SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
2
2

Kādas izmaiņas paredz valsts budžetu 2022. gadam pavadošie likumprojekti

2022. gada budžets veidots tā, lai varētu īstenot viedo reindustrializācijas politiku, turpinātu valsts attīstību, celtu iedzīvotāju labklājību. Tiks turpinātas visas būtiskās reformas, ieguldīta nauda zinātnē, veselības aprūpē, izglītībā, iekšlietu sistēmā, un turpināsies darbaspēka nodokļu samazināšana, lai padarītu mūsu uzņēmējus konkurētspējīgākus, – tā valsts galveno finanšu dokumentu uzrunā Saeimā raksturoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Freepik

Saeima ārkārtas sēdē šo pirmdien, 25. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja 2022. gada valsts budžeta projektu, triju gadu budžeta ietvaru un pavadošo likumprojektu paketi.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardi eiro, izdevumi – 12,406 miljardi eiro. 2022. gada budžeta likumprojektā noteikts pieļaujamais valdības budžeta deficīts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta likuma sagatavošanā izmantota IKP (faktiskajās cenās) prognoze 2022. gadam – 34,022 miljardi eiro.

Salīdzinājumā ar 2021. gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Steidzamu izskatīšanu, tas ir, divos lasījumos, Saeima noteica visiem budžeta likumprojektiem, kā arī atbalstīja tos pirmajā lasījumā. Sniedzam īsu ieskatu, ko paredz katrs no tiem.

Valsts kapitālsabiedrībām UIN maksāšana kā privātajam sektoram

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” paredz valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks, noteikt vienotu regulējumu ar privātā sektora kapitālsabiedrībām par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un atspoguļošanu grāmatvedībā.

Samazinās PVN grāmatām un preses izdevumiem

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā nosaka PVN likmes samazināšanu no 12 procentiem uz 5 procentiem:

  • grāmatu (tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu) piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, izņemot grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot;
  • avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā (izņemot minēto periodisko izdevumu piegādi tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai.

Mainīts ārvalstu filmu līdzfinansējuma administrētājs

Likumprojektā Grozījums Filmu likumā tiek mainīts ārvalstu filmu līdzfinansējuma administrētājs no Nacionālā kino centra uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Aģentūrai būs tiesības noslēgt civiltiesisku līgumu ar filmu producentu par nosacījumu izpildi valsts līdzfinansējuma saņemšanai, ja saistībā ar ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums valsts budžetā.

Būs valsts atbalsts sociālajiem aprūpētājiem pašvaldībās

Likumprojektā Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir paredzēta aprūpētāju atalgojuma palielināšana. Šim nolūkam valsts nākamajos divos gados sniegs atbalstu atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, vai tādiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par šo pakalpojumu sniegšanu.

Pakāpeniski reformēs atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē

Likumprojektā Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir plašs regulējums valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politikas maiņai. Atlīdzības sistēmas reformai jānodrošina konkurētspējīga darba samaksa valsts pārvaldē, jāuzlabo tās darba efektivitāte un kvalitāte. Atlīdzību plānots paaugstināt līdz 80% no vidējā atalgojuma, kāds ir privātajā sektorā, kā arī mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviešot citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus.

Grozījumu ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski, paskaidrots Valsts kancelejas informācijā pēc to atbalstīšanas septembrī valdībā. Līdz 2022. gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Vien 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība jau 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

Starptautisko grantu prasītājus vērtēs arī kukuļošanas nepieļaušanai

Likumprojekts Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā papildinās tiesību aktu ar normu par dalību ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāja attīstības sadarbības projektos, nosakot personas, kas var piedalīties šādos projektos, ievērojot attiecīgā starptautiskās palīdzības finansētāja noteikumus.

Ar grozījumiem paredzēts arī, ka grantu nepiešķirs, ja projekta iesniedzējs (vai cita iesaistītā persona) ir atzīta par vainīgu kukuļošanas darbībās. Kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos šādu kritēriju rekomendējusi OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija).

Regulējums pakalpojumiem saistībā ar minimālajām iemaksām

Likumprojekts Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izstrādāts saistībā ar minimālajām obligātajām iemaksām un atbilstoši tām piešķiramajiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Proti, paredzēts, ka, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba ņēmējam, par kuru ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālā obligāto iemaksu objekta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ņem vērā minimālo obligāto iemaksu objektu, kāds informācijas sistēmā ir aprēķināts un reģistrēts dienā, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts vai atlīdzība tiek piešķirta.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo summu 2022. gadā no līdzšinējiem 62 800 eiro paredzēts palielināt līdz 78 100 eiro.

Paplašinās Konkurences padomi

Likumprojekts Grozījumi Konkurences likumā Konkurences padomes stiprināšanai paredz izveidot divas papildu padomes locekļa amata vietas, kā arī pārskatīt un pilnveidot iesniegumu (sūdzību) izskatīšanas kārtību. Ar šiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka turpmāk padomi veidos padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi.

Samazinās darba devēja izdevumus par slimojošajiem

Likumprojektā Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” iekļautās normas samazinās darba devēju izdevumus, jo būs jāapmaksā mazāks darbinieka slimošanas dienu skaits – līdz deviņām dienām (pašreiz un vēl līdz šī gada 31. decembrim darba devēja pienākums ir maksāt slimības naudu par darbinieka pirmo desmit dienu slimības periodu – A lapu). Līdz ar to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku (B lapa) jau no darba nespējas 10. dienas, ne vairs no 11.dienas, kā pašreiz.

Goda ģimenes programma arī tad, ja aprūpē bērns ar invaliditāti

Likumprojekts Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā nosaka personas, kurām ir tiesības saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas apliecību. To arī turpmāk varēs saņemt ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, bet tai ir noteikta pirmās vai otrās invaliditātes grupa. Likumā šī norma bija terminēta – noteikta līdz šī gada 31. decembrim.

Pārskatīs zemesgrāmatu kancelejas nodevas

Likumprojektā Grozījumi Zemesgrāmatu likumā noteiktas pārskatītās (vienlaikus noapaļojot) kancelejas nodevas par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām zemesgrāmatu lietās. Vienlaikus paredzēts, ka, iesniedzot dokumentus elektroniski, kancelejas nodevas būs mazākas – 90% apmērā no likmes.

Strādājošajiem un pensionāriem vairāk naudas “uz rokas”

Likumprojektā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek mainītas un papildinātas vairākas normas. Paredzēts, ka no aplikšanas ar IIN atbrīvos darba devēja segtos ārstniecības izdevumus (papildu darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem), ja kopā par abiem darba devēja apmaksāto darbinieka izdevumu veidiem netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā ietvertos nosacījumus.

2022. gadā tiks paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums (pašreiz 330 eiro mēnesī). No 1. janvāra pusgadu tas būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī.

2022. gadā tiks palielināts arī maksimālais diferencētais neapliekamais minimums: gada pirmajā pusē – 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī.

No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli paredzēts atbrīvot atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai piešķirtos grantus, kā arī noteikt vēl dažus atvieglojumus energotaupības veicināšanai.

IIN likuma grozījumu projekts paredz vēl vairākas izmaiņas, tajā skaitā precizējot un paskaidrojot attaisnoto izdevumu piemērošanas normas lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa u. c.

Pirmajā lasījumā atbalstīti budžetu projekti: likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Par katru no abiem pamata likumprojektiem balsojums bija vienāds: “par” balsoja 55 deputāti, “pret” – 36 deputāti.

Saeima lēmumā “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” noteica, ka, iesniedzot priekšlikumus ar valsts budžetu saistītiem likumprojektiem, kuri maina valsts budžeta ieņēmumus vai izdevumus, šie priekšlikumi iesniedzami arī attiecībā uz likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Savukārt pārējie priekšlikumi ar valsts budžetu saistītiem likumprojektiem iesniedzami Saeimas kārtības rullī noteiktajā vispārējā kārtībā.

Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 26. oktobra plkst. 17.00. Budžeta paketes otrais, galīgais lasījums ieplānots 15. novembrī.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU