Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas paredz sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu.
Ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts noteikt, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri.
Plānots, ka zvērināta notāra biroju varēs veidot kā SIA, to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, norāda likumprojekta autori, uzsverot, ka, izveidojot zvērināta notāra biroju, zvērināts notārs amata darbībā praktizē savā vārdā un personīgi atbild par izpildītajām amata darbībām un citām profesionālajām darbībām.
Likumprojekts paredz, ka pirms reģistrācijas komercreģistrā zvērināta notāra biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišana. Tāpat ar grozījumiem likumā plānots iekļaut noteikumus attiecībā uz zvērināta notāra biroja likvidāciju.
Ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā zvērināta tiesu izpildītāja birojam noteikta viena dalībnieka SIA forma. Skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem paredzēts arī caurspīdīgs nodokļu režīms un nodokļu administrēšanas process.
Līdz šim atbilstošajos likumos nebija skaidri regulēts ne zvērināta notāra, ne zvērināta tiesu izpildītāja biroja tiesiskais statuss, līdz ar to praksē pastāv atšķirīga likumu interpretācija, pauž likumprojektu autori.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Pārrobežu informācijas apmaiņu plānots veikt, lai varētu identificēt ES dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts nodevas maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kuram piemēro administratīvo sodu, noteikts likumprojektā. Informācijas apmaiņa plānota tikai ar citu valstu kontaktpunktiem.
Latvijā valsts kontaktpunkta funkcijas datu apmaiņai veiks Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošinās informāciju no transportlīdzekļu reģistra.
Lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu, Valsts policija citas ES dalībvalsts pārkāpumu izdarījušā transportlīdzekļa reģistrācijas datus būs tiesīga pieprasīt no Iekšlietu ministrijas informācijas centra, paredz grozījumi.
Citā ES dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs par izdarīto pārkāpumu būs jāinformē valodā, kas lietota transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai tā reģistrācijas datos, vai vienā no tās valsts oficiālajām valodām, kurā attiecīgais transportlīdzeklis reģistrēts.
Informācijas apmaiņas kārtību starp ES dalībvalstīm, tās apjomu un saturu noteiks Ministru kabinets.
Lai iedzīvotājiem būtu iespējams pilnvērtīgi apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, saņemot plašāku e-pakalpojumu klāstu, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.
Grozījumi nosaka nacionālā elektroniskās identifikācijas līdzekļa jēdzienu un tā izmantošanu gan publiskā, gan privātā sektora sniegtajos elektroniskajos pakalpojumos.
Līdz ar grozījumiem tiek paplašināts Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma tvērums, to attiecinot arī uz privātajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, lai, līdzvērtīgi klātienes personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai, sniegtu iespēju fiziskajai personai droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, izmantojot valsts nodrošinātu nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli.
Grozījumi paredz fiziskai personai iespēju jebkurā e-pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas posmā e-identifikācijai izmantot valsts nodrošinātu elektroniskās identifikācijas līdzekli, kas iekļauts personas apliecībā jeb eID kartē vai eID kartes mobilajā risinājumā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsver: “Paredzētās izmaiņas nosaka pienākumu pieņemt nacionālo eID līdzekli arī privāto e-pakalpojumu sniedzējiem. Paredzēts, ka nacionālā eID līdzekļa pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas gan e-pakalpojumu sniedzējiem, gan fiziskajām personām.
Nacionālais elektroniskās identifikācijas līdzeklis uzticamības līmeņa un juridiskā spēka ziņā būs līdzvērtīgs personu apliecinoša dokumenta (pases vai personas apliecības) uzrādīšanai klātienē.”
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu e-lietas ieviešanu civilprocesā.
E-lietas ietvaros civilprocesa lietas materiāli būs pieejami elektroniski –, sākot ar pieteikumu un beidzot ar nolēmumu, un tie būs pieejami lietas dalībniekiem attālināti.
Iecerēts, ka piekļūt e-lietai tiešsaistes sistēmā lietas dalībnieki varēs līdzīgi kā šobrīd, proti, autorizējoties, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras vienotās pieteikšanās autentifikācijas iespējas — eID, eParaksts vai ar bankas nodrošinātajiem autentifikācijas mehānismiem. Personām, kurām nebūs pieejamas minētās autentificēšanās iespējas, lai iepazītos ar informāciju par lietu un lietas materiāliem tiešsaistē, būs iespējams to izdarīt tiesā klātienē.
Tieslietu ministrija skaidro: “E-lieta ir viena no digitālās transformācijas iniciatīvām, kura vairākos posmos pakāpeniski paredz pāreju uz elektronisku izmeklēšanas un tiesvedības procesu, pirmajā posmā nosakot vienotus elektroniskas datu apmaiņas principus un izstrādājot e-lietas platformu vienota elektroniska tiesvedības procesa ieviešanai, nodrošinot informācijas apmaiņu starp tiesām, prokuratūru, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītu iestāžu informācijas sistēmām.”
Plašāk par tēmu LV portāla publikācijās:
Kosovā strādājošajiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Kosovas normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimas otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītais likumprojekts, ar kuru tiek ratificēts Latvijas un Kosovas līgums par izvairīšanos no ienākuma nodokļu dubultās uzlikšanas, nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā protokols.
Līguma mērķis ir novērst pušu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs likumīgu pamatu Latvijas un Kosovas nodokļu administrācijas iestāžu tiešai sadarbībai, paredzot to regulāru apmainīšanos ar informāciju.
Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem, un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas.
Līdz ar līguma stāšanos spēkā katras līgumslēdzējvalsts investoriem būs stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā valstī attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām, skaidro Saeimas preses dienests.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajam lasījumam virza Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Likumā paredzēts noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.
Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību.
Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Šādu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.
Plašāk par tēmu:
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēts papildināt likumu ar terminu “nolaidība” (bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana). Likumā varētu iekļaut jaunu terminu “pamešana novārtā”, kas ir ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu un kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.
Likumprojektā piedāvāts iekļaut arī terminu “bērna aprūpes pienākumu nepildīšana”.
Plašāk par tēmu:
Deputāti lēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodot izskatīšanai grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju tiesībām neatbilstošus digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumus.
Likumprojektā arī tiek precizētas un stiprinātas normas, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Plānots, ka likumprojekts veicinās ātrāka vienotā digitālā tirgus izaugsmi, stiprinās patērētāju tiesības un uzņēmumiem atvieglos pārrobežu tirdzniecību.
Plašāk par tēmu:
Ārkārtas sēdē 15. oktobrī Saeima sāka skatīt finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī iesniegto 2022. gada budžeta likumprojektu, vidējā termiņa budžeta likumprojektu trim gadiem, kā arī saistīto likumprojektu paketi:
Ieskats par galvenajiem rādītājiem un izmaiņām, kuras gaidāmas nākamā gada budžetā – 2022. gada budžets iesniegts Saeimā.
