SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. novembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
4
4

2022. gada budžets – atlīdzības reforma valsts pārvaldē un lielāks ar nodokli neapliekamais minimums

Freepik

Saeima otrdien, 16. novembrī, turpinot galīgajā lasījumā izskatīt 2022. gada budžeta likumprojektu paketi, pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai valsts pārvaldē strādājošajiem nodrošinātu darba tirgū konkurētspējīgu darba samaksu. Atlīdzības reformā no 2023. gada paredzēts palielināt arī valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. Deputātiem vēl jāizskata 2022. gada budžeta un triju gadu budžeta projekts.

Atlīdzības reforma ar algu paaugstināšanu

Likumprojektā “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā kā atlīdzības sistēmas reforma ir pieteikta arī valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politikas maiņa, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Atlīdzību plānots paaugstināt līdz 80% no vidējā atalgojuma, kāds ir privātajā sektorā.

Likumā tiek mainīta mēnešalgu skala, tās viduspunktu tuvinot darba samaksas mediānai privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. Skalas viduspunkts ir vēlamais mēnešalgas līmenis, kas atbilst valsts pārvaldē nodarbināto mērķa mēnešalgas līmenim – 80% (vidēji) no līdzīgas vērtības amatu pamatalgas darba tirgū.

Atlīdzības likuma 4. pantu (“Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām”) papildinās tirgus koeficients, kuru piemēro darba tirgū pieprasītāko, nepietiekami pieejamu attiecīgās profesijas vai specifisku jomu speciālistu mēnešalgas palielināšanai, lai pielāgotu algas darba tirgus tendencēm noteiktā periodā. Tirgus koeficients paredzēts robežās no 1,1 līdz 1,5.

Tirgus koeficienta nepieciešamība pamatota ar to, ka, neņemot vērā mēnešalgu palielinājumu 80% apmērā no privātā sektora algu līmeņa, tomēr joprojām var būt situācijas, kad augsti kvalificētos amatos būs grūti piesaistīt amatpersonas (darbiniekus), jo arī darba tirgū viņu atlīdzība šobrīd ir paaugstināta salīdzinājumā ar citiem līdzīgas vērtības amatiem nepietiekamā speciālistu piedāvājuma dēļ. Visizteiktākā šāda situācija ir IT jomā, bet novērojama arī datu aizsardzības, inženiertehnisko darbu, augsta  līmeņa finanšu analītiķu, datu analītiķu u. c. jomās, norādīts grozījumu anotācijā.

Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 15% no valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita, bet institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām pārresoru līmenī, šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus.

Ar grozījumiem tiek palielināti un precizēti koeficienti, kādus uz statistiski noteiktās bāzes summas pamata piemēro valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojuma noteikšanai. Šajā likumā tagad būs arī noteikts, kā aprēķināma Valsts prezidenta alga. Līdz šim atalgojumu Valsts prezidentam noteica gadskārtējā valsts budžeta likumā. Grozījumi paredz, ka no 2023. gada Valsts prezidenta  mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot koeficientu – 7,0. Pārskatīti arī citu likuma regulējumam jau pakļauto amatpersonu algu koeficienti: Saeimas priekšsēdētājam – 7,0, Saeimas deputātam – 3,5, Ministru prezidentam – 7,0, parlamentārajam sekretāram – 5,5 u. c.

Atlīdzības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgai bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi:

  • saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi;
  • indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

Pārskatīto koeficientu ietekmē būs lielākas algas. Pēc Finanšu ministrijas aprēķina prognozes 2023. gadā, piemēram, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam alga būs 7 607 eiro, ministram – 6 737 eiro, parlamentārajam sekretāram 5 977 eiro, Saeimas deputātam – 3 803 eiro.

Pēc pašvaldību reformas tiek pārskatīta arī pašvaldību domes deputātu mēnešalgas aprēķināšana. Likuma grozījumi paredz augstākus koeficientus bāzes mēnešalgai deputātu amatiem pašvaldībās, kuru administratīvajās teritorijās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.

Likumā pilnveidots papildu atbalsts dažādās dzīves situācijās. Piemēram, pabalstam par apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti noteikta konkrēta summa – 750 eiro. Pašreiz saskaņā ar likuma 3. panta ceturto daļu valsts un pašvaldības iestāde var izmaksāt amatpersonai (darbiniekam) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendāra gadā par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Pabalsta apmēra maiņas pamatojumā uzsvērts, ka ir būtiski, ka šim pabalstam ir konkrēts apmērs, nevis tā lielums ir atkarīgs no tā, vai vecākam ir maza vai liela mēnešalga, vai arī no tā, cik procentus (nepārsniedzot 50) iestāde var samaksāt. Šāds regulējums nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem amatpersonu (darbinieku) bērniem ar invaliditāti, neatkarīgi no vecāka mēnešalgas apmēra.

Amatpersonai (darbiniekam), kura uz noteiktu laiku pārcelta amatā uz citu Latvijas administratīvo teritoriju, izmaksājamā kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem tiks palielināta no 142,29 eiro līdz 250 eiro.

Likuma grozījumu spēkā stāšanās laiks ir 2022. gada 1. jūlijs.

Grozījumu ieviešana jeb reforma notiks pakāpeniski. Pārejas noteikumos paredzēts, ka pielikumā (“Mēnešalgu grupas un intervāli”) noteikto minimumu valsts un pašvaldību institūcijai jāsasniedz līdz 2027. gada 1. janvārim. Normas, kas attiecas uz Saeimas deputātiem, prokuroriem, tiesnešiem, kā arī Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām un ar to koeficientu izmaiņām saistītie ierobežojumi, stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Iemaksu algas noteikšana sociālās apdrošināšanas pabalstiem

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba ņēmējam, par kuru ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālā obligāto iemaksu objekta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ņem vērā minimālo obligāto iemaksu objektu, kāds informācijas sistēmā ir aprēķināts un reģistrēts dienā, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts vai atlīdzība tiek piešķirta.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo summu 2022. gadā no līdzšinējiem 62 800 eiro palielinās līdz 78 100 eiro.

Jāpiebilst, ka Saeimā izskatīšanā ir vēl vieni grozījumi šajā likumā – saistībā ar minimālo iemaksu veikšanas kārtību , kura 2022. gadā, salīdzinot ar pašreiz noteikto, precizēta lauksaimniekiem un autoratlīdzības saņēmējiem (ienākuma guvējiem no intelektuālā īpašuma). Šie grozījumi tiek izskatīti parastā kārtībā – trijos lasījumos un jau ir atbalstīti otrajā lasījumā.

Darba devēji apmaksās mazāk slimošanas dienu

Likumprojektā Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” iekļautās normas samazinās darba devēju izmaksas, jo būs jāapmaksā mazāk darbinieka slimošanas dienu – deviņas (pašreiz darba devēja pienākums ir maksāt slimības naudu par darbinieka pirmo desmit dienu slimības periodu – A lapu). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku (B lapa) no darba nespējas 10. dienas, ne vairs no 11. dienas kā pašreiz.

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2022. gada 1. aprīlī.

Iedzīvotājiem mazāks ar nodokli apliekamais ienākums

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no aplikšanas ar IIN atbrīvos darba devēja segtos ārstniecības izdevumus (papildu darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem), ja par abiem darba devēja apmaksāto darbinieka izdevumu veidiem kopā netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā ietvertos nosacījumus.

2022. gadā tiks paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums (pašreiz 330 eiro mēnesī), no 1. janvāra pusgadu tas būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī.

Pārejas noteikumos arī paredzēts, ka Ministru kabinets laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam un laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinā par 2022. taksācijas gadu izmantojamos lielumus:

  • maksimālo neapliekamo minimumu;
  • apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu;
  • apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums gada pirmajā pusē būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī.

Likuma pārejas noteikumos līdz 2022. gada 31. decembrim ir pagarināts periods, kad autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs (25% no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro). Šāds nodokļa režīms likumā pašreiz ir noteikts no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim.

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas šī nodokļa regulējumā un piemērošanā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī likumprojektu Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (par nosacījumiem dalībai ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētā attīstības sadarbības projektos); likumprojektu Grozījumi Konkurences likumā (paplašinot Konkurences padomi un pilnveidojot tai iesniedzamo iesniegumu (sūdzību) izskatīšanas kārtību); likumprojektu Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (precizējot Goda ģimenes programmas atbalstu); likumprojektu Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (tajā pārskatītas kancelejas nodevas un paredzēta atlaide, iesniedzot dokumentus elektroniski).

Otrdien Saeima sāka izskatīt likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”. Budžeta paketē skatīšanai pēdējais ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam”.

Budžeta izskatīšanu Saeima turpinās trešdien, 17. novembrī.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU