TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. augustā, 2021
Lasīšanai: 16 minūtes
14
14

Kādā virzienā attīstās tiesu sistēmas e-pakalpojumi

Attālināto tiesas sēžu skaits pieaug vidēji par 30% gadā. Jūnijā, piemēram, videokonferenču formātā ir notikušas 287 tiesas sēdes.

FOTO: Freepik

Tiesu administrācija turpina īstenot pirmo e-lietas programmas posmu, kura ieviešanas termiņš pagarināts līdz 30. novembrim. Diskusijā “Tiesu administrācijas loma tiesu e-pakalpojumu attīstībā” tika secināts: strauji attīstoties attālināto tiesu sēžu norisei, samazinās lietu izskatīšanas termiņi. Taču turpmākajai digitālo pakalpojumu attīstībai ir svarīgas gan visas sabiedrības prasmes un izglītošana, gan tiesu sistēmas darbinieku kompetence.

īsumā
  • E-lietas programmas mērķis ir panākt vienotu elektronizētu procesu no izmeklēšanas uzsākšanas līdz tiesvedībai un nolēmuma izpildei.
  • Attālinātās tiesas sēdes kļūst arvien populārākas – to daudzums pieaudzis par 30% gadā.
  • Kopš 2019. gada lietu izskatīšanas termiņi ir samazinājušies. Liela nozīme ir bijusi iespējai attālināti skatīt lietas, kā arī veikt dažādas procesuālās darbības.
  • Starp Eiropas Padomes valstīm Latvija ieņem pirmo vietu tieslietu sistēmas efektivitātes ziņā, vērtējot pēc indeksa, kas raksturo tehnoloģiju izmantošanu.
  • Tiesnešiem nolēmumu rakstīšanā varētu palīdzēt mākslīgais intelekts.

Tiesu administrācijas īstenotā e-lietu sistēmas ieviešana ir daļa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas realizētā pasākuma “Centralizēto publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība”. Tam kopumā ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 128 809 714 eiro apmērā.

E-lietas programma paredz izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes procesu digitalizēšanu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas izmeklēšanas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.

E-lietas programmas mērķis ir panākt vienotu elektronizētu procesu no izmeklēšanas uzsākšanas līdz tiesvedībai un nolēmuma izpildei. Kā diskusijā šo procesu raksturoja tieslietu ministra padomnieks Imants Krastiņš, “mērķis ir nodrošināt, ka ar laiku varētu digitāli izsekot līdzi visam procesam, lai noskaidrotu, kurā procesa posmā lieta atrodas. Piemēram, persona iesniedz iesniegumu policijā. Ar e-lietas sistēmas palīdzību šādi varētu sekot līdzi, kā lieta virzās uz prokuratūru, tad uz tiesu, kā pielemts spriedums un kā tas tiek izpildīts.”

Pirmais e-lietas programmas posms tiks realizēts trijos gados, un tam atvēlēti pieci miljoni eiro, piesaistot ERAF finansējumu.

Šobrīd saskaņā ar e-lietas programmas pirmo posmu tiek izstrādāts e-lietas portāls, kura mērķis ir nodrošināt visu jau piedāvāto tiesu e-pakalpojumu klāstu, kā arī turpināt šos pakalpojumus attīstīt un pilnveidot.

Šobrīd e-lietas portāls ir akcepttestēšanas posmā. Jaunais portāls pilnībā aizvietos pašreizējo tiesu portālu manas.tiesas.lv. Plānotais portāla ieviešanas termiņš ir 2021. gada 30. novembris.

Līdzšinējā e-pakalpojumu attīstības gaita

6. augusta diskusijā “Tiesu administrācijas loma tiesu e-pakalpojumu attīstībā”, kurā tieslietu jomas eksperti sprieda par pašreizējo e-pakalpojumu kvalitāti tiesās un nākotnes perspektīvām, Tiesu administrācijas e-lietas programmas projektu vadītājs Jorens Liopa iepazīstināja ar tiesu e-pakalpojumu attīstības gaitu.

2013. gadā Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros tika uzsākta portāla tiesas.lv attīstīšana. Portālā pieejamie pakalpojumi: tiesvedības gaita, tiesu kalendāri, iespēja veikt nolēmumu anonimizēšanu un publicēšanu. Tajā tika veikta tikai atsevišķu kategoriju lietu nolēmumu anonimizēšana un publicēšana.

2016. gadā tika izstrādāts jauns tiesu portāls manas.tiesas.lv, kurā autorizētajiem lietotājiem pieejami šādi e-pakalpojumi:

Tāpat portālā ir pieejama saite pārejai uz e-zemesgrāmatas e-pakalpojumiem.

Ārpustiesas ceļvedis

Ārpustiesas ceļvedis ir jauns pakalpojums, kas piedāvā iespējamos scenārijus, kā soli pa solim risināt problēmas un strīdus ārpus tiesas. 

Piemēram, ārpustiesas ceļā var risināt ģimenes tiesību jautājumus:

  • laulāto kopīgās mantas sadale šķiršanās gadījumā;
  • laulības šķiršana;
  • saskarsmes tiesības;
  • uzturlīdzekļu piedziņa.

Savukārt īpašumu tiesību jautājumos ārpustiesas ceļvedis piedāvā iespējamos risinājumus kopīpašuma izbeigšanas jautājumos u. tml.

Pieejamie zemesgrāmatas e-pakalpojumi

Portālā zemesgramata.lv autorizētajiem lietotājiem ir pieejami šādi pakalpojumi:

  • Meklēt īpašumu;
  • Mani dati;
  • E-lūgumi;
  • Pieprasīt izziņu par piederošajiem īpašumiem;
  • Pieteikt savu īpašumu uzraudzību;
  • Iesniegt papildu dokumentus.

Savukārt neautorizētajiem lietotājiem pieejami šādi publiskie pakalpojumi:

  • Virtuālais asistents Justs;
  • Izsekošanas kods;
  • Nodevu kalkulators;
  • Statistika.

E-izsoļu vietnes e-pakalpojumi

E-izsoļu vietnē izsoles.ta.gov.lv autorizētajiem lietotājiem ir pieejami šādi pakalpojumi:

  • Pieteikšanās dalībai elektroniski rīkotajā izsolē;
  • Izsoles aģents;
  • Izsolē notikušo izmaiņu monitorings;
  • Izsoļu monitorings;
  • Izpildu lietu monitorings.

Katru dienu ir 300 aktīvu izsoļu. Vietnes apmeklējums mēnesī – 800 000.

Attālinātās tiesas sēdes

Covid-19 izplatības laikā tiesu darbs pārsvarā notiek attālināti, piemēram, rakstveida procesā. Taču Tiesu administrācija ir izstrādājusi arī speciālu videokonferenču platformu. 

Lai piedalītos attālinātajā tiesas sēdē, nepieciešama ierīce ar interneta pieslēgumu, kamera, mikrofons, skaļrunis. Līdz ar to piedalīties šādās tiesas sēdēs var no jebkuras vietas.

Kā tas notiek? Dalībnieks lūdz piedalīties sēdē attālināti, tiesa nosūta pamācību, instrukciju un piekļuves rekvizītus. Tālāk jau lietas dalībnieks pieslēdzas tiesas atsūtītajai saitei ar piekļuves kodu un tiek pieslēgts videokonferencei (Cisco Meeting Server).

Savukārt viedierīcēm ir pieejama lietotne “Apple Store” un “Android Google Play”.

Attālinātās tiesas sēdes kļūst arvien populārākas – to skaits pieaug vidēji par 30% gadā. Piemēram, jūnijā videokonferenču formātā ir notikušas 287 tiesas sēdes.

E-lietas portālā būs jaunas sadaļas

E-lietas portāls tiek izstrādāts ar mērķi nodrošināt visu jau patlaban pieejamo tiesu e-pakalpojumu klāstu, kā arī turpināt šos pakalpojumus attīstīt un pilnveidot.

Jaunajā e-lietas portālā tiks papildināta e-veidlapu iesniegšana sadaļa, kā arī izveidotas jaunas sadaļas:

  • Prokuratūras lieta;
  • Probācijas lieta;
  • Datu aktualizācija tiešsaistē;
  • Ieslodzītā pārstāvja saziņa ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi;
  • Tiesu ekspertiem “Ekspertu darba vieta”.

Tiesu darba nepārtrauktība un īsāki lietu izskatīšanas termiņi

Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane secina, ka lielā mērā tieši e-pakalpojumi, kas bija attīstīti jau pirms pandēmijas, ļāva Covid-19 laikā nodrošināt tiesu darbu nepārtrauktību.

Jau kopš 2019. gada ir novērojama tendence lietu izskatīšanas termiņiem samazināties.

Liela nozīme bijusi iespējai skatīt lietas un veikt dažādas procesuālās darbības attālināti, piemēram, nopratināt lieciniekus, ekspertus utt. Tas tiesnešiem un arī lietu dalībniekiem ir liels atvieglojums laika ekonomijas ziņā, atzīst L. Ašmane.

Lietu izskatīšanas termiņus palīdzējusi samazināt arī iespēja rīkot attālinātas sēdes, uzsvēra I. Krastiņš. Kā piemēru viņš minēja kādas Pierīgas pašvaldības un kāda Kurzemes uzņēmuma lietas izskatīšanu, kurā tiesas dalībnieki vienojās tiesas noslodzes dēļ lietu izskatīt Alūksnē. Ieguvums – tiesa notika ātrāk.

Salīdzinot šī gada un pagājušā gada janvāra datus, redzam, ka attālināto lietu izskatīšanas skaits ir pieaudzis četras reizes, tā I. Krastiņš.

Uzņēmēji bažīgi par tehnoloģisko izpildījumu

E-pakalpojumu priekšrocības novērtē arī uzņēmēji un e-lietas portāls ir viens no gaidītākajiem pakalpojumiem uzņēmēju vidē, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

“Komerctiesiskajā aspektā pats būtiskākais ir lietas iztiesāšanas ātrums. Piemēram, liecinieka nopratināšana videokonferences formātā var ievērojami paātrināt lietas izskatīšanas gaitu,” atzina J. Lielpēteris.

Vienlaikus LTRK pārstāvis neslēpa uzņēmēju vidū paustās bažas par to, vai, ieviešot e-pakalpojumus, neradīsies kādas tehnoloģiskas problēmas – gan procesuālas aizķeršanās, gan sarežģījumi pēc būtības. Kā piemēru viņš minēja gadījumus, kad tiesa lūdz iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus divos eksemplāros. 

LTRK pārstāvis vērsa uzmanību, ka pakalpojums tiks izmantots, ja tas būs lietotājam ērts, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai šis pakalpojums būtu orientēts uz klientu, intuitīvi saprotams. 

Pilotprojekts “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās”

Tomēr, lai labi e-pakalpojumi būtu efektīvi, svarīgas ir digitālās iemaņas – ja to nav, tad šie pakalpojumi iedzīvotājiem nav pieejami.

Tāpēc vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra sabiedrības izglītošanas nozīmi. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas pārstāve un SIA “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa norādīja: svarīgākais ir tas, lai sabiedrība izmantotu šos pakalpojumus. “Tas ir jautājums par digitālajām prasmēm. Pandēmija mūs ir piespiedusi digitalizēties daudz ātrāk, tas notiek straujākiem soļiem,” tā D. Kiopa.

Arī tiesnese L. Ašmane uzskata, ka ir jāpalīdz cilvēkiem jebkurā Latvijas vietā saprast e-pakalpojumus. Pat ja persona dodas uz tiesu vai zemesgrāmatu nodaļu vienreiz mūžā, pakalpojumam ir jābūt pēc iespējas vienkāršam un saprotamam.

Šai nolūkā Tieslietu ministrija (TM) šogad uzsākusi pilotprojektu reģionos – Limbažu, Tukuma un Grobiņas pašvaldībās. Pilotprojekta “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās” ietvaros iedzīvotāji varēs saņemt klātienes konsultācijas par tieslietu sistēmas pakalpojumiem un iespējām tos izmantot e-vidē. Tāpat tieslietu iestāžu darbinieki rīkos seminārus iedzīvotājiem, lai informētu par tieslietu sistēmas tiešsaistes pakalpojumiem. Pilotprojektu plānots ieviest vairākās pašvaldībās līdz šīgada beigām.

Nedrīkst piemirst arī tieslietu sistēmas darbinieku profesionālās pilnveides nepieciešamību. I. Krastiņš atgādināja, ka no Latvijas Atveseļošanas fonda plāna finansējuma taps Tieslietu akadēmija tiesnešu prokuroru un izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas celšanai.

Ļauj ietaupīt ilgtermiņā

Tieslietu ministra padomnieks I. Krastiņš diskusijā uzsvēra, ka starp Eiropas Padomes valstīm Latvija tieslietu sistēmas efektivitātes ziņā ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc indeksa, kas raksturo tehnoloģiju izmantošanu, – 10 ballu skalā saņemtas 9,8 balles.

Runājot par jaunu e-pakalpojumu ieviešanas izmaksām, I. Krastiņš vērš uzmanību uz ietaupījumu ilgtermiņā, kā piemēru minot Austrijas, kas ir viens no Eiropas flagmaņiem digitalizācijas jomā, pieredzi. Šajā valstī 94% iesniegumu civilprasībās tiek iesniegti elektroniski, ļaujot uz efektivizācijas rēķina ietaupīt līdz pat 12 miljoniem eiro gadā. Ņemot vērā, ka Austrijā ir četras reizes lielāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā, var aptuveni lēst, ka Latvijai tas ļautu ietaupīt ap 3 miljoniem eiro ik gadu.

Runa nav tikai par izmaksām. Tiesvedības procesa digitalizācija paver iespējas efektīvāk apstrādāt un analizēt datus, meklējot veidus, kā uzlabot tiesas spriedumu kvalitāti, norādīja I. Krastiņš.

Datus var apstrādāt arī privātuzņēmumi

Domājot par nākotni, IT nozares pārstāve D. Kiopa dalījās pārdomās, ka pieeja – digitālos pakalpojumus veido un nodrošina tikai valsts – ir tikai viens no ceļiem. Otrs ceļš: dati, kas ir dažādās sistēmās, piemēram, anonimizētie nolēmumi, tiek atvērti daudz plašākam sabiedrības lokam, ja tos varētu apstrādāt mašīnlasāmā formātā. Šādus pakalpojumus var attīstīt privātais sektors, kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs, zināja teikt D. Kiopa.

“Balstoties uz šiem datiem, iespējams piedāvāt pakalpojumus, lai varētu no tiem mācīties. Ne viss ir jādara valsts informācijas sistēmai, to var nodrošināt arī komersanti,” norādīja IT nozares pārstāve.

Piemēram, viņa zināja teikt, ka jau 2017. gadā Eiropas Komisijas finansētajā pētījumā ticis norādīts, ka dažās valstīs dati (runa bija par anonimizētajiem nolēmumiem) ir plaši pieejami – JSON un XML formātā. Tas ļauj apstrādāt, pētīt un analizēt tiesu praksi. Viņasprāt, attīstot e-pakalpojumus, ir nepieciešams domāt arī šajā virzienā.

Uz D. Kiopas ierosinājumu nodrošināt vairāk pieejamo datu Tiesu administrācijas direktors Andris Munda atbildēja, ka dati pakāpeniski tiek atvērti un arvien vairāk ir pieejami Latvijas atvērto datu portālā www.dati.gov.lv.

Tiesvedība klātienē nepazudīs

Runājot par e-pakalpojumu digitalizācijas attīstību, J. Liopa minēja, ka tiks pilnveidotas videokonferenču iespējas. Tiek arī strādāts pie tā, lai pilnveidotu visvairāk izmantotos pakalpojumus, tāpat tiek optimizēti dažādi procesi, cenšoties mazināt manuālo darbu. J. Liopa akcentēja, ka dokumentus arī turpmāk varēs iesniegt papīra formā.

Atbildot uz jautājumu, vai tiesu process nākotnē varētu notikt tikai attālināti, L. Ašmane, kura par tiesnesi strādā vairāk nekā 20 gadu, pauda pārliecību, ka tiesnesim ir jāpalīdz cilvēkam. “Manā ieskatā palīdzēt cilvēkam, kurš ir atnācis uz tiesu, vislabāk tomēr var klātienē, tiesnesim esot kopā ar lietas dalībniekiem vienā tiesas zālē un palīdzot izšķirt civiltiesisko strīdu vai krimināllietā saprast, ko cilvēks ir izdarījis nepareizi un kādu sodu noteikt, lai viņš labotos un tā vairs nedarītu. Līdz ar to es ceru, ka tiesas sēdes tiešsaistes režīmā nekļūs par pilnīgu mūsu darba ikdienu. Jā, atsevišķas procesuālās darbības var notikt tiešsaistē, tā efektivizējot tiesas procesus,” teica tiesnese.

L. Ašmanei piekrita arī I. Krastiņš, sakot: “Tiesa ietekmē cilvēku likteņus, un katram ir jābūt tiesībām piedalīties sēdē klātienē.”

Palīgā varētu nākt robots

Runājot par digitālo nākotni, I. Krastiņš norādīja, ka tiesnešiem nolēmumu rakstīšanā varētu palīdzēt mākslīgais intelekts. Tas varētu notikt tad, ja ir vienādi lietas apstākļi, argumenti un citi fakti. “Robots būtu tikai palīgs, kas iegūst datus no visiem iepriekšējiem līdzīgajiem procesiem,” tā tieslietu ministra padomnieks.

Mākslīgo intelektu varētu arī izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, piemēram, vai konkrētajā situācijā ir jēga tiesāties un cik tas varētu izmaksāt.

Tāpat mākslīgo intelektu varētu ņemt palīgā, strādājot ar datubāzēm, lai uzlabotu spriedumu kvalitāti.

Savukārt L. Ašmane novēlēja e-lietas izstrādātājiem lēnām un noteikti iet uz priekšu, lai e-lieta būtu ērta, efektīva lietošanai, neko nesasteigt. Izskanēja arī priekšlikums, ka sākumā pakalpojumus un procesus kā pilotprojektus varētu izmēģināt atsevišķās tiesās un tikai pēc tam tos ieviest visā Latvijā.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU