2022. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumā ir papildināts atbrīvojumu klāsts, tiks mainītas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, samazināts pievienotās vērtības nodoklis grāmatām un periodikai, grāmatvedības kārtošanu noteiks jauns likums un noteikumi. Izmaiņas nodokļu tiesību aktos stājas spēkā 1. janvārī, atsevišķām normām un noteikumiem paredzēts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – jauni atbrīvojumi
Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no 2022. gada 1. janvāra no aplikšanas ar IIN atbrīvo:
- papildu darba devēja segtajiem ēdināšanas izdevumiem darba devēja segtos ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) esošā limita ietvaros;
- 2022. gadā ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro;
- ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā. Ja nekustamo īpašumu veido tikai zeme, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā vai, ja šāda vērtējuma nav, – līdzšinējā kārtībā (proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības īpatsvaram kopējā zemes platībā);
- atbalstu vai līdzfinansējumu atsevišķiem ar vides politiku saistītiem pasākumiem (atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus, Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājumu par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās, vietējās pašvaldības līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, atbalstus izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā).
Pagarināts IIN režīma periods autoratlīdzībai
Līdz 2022. gada 31. decembrim tiek saglabāts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs, apgrozījumam līdz 25 000 eiro piemērojot IIN likmi 25%, apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40%. Ieturētais IIN tiek sadalīts šādi: VSAOI – 80% un IIN – 20%.
Precizēta IIN piemērošana
Likumā ir veikti vairāki tehniskie, redakcionālie precizējumi un pilnveidotas atsevišķas normas:
- precizēta norma par attaisnotajiem izdevumiem, kas veikti saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), nosakot, ka dzīvības apdrošināšanas līgumā apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātai personai ir jābūt vienai un tai pašai personai, kā arī līgumā jābūt noteiktam, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot nāves gadījumā) izmaksā apdrošinātajai personai;
- likumā ietverts jauns pants, kas nodrošina ES dibināšanas līgumā noteikto brīvību (brīvās preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustības) piemērošanu, izvairoties no nepieciešamības veikt tiešas atsauces uz atsevišķām likuma normām;
- lai uzlabotu no IIN atbrīvoto stipendiju administrēšanu, Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības vērtēt stipendijas atbilstību tās definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, t. sk. vērtēt stipendiju izmaksas avotus;
- vienveidīgai likuma piemērošanai paredzēts, ka, nosakot IIN no iznomāta personāla ienākuma, tiek ņemtas vērā VSAOI vai tām pielīdzināmi maksājumi;
- noteikts, ka solidaritātes nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas gada laikā piemērota zemāka VSAOI likme nekā 25%, solidaritātes nodokļa piemaksu veic, piemaksājot IIN uz deklarācijas pamata;
- likumā ietverta norma, kas paredz, ka VID veic IIN pārmaksas atmaksu tikai bezskaidrā naudā;
- veikti grozījumi saistībā ar izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājās spēkā no 2021. gada 1. janvāra.
Akcīzes nodoklis – izmaiņas likmēs no 1. janvāra un no 1. jūlija
Likums “Par akcīzes nodokli” 2022. gadā paredz vairākas izmaiņas nodokļa likmēs dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma pagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kas stāsies spēkā dažādos termiņos.
No 2022. gada 1. janvāra tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes:
- cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 121,4 eiro uz 128,4 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 92,5 eiro uz 98 eiro par 1000 cigaretēm, un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) ir 15%;
- cigāriem un cigarillām no 104,7 eiro uz 115,2 eiro par 1000 gab.;
- smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 80,25 eiro uz 85,9 eiro par 1000 gramiem;
- karsējamai tabakai no 160 eiro uz 207 eiro par 1000 gramiem;
- elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma pagatavošanas sastāvdaļām no 0,12 eiro uz 0,16 eiro par 1 ml šķidruma;
- tabakas aizstājējproduktiem no 80 eiro uz 100 eiro par 1000 gramiem;
- bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem – 7,4 eiro, bet ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem no 7,4 eiro uz 14 eiro.
No 2022. gada 1. jūlija:
- noteiktas samazinātās akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem un starpproduktiem;
- par vienā kalendāra gadā patstāvīgā vidējā vīna ražotāja saražotajiem 100 hektolitriem vīna vai par mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo vīnu, saražotajiem 150 hektolitriem vīna piemēro akcīzes nodokļa likmi 55,5 eiro par 100 litriem;
- par vienā kalendāra gadā patstāvīgā vidējā raudzēto dzērienu ražotāja saražotajiem 1500 hektolitriem raudzēto dzērienu vai par mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo raudzētos dzērienus, saražotajiem 150 hektolitriem raudzēto dzērienu piemēro akcīzes nodokļa likmi, ja:
- absolūtā spirta saturs ir līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 32 eiro par 100 litriem;
- absolūtā spirta saturs ir virs 6 tilpumprocentiem – 55,5 eiro par 100 litriem.
- par vienā kalendāra gadā patstāvīgā vidējā starpproduktu ražotāja saražotajiem 80 hektolitriem starpproduktu vai par mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo starpproduktus, saražotajiem 10 hektolitriem starpproduktu piemēro akcīzes nodokļa likmi, ja:
- absolūtā spirta saturs ir līdz 15 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 55,5 eiro par 100 litriem;
- absolūtā spirta saturs ir no 15 tilpumprocentiem (neieskaitot) līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) – 92,5 eiro par 100 litriem.
PVN – samazināts drukātajiem un elektroniskajiem darbiem
No 2022. gada 1. janvāra:
- lai veicinātu grāmatu un periodisko izdevumu daudzveidību un pieejamību sabiedrībai, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēros grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju (tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē) piegādei iespieddarba un elektroniskā izdevuma formātā (tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot), kā arī to abonentmaksai;
- lai novērstu situāciju, ka maksai par likumiskās zemes lietošanas tiesībām ir piemērojams PVN attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem, ir noteikts PVN atbrīvojums, kas ir attiecināms uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām (arī piespiedu nomu) zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās.
No 2022. gada 1. februāra, ieviešot obligātu vienotu depozīta sistēmu, tiek mainīta arī depozīta maksas definīcija un mērķis. Grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā PVN piemērošana ir atrunāta maksai par atkārtoti lietojamu dzēriena iepakojumu, nevis depozīta maksai. PVN likumā ir noteikts, ka maksa par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā vērtībā. Tomēr, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, ir jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamo vērtību par iepriekšējā gadā nesaņemtā dzēriena iepakojuma vērtību, kā rezultātā, jāiemaksā valsts budžetā aprēķinātā PVN summa. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums nav piemērojams.
No 2022. gada 1. jūlija tiek ieviesti līdzīgi PVN piemērošanas noteikumi aizsardzības jomas pasākumiem, kas tiek īstenoti Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ietvaros.
2022. gadā, nosakot pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei, un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, vienādota PVN piemērošana preču atpakaļievešanai iekšzemē ar Eiropas Savienības regulējumu.
Grāmatvedības joma
2022. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar likuma grozījumiem:
- vidējām un lielām sabiedrībām noteikts pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām (attiecināms uz gada pārskatiem, sākot ar 2021. gadu);
- lai uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus, kas atvieglos valsts nodevas par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu, papildināts postenis “Neto apgrozījums” ar jaunu apakšposteni, kurā jānorāda ieņēmumi no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem;
- lai uzlabotu grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, likuma normas vienādotas ar Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) prasībām;
- noteikts, ka sabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada pārskatus atbilstoši SGS, tai pārstājot būt par regulētā tirgus dalībnieci, ir tiesīga turpināt, neatkarīgi no tās lieluma, sagatavot gada pārskatus atbilstoši SGS;
- likumā ietvertās gada pārskatu publikācijas prasības saskaņotas ar Komerclikumā noteiktajām publikācijas prasībām – turpmāk gada pārskati tiks publicēti Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.
2022. gada 1. janvārī spēkā stājas Grāmatvedības likums, kas aizstās likumu “Par grāmatvedību”, kā arī Ministru kabineta noteikumi:
Valdībā pieņemti un publicēti arī Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas aizstās MK 2003. gada 21. oktobra noteikumus Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”(šeit – LV portāla redakcijas piezīme).
Vēl tiks pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas aizstās:
- MK 2006. gada 3. oktobra noteikumus Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”;
- MK 2006. gada 14. novembra noteikumus Nr. 928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”;
- MK 2007. gada 8. maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”;
- MK 2007. gada 20. marta noteikumus Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.
Minētie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Grāmatvedības likumu, ir piemērojami līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
