e-lietas ieviešanu civilprocesā.  Plašāk >>
  • Saeima pieņem rosinājumu noteikt notāru un tiesu izpildītāju biroja juridisko statusu.  Plašāk >>
  • Tiesībaizsardzības iestāžu vadītāji apspriež Iekšējā drošības akadēmijas izveidi un meklē risinājumus, kā mazināt neattaisnotu tiesas sēžu kavēšanu.  Plašāk >>
  • Vērtējot iedzīvotāja strīdu ar VID, zdevumi ķīlas dzēšanai par mantotu nekustamo īpašumu var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā.  Plašāk >>
  • Patvaļīga būvniecība, apvienojot dzīvokļus, nevar radīt privātpersonai labvēlīgas sekas nodokļu jomā.  Plašāk >>
  • Atceļ attaisnojošo spriedumu krimināllietā daļā par pašvaldības policijas dienesta pilnvaru pārsniegšanu un nodod lietu jaunai izskatīšanai.  Plašāk >>
  • Satversmei neatbilst normas, kas noteica maksājumu, ko enerģijas lietotājs veic dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā.  Plašāk >>
  • Satversmes tiesā ierosināta lieta par normu, kas paredz aizliegumu kandidēt uz tiesneša amatu personām, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.  Plašāk >>
  • Satversmes tiesā ierosināta lieta par normām, kas neparedz personu, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, nodrošināšanu ar dvieli un spilvenu.  Plašāk >>

Sagatavots dzīvojamo telpu īres tiesībām veltīts rakstu krājums

Iesaistot vairāk nekā 30 kvalificētus autorus, žurnāla “Jurista Vārds” redakcija ir sagatavojusi apjomīgu gadskārtējo grāmatžurnālu – saturā ekskluzīvu rakstu krājumu, kas pilnībā veltīts jaunajam Dzīvojamo telpu īres likumam un tam pakārtotajiem jautājumiem. Šis ir pirmais likumu skaidrojošais izdevums, kas turklāt arī aizpilda būtisku robu īres tiesību juridiskās literatūras klāstā – iepriekšējā grāmata īres tiesībās iznākusi pirms vairāk nekā 13 gadiem, un tajā skaidrots nu jau spēku zaudējušais likums. 

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un no tā izrietošie grozījumi Civilprocesa likumā praksē ir ieviesuši būtiskas materiālo un jo īpaši procesuālo tiesību izmaiņas, piemēram, saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas piemērošanu īres līgumiem un speciālo kārtību īres tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Līdztekus jaunajam īres tiesību un civilprocesuālajam regulējumam grāmatžurnālā papildus skaidroti no īres tiesībām izrietoši temati, piemēram, iepriekšējā un jaunā likuma mijiedarbība; patērētāja jautājums un personas datu apstrāde dzīvojamo telpu īres attiecībās; īres maksa un nodokļi u. c. Lasītāju ērtībām krājumā publicēts arī jaunais Dzīvojamo telpu īres likums tā aktuālajā redakcijā. Tādēļ šis grāmatžurnāls noderēs ikvienam dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību dalībniekam, kā arī tiesību piemērotājiem un tiesību politikas veidotājiem.

Tematiskā rakstu krājuma izveidē iesaistīts plašs autoru kolektīvs – vairāk nekā 30 nozares profesionāļi, tostarp tiesībzinātņu doktori, mācībspēki, zvērināti advokāti, tiesu izpildītāju, notāru un tiesu institūciju, kā arī tiesībpolitikas veidotāja pārstāvji, no kuriem liela daļa ir līdzdarbojušies jaunā regulējuma izstrādes procesā vai savā profesionālajā darbībā ir saistīti ar šo jomu.


Tematiskais grāmatžurnāls iznāks 26. oktobrī. “Jurista Vārda” abonenti to saņems kā kārtējo iknedēļas izdevumu. Taču tie, kuri vēlas papildu eksemplāru, un citi interesenti ir aicināti to iegādāties jau šobrīd –  juristavards.lv/veikals/ iepriekšpārdošanā. Tas garantēs eksemplāru no limitētās tirāžas, savukārt, meklējot to pēc iznākšanas, ierobežotā apjoma dēļ grāmatžurnāls visiem nebūs pieejams. Pircēji izdevumu saņems uzreiz pēc tā iznākšanas.

 Ārkārtējās situācijas laikā tiesas nodrošina darba nepārtrauktību

Ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta tiesu darba nepārtrauktība un personas tiesības uz taisnīgu tiesu, atgādina Tieslietu ministrija. 

Tiesas turpina strādāt, ievērojot vispārējos drošības pasākumus, cik vien tas ir iespējams, ņemot vērā tiesas darba specifiku un tiesas zāļu platību. Uz tiesu darbu arī ārkārtējās situācijas laikā attiecas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma regulējums, kas paredz, ka tiesa lietas var izskatīt rakstveida procesā vai attālināti, izmantojot videokonferenci.

Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai izmantojot videokonferenci. Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības lietas izskatīšanas laikā atbilstoši tiesu darba specifikai.

Tieslietu ministrija informē, ka tiesu darba organizācija noris attālināti tiktāl, cik tas ir savienojams ar tiesas funkciju nodrošināšanu un tiesneša plānoto lietu izskatīšanas organizāciju un tiesas sēdes formātu (rakstveidā, attālināti, sadalot dalībniekus pa atsevišķām telpām u. c.).

Tieslietu ministrijas prioritātes 2022. gada budžetā

Ministru kabinets apstiprinājis valsts budžetu 2022. gadam, tādējādi apstiprinot arī Tieslietu ministrijas 2022. gada budžeta prioritātes – sistēmu datu publicēšana atvērto datu veidā, Valsts probācijas dienesta darbinieku atalgojuma sistēmas pilnveidošana un PSRS okupācijas režīma Latvijas valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas pabeigšana.

Ārkārtas sēdē 15. oktobrī Saeima sāka skatīt finanšu ministra Jāņa Reira iesniegto 2022. gada budžeta likumprojektu, vidējā termiņa budžeta likumprojektu trim gadiem, kā arī saistīto 14 likumprojektu paketi.

Nākamā gada budžeta ietvaros Tieslietu ministrija plāno ieguldīt pakalpojumu digitalizācijā, lai sabiedrībai bez maksas būtu pieejami dati atvērto datu veidā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas.

Vienlaikus tiek plānots palielināt atalgojumu Valsts probācijas dienesta darbiniekiem, kā arī nodrošināt sociālās garantijas, lai piesaistītu kvalificētus un pieredzējušos speciālistus, mazinot mainību un investīcijas personālvadības procesos. Kvalificēts Valsts probācijas darbinieks nodrošinās kvalitatīvu darba pienākumu veikšanu, tādējādi novēršot atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu no probācijas klientu puses.

Tāpat arī nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijai, lai noslēgtu darbu pie PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām, kā arī Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas.

Vienlaikus nākamā gada piešķirtais finansējums tiks ieguldīts digitālo risinājumu uzlabošanai tiesās, lai nodrošinātu mūsdienu apstākļiem atbilstošas informācijas tehnoloģijas un nodrošinātu kvalitatīvu tiesu klientu apkalpošanu, piemēram, video konferenču iegādei un e-lietas ieviešanai. Tāpat tiks ieguldīts arī tiesnešu pilnveidē, lai uzlabotu tiesu spriešanas kvalitāti.

Valdības atbalsts saņemts arī šādiem TM prioritārajiem pasākumiem 2022. gadā:

  • stiprināt latgaliešu valodu un rūpēties par tās saglabāšanu;
  • nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu privatizētas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieka starpā;
  • nodrošināt informāciju zvērinātiem notāriem amata darbību izpildei bez maksas;
  • stiprināt Valsts tiesu ekspertīžu biroja kapacitāti;
  • pielāgot Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, nodrošinot dokumentu publisku pieejamību, kā arī Eiropas biznesa reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas integrācijas sekmīgu darbību.

Kopumā Tieslietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2022. gadā tiks novirzīti aptuveni 5,1 miljoni eiro un aptuveni 5,5 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem. Gala lēmumu par 2022. gada budžeta pavadošajiem likumprojektiem vēl jāapstiprina Saeimai.

