Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kā nākamā gada budžeta prioritāte uzsvērts algu pieaugums mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas un arī citu nozaru darbiniekiem. Nākamgad nav paredzēts celt nodokļus, taču būs lielāks neapliekamais minimums pensionāriem un darba ņēmējiem, tādējādi iegūs mazāko ienākumu saņēmēji.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Saeima otrdienas ārkārtas sēdē pieņēma 2022. gada valsts budžetu otrajā, galīgajā lasījumā. Līdz ar to ir pieņemta visa likumprojektu pakete, kurā ietilpst arī triju gadu budžets un 12 pavadošie likumprojekti.
“Par” valsts budžetu 2022. gadam balsoja 52 deputāti, “pret” – 37, pieci deputāti balsojumā nepiedalījās.
Atbalstītajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2022. gadam” ieņēmumi plānoti 10,663 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2021. gada plānu likumā par valsts budžetu 2022. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.
Visvairāk papildu līdzekļu paredzēts novirzīt veselības nozarei – 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro plānoti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 miljoni eiro – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni – rezidentiem. 4,6 miljoni eiro paredzēti paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļus plānots novirzīt ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem, budžetā paredzēto uzsver Finanšu ministrija.
Papildu 131,2 miljonus eiro nākamgad paredzēts novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai – 12,1 miljonu eiro.
Nākamgad darba samaksas pieaugums paredzēts ne vien ārstniecības personām, bet arī vairākās citās jomās strādājošajiem. Iekšlietu jomā strādājošajiem algu pieaugumam plānots novirzīt 20,7 miljonus eiro, bet pedagogu atalgojuma pieaugumam – 15,2 miljonus. 9,9 miljonus eiro plānots novirzīt aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, papildu 8 miljoni eiro plānoti kultūras jomas darbiniekiem, savukārt 1,4 miljoni eiro – nodarbinātajiem probācijas dienestā.
Nākamgad 91,3 miljonus eiro plānots novirzīt šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai. Papildu 57,7 miljonus eiro nākamgad plānots ieguldīt reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, 14,5 miljonus eiro novirzīt valsts robežas infrastruktūras izveidei, savukārt 2,6 miljoni eiro paredzēti Mediju atbalsta fondam.
Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem 2022. gadā paredzēts papildus novirzīt 10,6 miljonus eiro, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem – 6,2 miljonus eiro.
Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paredzēts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. No nākamā gada 1. janvāra neapliekamais minimums plānots 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. Pašlaik maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.
No nākamā gada plānots samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatām un preses izdevumiem, no līdzšinējiem 12 procentiem to samazinot līdz 5 procentiem.
Nākamā gada valsts budžeta paketē pieņemti 14 likumprojekti:
LV portāls jau rakstīja, ka no 2022. gada būs mazāks PVN grāmatām, ir paredzēta atlīdzības reforma valsts pārvaldē un lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, kas no 1. janvāra būs 350 eiro, no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī, darba devējiem no 1. aprīļa tiks samazināts apmaksājamo darbnespējas dienu skaits.
