Elektronisko pakalpojumu, kuri Latvijas tiesu sistēmā plaši bija pieejami arī iepriekš, attīstīšanu un izmantošanu lieliem soļiem paātrināja pandēmija. Kopumā tiesu sistēmas e-pakalpojumu lietošana 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, būtiski pieauga. Piemēram, tiesu videokonferences 2020. gadā izmantotas par 30% vairāk nekā iepriekš.
Portāla manas.tiesas.lv piedāvāto pakalpojumu (anonimizēti nolēmumi, e-veidlapas, iesniegumi tiesai, savu lietu apskate, tiesvedības datu monitorings, tiesu kalendāri, advokātu kalendārs, tiesvedības gaita, nodevu kalkulators) lietošanas apjoms 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, kopumā pieauga par 62%. Arī elektronisko izsoļu vietnes piedāvāto pakalpojumu lietošana 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauga vidēji par 24%. Savukārt vietnes zemesgramata.lv pakalpojumus pagājušajā gadā iedzīvotāji izmantoja kopumā vidēji par 47% vairāk nekā 2019. gadā. Tādējādi visi tiesu un Tiesu administrācijas e-pakalpojumi 2020. gadā tika izmantoti par aptuveni 50% vairāk nekā aizpērn. Būtisks pakalpojumu izmantošanas pieaugums turpinās arī 2021. gadā.
Juridiskie padomi
“Tiesu tehnoloģijas veido divas daļas – viena ir tiesu informācijas sistēma, ko tiesneši un tiesu darbinieki izmanto savā ikdienā, bet otra – sabiedrības pieeja tiesai, kas Latvijā sāka attīstīties 2013. gadā. Sākumā tika izveidots portāls tiesas.lv, bet no 2016. gada tiek attīstīts portāls manas.tiesas.lv,” stāsta Tiesu administrācijas (TA) Eiropas Sociālā fonda projektu vadītāja Anna Skrjabina. Tā ir ikviena interesenta iespēja sekot lietas izskatīšanai, arī advokātu pieeja tiesu lietām u. c.
Šā gada pavasarī portāls manas.tiesas.lv nodrošināja pieeju jaunam pakalpojumam – ārpustiesas ceļvedim. Šis rīks ir izveidots Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros, iesaistot arī tiesnešus.
Ārpustiesas ceļvedis lietotājam soli pa solim sniedz padomus un praktisku informāciju, lai vienkāršākos civiltiesiskos jautājumus varētu atrisināt bez tiesas iesaistes. Proti, ir sagatavota virkne jautājumu, uz kuriem ir jāatbild un kuri izved cauri juridiskajai problēmai. “Ar šiem juridiskajiem padomiem tiek risināti pavisam vienkārši gadījumi,” skaidro A. Skrjabina.
Rīkam ir ieteikuma raksturs, un patlaban ar tā palīdzību var mēģināt izprast un atrisināt piecas juridiskās problēmas.
Ceļvedis vairāk fokusējas uz ģimenes tiesību jautājumiem – paredzēti četri iespējamie scenāriji, bet divos scenārijos juridiskie padomi tiek sniegti arī jautājumos par naudas piedziņu. Savukārt īpašumu tiesību jautājumos ārpustiesas ceļvedis piedāvā iespējamos risinājumus kopīpašuma izbeigšanā.
Piemēram, sadaļā “Laulības šķiršana” ir jānorāda, vai strīds ir par īpašumu vai tiesībām uz saskarsmi ar bērnu, kā arī jāatbild uz citiem jautājumiem. Tās ir juridiskas konsultācijas, tikai izveidotas tiešsaistes režīmā. Kad atbildēts uz visiem jautājumiem, tiek sniegts vislabākais risinājums, ko šādā situācijā darīt. Ja strīdu nav, tad tiek ieteikts laulību šķirt pie notāra. Ja ir strīds par īpašuma sadali, tad būtu vai nu jāvēršas tiesā, vai arī pie mediatora.
Jāļauj problēmu risināt pašam
Pakalpojuma saņēmēji ārpustiesas ceļvedi novērtējuši ar 4,5 punktiem 5 punktu skalā.
Jau šoruden un nākamā gada pirmajā pusē iecerēts piedāvātos problēmu risinājumus paplašināt, iekļaujot arī dzīvokļu tiesību un darba tiesību jautājumus. Ar laiku paredzēts, ka ārpustiesas ceļvedis aptvers visus izplatītākos juridisko strīdu gadījumus.
Tāpat ir plānots, ka ārpustiesas ceļvedis palīdzēs arī noskaidrot, cik ilgu laiku aizņems problēmas risināšana un cik tas izmaksās.
Ar tehnoloģiju palīdzību ir vairāk jāļauj cilvēkam juridiskās problēmas atrisināt pašam. Tas sanāk lētāk un ātrāk, nekā iet uz tiesu. Bieži cilvēki uz tiesu nāk ar tādām problēmām, kuru risinājums ir standartizēts, tas der 90% gadījumu.
“Ar tehnoloģiju palīdzību ir vairāk jāļauj cilvēkam juridiskās problēmas atrisināt pašam. Tas sanāk lētāk un ātrāk, nekā iet uz tiesu. Bieži cilvēki uz tiesu nāk ar tādām problēmām, kuru risinājums ir standartizēts, tas der 90% gadījumu,” atzīst A. Skrjabina, piemetinot, ka ārpustiesas ceļveža izveidošana arī TA bija izaicinājums – aprakstīt juridiskos jautājumus tā, lai būtu skaidrs katrs nākamais solis, turklāt neizmantojot sarežģītus terminus. Svarīgi bija arī ieteikt, kur vērsties un kā labāk sagatavot strīdu izskatīšanai tiesā.
Strīdu risināšana tiešsaistē
TA kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju šogad vasarā Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības ietvaros uzsāka jaunu projektu – strīdu risināšanu tiešsaistē, kas varētu būt turpinājums ārpustiesas ceļvedim. Projekts ilgs divus gadus un izmaksās 150 000 eiro.
Klasiskajā izpratnē šāds pakalpojums pasaulē ir privāts. Taču ir arī cita izpratne par strīdu risināšanu tiešsaistē – kad problēma tiek risināta nevis klātienē, bet gan ar tehnoloģiju palīdzību ar tiesneša iesaisti vai bez tās.
“Tas ir tehnoloģiski plašāks un inovatīvāks risinājums nekā ārpustiesas ceļvedis. Latvijā patlaban strīdi netiek risināti tiešsaistē,” norāda TA pārstāve.
Kā piemēru A. Skrjabina min ASV pieredzi mantisku strīdu – parādu piedziņas jautājumu – risināšanā: puses savā starpā sarakstās, un viņu strīdu vada sistēma. Ja cilvēki nespēj vienoties, tad procesā iesaistās tiesu darbinieki, tiesnesis. Tā kā informācija un dati vienkāršā un strukturētā veidā jau sistēmā ir ievadīti, tiesnesis redz strīda vēsturi. Šos datus var izmantot, lai gatavotu lēmumus. Galarezultātā tiesnesis sniedz juridiski saistošu risinājumu.
Tiešsaistē varētu risināt maza apmēra prasības, arī atsevišķus darba strīdus. Pirmajā projekta gadā paredzēts identificēt jautājumus, kurus būtu iespējams risināt tiešsaistē. Tās ierobežotā apjomā varētu būt Ekonomisko lietu tiesas lietas, zemesgrāmatu jautājumi. Savukārt otrajā projekta izstrādes gadā plānots izstrādāt tehnoloģisko risinājumu.
Digitālā lieta
Lai Latvijā attīstītu tiesu sistēmas e-pakalpojumus, paredzēts izmantot arī citu Eiropas valstu – Vācijas, Austrijas – pieredzi. Austrijas tieslietu sistēmas sasniegumi informācijas un komunikācijas tehnoloģijās ir augstu novērtēti starptautiskā līmenī. Austrijai šajā jomā izdevies gūt panākumus, pateicoties pārdomātai pieejai un labai pārvaldībai, ieviešot šādus tehnoloģiskus rīkus kopš 80. gada.
Ņemot vērā e-lietas ieviešanas aktualitāti Latvijā, Austrijas pieredze “digitālās lietas” ieviešanā būtu ļoti vērtīga, domājot par procesu automatizāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu tiesās.
Arī Latvijā līdz 2021. gada 30. novembrim paredzēts ieviest e-lietas programmas pirmo posmu, kurā elektroniski noritēs izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes process, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.
Ieviesta 60 procesu veidos
“Digitālā lieta” Austrijā ir ieviesta kopumā 60 procesu veidos, piemēram, izplatītākajās civillietās, darba strīdu lietās, maksātnespējas lietās, krimināllietās u. c. Tā nodrošina iespēju vairāk nekā 70 Austrijas tiesu (no kopumā 140) tiesniešiem darbu ar tiesu lietu organizēt modernā un pilnībā elektroniskā formātā.
“Šo projektu tiesu vara atzīst par īpaši veiksmīgu, tā īstenošanā no pirmsākumiem ir bijuši iesaistīti tiesneši, radot ērtāku darba vidi un vienkāršojot saziņu ar lietu dalībniekiem, prokuroriem un advokātiem. Ieviest “digitālo lietu” visās Austrijas tiesās plānots līdz 2025. gadam. Jāpiebilst, ka tiesneši var izvēlēties, vai strādāt ar lietu papīra vai digitālā formā,” stāsta A. Skrjabina.
76% pieteikumu elektroniski
Austrijā tieslietu pakalpojumu pielāgošanai tehnoloģijām ir pievērsta īpaša uzmanība, lai paplašinātu sabiedrības pieeju tiesai. Elektroniskā komunikācija ar tiesu Austrijā darbojas jau kopš 1990. gada, un pakalpojumu klāsts tiek nemitīgi paplašināts.
2020. gadā 94% prasību pieteikumu civillietās, kā arī 76% pieteikumu izpildu lietās Austrijas tiesās tika iesniegti elektroniskā veidā, izmantojot e-veidlapas. Tas ne tikai padarīja saziņu ar tiesu vienkāršāku un pieejamāku iedzīvotājiem, bet arī radīja būtisku – 12 miljonus eiro lielu – ietaupījumu tiesu budžetā.
“LegalTech” joma
Tiesu sistēmas darbā arvien vairāk ienāk juridiskā tehnoloģija, kas pazīstama arī kā “LegalTech”, t. i., datu analīzes sistēmas un mākslīgais intelekts, kas palīdz analizēt lietas materiālus un judikatūru.
“LegalTech” joma, kas Latvijā ir mazattīstīta, attiecas uz tehnoloģiju un programmatūras izmantošanu juridisko pakalpojumu sniegšanai un juridiskās nozares atbalstam.
Pēc Austrijas Tieslietu ministrijas iniciatīvas “LegalTech” jomā, sadarbojoties ar privātajiem partneriem, ir ieviestas dažādas inovācijas. Piemēram, rasta iespēja ar mākslīgā intelekta palīdzību tiesnešiem analizēt juridiskos dokumentus kontekstā ar liela apjoma informāciju, kas pieejama juridiskajos resursos, datubāzēs, tiesību aktos u. c. informācijas avotos. Risinājums būtiski atvieglo tiesneša darbu un uzlabo nolēmumu kvalitāti.
Tieslietu sistēmas dati
Austrijas Tieslietu ministrija uztur un attīsta, tostarp izmantojot biznesa inteliģences risinājumus, vienotu tiesu, prokuratūras, ieslodzījumu vietu, probācijas, uzņēmumu reģistra u. c. tieslietu iestāžu datu portālu, kas ļauj nodrošināt politikas attīstības lēmumu pieņemšanu, balstoties uz kvalitatīvajiem datiem, kuri ir pieejami vienas pieturas risinājuma ietvaros.
“Par šādas sistēmas ieviešanu vajadzētu padomāt arī Latvijā,” aprakstot Austrijas pieredzi, bilst A. Skrjabina. Tas atvieglotu tiesu sistēmas darbu – lēmumu pieņemšanu, pakalpojumu attīstību.
Lietderīgi būtu apspriest arī Austrijas pieredzi centralizētā dokumentu nosūtīšanā, Austrijā to nodrošina Tieslietu ministrija Vīnē.
Nākamos posmus finansēs no Atveseļošanas fonda
Tiesu administrācijas īstenotā e-lietu sistēmas ieviešana ir daļa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas realizētā pasākuma “Centralizēto publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība”. Tam kopumā ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 128 809 714 eiro apmērā.
Nākamajos e-lietas attīstības posmos, kurus plānots finansēt no Latvijas Atveseļošanas fonda un ERAF līdzekļiem, paredzēts izveidot vienotu digitalizētu pirmstiesas, izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes procesu, savstarpēji integrējot iesaistīto iestāžu informācijas sistēmas e-lietas platformā.