Tieslietu padome atbalsta tiesu budžeta prioritātes nākamajam gadam

Tieslietu padome izvērtēja un atbalstīja Augstākās tiesas iesniegto budžeta pieprasījumu 2022. gadam, kas ir 7 614 020 eiro liels. Trīs galvenie prioritārie pasākumi, kas izvirzīti budžeta pieprasījumā, ir konkurētspējīgas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas izveidošana, kam nepieciešami 218 545 eiro, Augstākās tiesas kapacitātes stiprināšana, palielinot Senāta atbalsta personāla štata vietas – 200 709 eiro un Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšanai 78 977 eiro. Kā prioritātes Augstākās tiesas budžetā paredzēta arī sabiedrības informēšana un izglītošana, Satversmes simtgades pasākumi un dalība Starptautiskajā augstāko administratīvo tiesu asociācijā.

Tāpat Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu budžeta pieprasījumu 2022. gadam, kas kopumā plānots 75 679 914 eiro. Šajā budžeta pieprasījumā paredzēti deviņi prioritārie pasākumi, kam tiek pieprasīts budžeta palielinājums.

Vislielākais palielinājums paredzēts E-lietas reformai – 901 508 eiro. Tāpat līdzekļi tiek pieprasīti videokonferenču un datortehnikas infrastruktūras pilnveidošanai, datu plūsmas ātruma palielināšanai – 634 180 eiro, pilnvērtīga tiesām sniegto pakalpojumu nodrošināšanai – 408 629 eiro. Starp prioritātēm atvaļinājuma pabalstu nodrošināšana tiesnešiem un apmācību programmu un tiesnešu pilnveides iespēju paplašināšana, kā arī psihologa piesaiste tiesneša amata kandidātu atlases procesā.

Saeima otrajā lasījumā atbalsta grozījumus e-lietas ieviešanai civilprocesā

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu e-lietas ieviešanu civilprocesā.

E-lietas ietvaros civilprocesa lietas materiāli būs pieejami elektroniski –, sākot ar pieteikumu un beidzot ar nolēmumu, un tie būs pieejami lietas dalībniekiem attālināti.

Iecerēts, ka piekļūt e-lietai tiešsaistes sistēmā lietas dalībnieki varēs līdzīgi kā šobrīd, proti, autorizējoties, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras vienotās pieteikšanās  autentifikācijas iespējas — eID, eParaksts vai ar bankas nodrošinātajiem autentifikācijas mehānismiem. Personām, kurām nebūs pieejamas minētās autentificēšanās iespējas, lai iepazītos ar informāciju par lietu un lietas materiāliem tiešsaistē, būs iespējams to izdarīt tiesā klātienē.

Tieslietu ministrija skaidro: “E-lieta ir viena no digitālās transformācijas iniciatīvām, kura vairākos posmos pakāpeniski paredz pāreju uz elektronisku izmeklēšanas un tiesvedības procesu, pirmajā posmā nosakot vienotus elektroniskas datu apmaiņas principus un izstrādājot e-lietas platformu vienota elektroniska tiesvedības procesa ieviešanai, nodrošinot informācijas apmaiņu starp tiesām, prokuratūru, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītu iestāžu informācijas sistēmām.”

Pilnveido zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra darbības regulējumu

14. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Notariāta likumā un  grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, lai noteiktu zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesisko statusu atbilstoši to faktiskajai saimnieciskajai darbībai.  

 “Nostiprinot iespēju zvērinātam tiesu izpildītājam un zvērinātam notāram izvēlēties savai profesionālai darbībai atbilstošāko saimnieciskās darbības formu – veidot biroju, attiecīgi to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā vai organizējot savu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātai persona, tiks uzlabota Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzība pār šo profesiju pārstāvju saimniecisko darbību. Līdz ar to tiks nodrošināts skaidrs un saprotams tiesu izpildītāja un notāra biroja tiesiskais statuss un tā darbības veids, ” uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns. 

Tiesībaizsardzības iestāžu vadītāji apspriež IeDA izveidi un meklē risinājumus, kā mazināt neattaisnotu tiesas sēžu kavēšanu

15. oktobrī notika Noziedzības novēršanas padomes (NNP) augstāko amatpersonu – tiesībaizsargājošo iestāšu vadītāju – forums, kas tika sasaukts pirmo reizi.

Foruma pirmajā sēdē tā dalībnieki apsprieda tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi un pauda vienotu atbalstu Iekšlietu ministrijas izstrādātajam piedāvājumam veidot ilgtermiņa konsorciju “Iekšējā drošības akadēmija” (IeDA). Tā izveidē piedalītos Iekšlietu ministrija, Valsts policijas koledža, Rīgas Stradiņa Universitāte un Latvijas Universitāte.

Foruma dalībnieki izvērtēja arī būtiskākos tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus. Tika apspriesti iespējamie risinājumi, kā mazināt liecinieku un apsūdzēto neattaisnotu neierašanos uz tiesas sēdēm. Tika secināts, ka jāefektivizē piespiedu naudas piemērošana par neattaisnotu neierašanos tiesas sēdē un jāvērtē iespēja likumā paredzēt jaunus piespiedu līdzekļus, kas sekmētu liecinieku un apsūdzēto ierašanos tiesā. Šo izvērtējumu veiks Tieslietu ministrija.

Strīds par IIN – vai izdevumi ķīlas dzēšanai par mantotu nekustamo īpašumu var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā

Senāta Administratīvo lietu departaments 8. oktobrī rakstveida procesā kopsēdē – 12 senatoru sastāvā – izskatīja lietu privātpersonas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina kārtību, kā arī likumā paredzēto atbrīvojumu interpretāciju un piemērošanu.

Izskatāmajā lietā pieteicējs mantošanas ceļā bija ieguvis vienu ceturto domājamo daļu no mājas. Mantotās mājas vērtība noteikta atbilstoši kadastrālajai vērtībai. Vēlāk pieteicējs atsavinājis sev piederošu nekustamo īpašumu – dzīvokli. No dzīvokļa atsavināšanas iegūtie līdzekļi izlietoti, lai dzēstu ķīlu un mantojuma atstājēja kredīta saistības par māju.

Senāts spriedumā norādīja – kaut arī abi īpašumi (mantotais un atsavinātais) ir funkcionāli līdzīgi, nepieciešams sasaistīt ienākumu no viena īpašuma atsavināšanas ar faktiski konstatējamiem un pierādāmiem izdevumiem par citu līdzīgu īpašumu. Nepieciešams novērtēt naudas līdzekļu summu, kas iztērēta par labu alternatīvam īpašuma objektam. Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti vienīgi tādi ienākumi, kas faktiski izlietoti (ieguldīti) par labu citam funkcionāli līdzīgam nekustamā īpašuma objektam.

Patvaļīga būvniecība, apvienojot dzīvokļus, nevar radīt privātpersonai labvēlīgas sekas nodokļu jomā

Senāta Administratīvo lietu departaments 8. oktobrī izskatīja lietu privātpersonas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar noteikto pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu par nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūto ienākumu.

Izskatāmajā lietā pieteicējai īpašumā bija divi dzīvokļi. Abi minētie dzīvokļi reģistrēti zemesgrāmatā kā atsevišķi nekustamie īpašumi, tomēr faktiski tie pārbūvēti, apvienojot tos vienā funkcionāli patstāvīgā dzīvoklī. Pēc dzīvokļa atsavināšanas starp Valsts ieņēmumu dienestu un pieteicēju izcēlās strīds par to, vai atsavinātais dzīvoklis būtu uzskatāms par vienu vienotu vai arī diviem atsevišķiem nekustamā īpašuma objektiem. Likumsakarīgi no šā jautājuma izriet arī tas, vai šis dzīvoklis var tikt atzīts par pieteicējas vienīgo nekustamo īpašumu un vai tā atsavināšanas gūtie ienākumi būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par iemaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu.

Apgabaltiesa, izskatot lietu un piemērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33.1 punktu, nav apkopojusi pierādījumus un noskaidrojusi apstākļus, kas saistīti ar dzīvokļu pārbūves un apvienošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiesas spriedums nav pamatots ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Līdz ar to Senāts tiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai minēto trūkumu novēršanai.

Atceļ attaisnojošo spriedumu krimināllietā daļā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un nodod lietu jaunai izskatīšanai

Senāta Krimināllietu departaments 14. oktobrī izskatījis prokurora protestu par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divi pašvaldības policisti atzīti par nevainīgiem un attaisnoti apsūdzībā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un smagu miesas bojājumu nodarīšanu, atstāja negrozītu attaisnojošo Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzības daļā pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas, bet atcēla par attaisnošanu pēc Krimināllikuma 317.panta trešās daļas. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Satversmei neatbilst normas, kas noteica maksājumu, ko enerģijas lietotājs veic dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

Satversmes tiesa 2021. gada 14. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑03‑03 “Par Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 88. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 12. augustam) un 89. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai”.

Lietā ir apvienotas trīspadsmit lietas, kas ierosinātas pēc tiesu pieteikumiem. To izskatīšanā ir civillietas, kurās sadales sistēmas operators akciju sabiedrība “Gaso”, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, cēlis pret enerģijas lietotāju prasību par parāda piedziņu. Strīds saistīts ar to, ka enerģijas lietotājs patvaļīgi ierīkojis pieslēgumu pirms komercuzskaites mēraparāta vai dabasgāzi lieto bez komercuzskaites mēraparāta, vai komercuzskaites mēraparāts vai plomba ir bojāta un kādas minētās darbības dēļ ir samazināts dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas (dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpums).

Ierosināta lieta par normu, kas paredz aizliegumu kandidēt uz tiesneša amatu personām, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2021. gada 15. oktobrī ierosināja lietu “Par likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam”.

Pieteikuma iesniedzējs vēlas kandidēt uz tiesneša amatu, taču saskaņā ar apstrīdēto normu nav tiesīgs to darīt, jo pirms vairākiem gadiem viņš tika saukts pie kriminālatbildības un kriminālprocess pret viņu tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais absolūtais aizliegums nav samērīgs, jo tas esot balstīts uz nepamatotu priekšstatu, ka persona, kas reiz izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nespēj mainīties. Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis – aizsargāt demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtu un citu cilvēku tiesības, nodrošinot, ka par tiesnešiem kļūst personas ar augstu morālo stāju, kā arī veicinot sabiedrības uzticību pret tiesu varu. Taču šos mērķus varot sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Proti, apstrīdētajā normā minēto personu tiesības kandidēt uz tiesneša amatu esot iespējams regulēt atšķirīgi, ņemot vērā personas vainas formu, noziedzīgā nodarījuma smagumu un laiku, kas pagājis kopš tā izdarīšanas, vai paredzēt katra kandidāta individuālu izvērtējumu. Apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums ne vien nesniedzot sabiedrībai labumu, bet varot pat kaitēt tās interesēm, jo atsevišķos gadījumos šī aizlieguma dēļ par tiesnešiem nevarot kļūt kvalificēti un kompetenti juristi.

Ierosināta lieta par normām, kas neparedz personu, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, nodrošināšanu ar dvieli un spilvenu

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2021. gada 12. oktobrī ierosināja lietu “Par Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkta un Ministru kabineta 2006. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 38 “Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietoto personu uztura, mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām” 4. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 95. panta otrajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta par Valsts policijas faktiskās rīcības, nenodrošinot personai normatīvajos aktos paredzētos sadzīves apstākļus īslaicīgās aizturēšanas vietā, atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.

Pieteicējs šajā administratīvajā lietā ir persona, kas 2019. gadā vairākkārt atradusies īslaicīgās aizturēšanas vietā. Būdams neapmierināts ar sadzīves apstākļiem īslaicīgās aizturēšanas vietā, viņš vērsies Valsts policijā, lūdzot atlīdzināt nemantisko kaitējumu, kas nodarīts neizsniedzot viņam spilvenu un dvieli. Valsts policija pieteicēja iesniegumu noraidīja, norādot, ka uzturēšanās apstākļi īslaicīgās aizturēšanas vietā esot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Administratīvā rajona tiesa norāda, ka no apstrīdētā regulējuma neizriet pienākums īslaicīgās aizturēšanas vietā nodrošināt aizturētajam spilvenu un dvieli. Tas neatbilstot Satversmes 95. panta otrajam teikumam.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU