Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nākamgad netiek plānota ne budžeta konsolidācija, ne nodokļu celšana. 2022. gada budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts starp nozarēm. Tāds, kurā līdzekļi ir atvēlēti gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan valsts attīstībai un investīcijām, raksturojot budžetu, uzsvēris finanšu ministrs Jānis Reirs.
FOTO: Ernests Dinka, Saeima
Saeimā izskatīšanai iesniegts 2022. gada budžeta likumprojekts, vidējā termiņa budžeta likumprojekts trim gadiem, kā arī saistīto likumprojektu pakete. Svarīga iezīme – nav paredzēts palielināt nevienu no nodokļiem, turklāt iedzīvotājiem no nopelnītajiem ienākumiem paliks vairāk naudas, jo palielināsies ar nodokli neapliekamā ienākumu daļa.
Ievērojot ilggadējo tradīciju, budžeta portfeli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei nodeva finanšu ministrs Jānis Reirs.
Saeimā izskatīšanai iesniegts likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam”, likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki, nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānoti 7,5 miljardu eiro ieņēmumi, bet izdevumi – 9,3 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi, kā arī izdevumi plānoti 3,4 miljardu eiro apmērā.
Finanšu ministrijas infografika
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vēstulē Saeimai uzsver: 2022. gada valsts budžeta prioritātēm veselības, izglītības, kultūras, iekšlietu un citās nozarēs paredzēti papildu līdzekļi gandrīz 700 miljonu eiro apmērā. No tiem 385,8 miljoni eiro ir paredzēti valdības un nozaru prioritātēm, 270 miljoni eiro – nozīmīgām investīcijām, kā arī 41 miljons eiro – Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.
Raksturojot līdzekļu sadalījumu, premjers norāda uz nepieciešamību turpināt veselības nozares stiprināšanu. 2022. gada valsts budžetā tai ir novirzīts visvairāk papildu līdzekļu – 130,5 miljoni eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro (35 miljoni eiro medicīnas personālam, 5,6 miljoni eiro ārstiem –rezidentiem). Būtisks papildu finansējums tiks piešķirts onkoloģijai – 30 miljonus eiro plānots atvēlēt kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam. Savukārt paliatīvās aprūpes nodrošināšanai papildus paredzēti 4,6 miljoni eiro. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem, kā arī valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai.
Savukārt izglītības un zinātnes jomā pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” paredzēti 15,2 miljoni eiro, zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem – 10,6 miljoni eiro. Lai izveidotu kvalitatīvu un ilgtspējīgu sistēmu darbam ar jaunatni, tai skaitā, veicinot jauniešu līdzdalību, ieplānoti papildu 0,75 miljoni eiro. Augstākās izglītības pieejamībai papildus tiks novirzīti 6,2 miljoni eiro, palielinot gan stipendiju saņēmēju skaitu, gan pašas stipendijas, – tās pieaugs no 99,6 līdz 140 eiro. Vienlaikus būs pieejams arī sociālais stipendiju fonds studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.
Budžeta paketē ir iekļauta virkne izmaiņu arī nodokļu regulējumā, kas vērsti uz nodokļu sloga samazināšanu.
Piedāvātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz no aplikšanas ar IIN atbrīvot atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai piešķirtos grantus, darba devēja segtos ārstniecības izdevumus normas ietvaros, precizēt normas saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
No nākama gada ir paredzēts palielināt pensionāru neapliekamā minimuma apmēru, kā arī maksimālo gada neapliekamo minimumu.
2022. gadā pensionāru neapliekamais minimums tiks palielināts pakāpeniski, no 1. janvāra līdz 30. jūnijam – 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2023. taksācijas gada pensionāru neapliekamais ienākums būs 500 eiro mēnesī.
Nākamgad pakāpeniski tiks palielināts arī diferencētais neapliekamais minimums. Iecerēts, ka maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma apmērs no 1. janvāra līdz 1. jūnijam būs 2100 eiro (350 eiro mēnesī), bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 3000 eiro (500 eiro mēnesī). Savukārt no 2023. gada maksimālais gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs būs 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī).
Lai samazinātu darba devēju izmaksas, nākamajam gadam ir sagatavotas izmaiņas arī darbnespējas lapu apmaksā. Ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzēts noteikt, ka darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts. Pašreiz sociāli apdrošinātas personas darba nespējas gadījumā darba devēja pienākums ir par pirmajām desmit darba nespējas dienām no saviem līdzekļiem izmaksāt slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošo darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku no 4. darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par desmit kalendārajām dienām. No slimības 11. dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra maksā slimības pabalstu.
Budžeta paketē ir arī vairāki citi likumprojekti: grozījumi Zemesgrāmatu likumā, grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumi Konkurences likumā u. c.
Saeimā iesniegtajā budžeta dokumentu paketē ir arī valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) parakstītais vienošanās un domstarpību protokols. Nākamajam gadam saglabājot pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju 75% (pašvaldību daļa) un 25% (valsts daļa) pēc izlīdzināšanas pašvaldībām, kopējais ieņēmumu pieaugums 2022. gadā tiek prognozēts 52,3 miljonu eiro jeb 3,1% apmērā attiecībā pret 2021. gadu.
Budžeta likumprojekti Saeimai jāskata divos lasījumos.
Plašāk valsts iestāžu apkopotajā informācijā:
