TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
23. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
10
10

Kā strādā tiesas, ievērojot Covid-19 ierobežojumus

No 325 tiesas zālēm aptuveni 123 aprīkotas ar videokonferenču iekārtām un iecerēts, ka šogad vēl tiks aprīkotas 20 zāles.

FOTO: LV portāls

Covid-19 infekcijas izplatības laikā tiesu darbs pārsvarā notiek attālināti. Tomēr, ja nav iespējama lietas izskatīšana ne rakstveidā, ne attālināti, tad, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības, tiesas sēde klātienē notiek visās lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību.

īsumā
  • Latvijas tiesas pilnā apjomā nodrošina aizstāvēt pilsoņiem savas tiesības un likumiskās intereses.
  • Tiesas ir spējušas lietas skatīt attālināti, kas pierāda, ka iespējams to darīt arī turpmāk.
  • Tiesas sēdēs arvien vairāk izmanto videokonferences. No 325 tiesas zālēm aptuveni 123 aprīkotas ar videokonferenču iekārtām un iecerēts, ka šogad vēl tiks aprīkotas 20 zāles.
  • Jauns videokonferenču risinājums paredz papildu drošību, visa datu plūsma norit šifrētā veidā caur Tiesu administrācijas iekšējo videokonferenču serveri.
  • Ja nav iespējama lietas izskatīšana ne rakstveidā, ne attālināti, tad tiesas sēde klātienē notiek visās lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu, objektīvu steidzamību.
  • Žurnālistiem sava dalība atklātās tiesas sēdēs jāpiesaka vismaz piecas darba dienas iepriekš tiesas sastāvam vai TA sabiedrisko attiecību speciālistam.
  • Tiesu kancelejas dokumentus no privātpersonām pieņem un tām izsniedz pārsvarā attālināti (tajā skaitā zemesgrāmatu jautājumos).

Laikā, kad spēkā ir virkne epidemioloģisko drošības pasākumu Covid-19 ierobežošanai, tiesu darbības organizācijā tiek piemēroti Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nosacījumi.

Vienlaikus Tiesu administrācija (TA) uzsver: “Pasākumi vīrusa izplatības mazināšanai nav kļuvuši par šķērsli tiesu funkcionēšanai. Latvijas tiesas pilnā apjomā nodrošina aizstāvēt pilsoņiem savas tiesības un likumiskās intereses. Tiesas ir spējušas lietas skatīt attālināti, kas pierāda, ka iespējams to darīt arī turpmāk.”

Tiesu administrācija secina, ka iespēju robežās tiks turpināta pandēmijas krīzes pieredze, taču tiesu darbs nenotiks tikai attālinātā režīmā.

Kad lietu var izskatīt rakstveida procesā

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pants noteic, ka “civillietu un administratīvo lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas un administratīvās lietas iztiesāšanu rakstveidā tiesai laikus jāinformē lietas dalībnieki, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai”.

Savukārt administratīvo pārkāpumu lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt to personu procesuālo tiesību ievērošanu, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Videokonferenču izmantošana sēdēs

Savukārt likuma 10.1 pants paredz: Ja tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai tiek izmantota videokonference.

Pret šādu lēmumu var izteikt iebildumus personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā tiesā vai kriminālprocesā tiesā. Savukārt citās lietās, ja tam ir objektīvs pamats, iebildumus var izteikt fiziskā persona, kuru nepārstāv advokāts.

Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.

Ja lieta tiek iztiesāta, izmantojot videokonferenci, prasība iegūt personas parakstu tiesas sēdes gaitā ir izpildīta, ja attiecīgā persona sniedz apliecinājumu mutvārdos un tas tiek fiksēts tiesas sēdes audioierakstā.

Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai izmantojot videokonferenci un pēc iespējas ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Kad tiesas sēdes notiek klātienē

Ja nav iespējama lietas izskatīšana ne rakstveidā, ne attālināti, tad, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības, tiesas sēde klātienē notiek visās lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu, objektīvu steidzamību.

Tas notiek, piemēram, gadījumos, kad tiesai likumā noteiktā termiņā jālemj jautājums par apcietinājuma turpmāku piemērošanu, bet jautājuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt attālināti, kā arī lietās, kas saistītas ar valsts noslēpuma aizsardzību.

Jauns risinājums ar papildu drošību

TA informācija liecina, ka tiesas sēdēs arvien vairāk izmanto videokonferences. 2019. gadā šādi pirmās instances rajona/pilsētas tiesa izskatīja 2331 lietu, bet pērn – jau 3342 lietas.

TA šogad, turpinot modernizēt centrālo videokonferenču sistēmu un ieviešot jaunu serveri – CMS (Cisco meeting server), radusi iespēju videokonferenču dalībniekiem piedalīties tiesas sēdē videokonferenču režīmā, atrodoties ārpus tiesas telpām, izmantojot datoru ar kameru un mikrofonu vai tālruni, planšeti ar atbilstošu aplikāciju. Vairākas tiesas sēdes jau veiksmīgi notikušas jaunajā risinājumā.

Lielākais ieguvums šāda veida videokonferencēm ir tas, ka tiesas var izmantot tiesās esošās videokonferenču iekārtas, lai rīkotu videokonferences, kur paredzēta kāda pārstāvja dalība ārpus tiesas telpām, skaidro TA. Līdz šim atklātajās tiesas sēdēs tika izmantots “Microsoft Teams risinājums, kuru vēl joprojām tiesas var izmantot atklāto tiesas sēžu organizēšanai. Jaunais risinājums paredz papildu drošību, visa datu plūsma norit šifrētā veidā caur TA iekšējo videokonferenču serveri, tādā veidā nodrošinot ne tikai atklātās, bet arī slēgtās sēdes.

Šobrīd norit darbs pie esošās sistēmas uzlabošanas, veidojot vienotu videokonferenču pieteikšanas platformu, lai turpmāk bez TA iesaistes tiesas varētu rezervēt videokonferenču laikus, atzīmējot dalībniekus. Tiek veidotas lietotāju grupas, kur tiesas sēžu sekretāram, pieslēdzoties videokonferencei no datora un autorizējoties ar datora piekļuves rekvizītiem, būtu iespēja administrēt sēdes norisi, līdzīgi kā tas šobrīd darbojas “Microsoft Teams” platformā, kur sēdes organizators citiem dalībniekiem var iespējot vai atspējot ievadierīces, atvienot dalībniekus un kontrolēt piekļuvi sēdei.

TA arī turpina uzstādīt papildus videokonferenču iekārtas tiesās. No 325  zālēm aptuveni 123 aprīkotas ar videokonferenču iekārtām un iecerēts, ka šogad vēl tiks aprīkotas 20 zāles.

Pieaug izskatīto lietu skaits rakstveida procesā

TA statistika liecina, ka izskatīto lietu skaits 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir samazinājies. Piemēram, pirmās instances rajona/pilsētas tiesā 2019. gadā tika izskatītas 47 73 lietas, bet pērn – 43 911 lietas.

Tomēr TA uzskata, ka Covid-19 ietekmi uz lietu skaitu būtu jāvērtē garākā laika periodā, t. i., pēc 2021. gada.

TA kā pozitīvu tendenci norāda to, ka pērn ir samazinājies vidējais lietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē.

TA dati liecina, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaudzis rakstveida procesu skaits. Ja 2019. gadā mutvārdos pirmās instances rajona/pilsētas tiesa izskatīja 63,8% lietu, tad pērn tas bija 51,8% gadījumu.

Žurnālistu un klausītāju dalība tiesas sēdēs

Lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem iespēju piedalīties klātienē atklātā tiesas sēdē un fiksēt tiesas sēdes gaitu, žurnālistiem sava dalība jāpiesaka vismaz piecas darba dienas iepriekš tiesas sastāvam vai TA sabiedrisko attiecību speciālistam.

Ņemot vērā, ka visu tiesu sēžu kalendāri ir zināmi un publiski pieejami, dalības plānošanai un savlaicīgam pieteikumam nav objektīvu šķēršļu. Nav vēlama prakse, ka žurnālisti dalību tiesas sēdei piesaka neilgi pirms tās vai pat nepiesaka vispār, jo pēc žurnālista izteiktās vēlmes klātienē apmeklēt atklātu tiesas sēdi tiesai ir jānodrošina tāda tiesas sēžu zāle, lai tās platība atbilstu epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem. Lai nerastos pretenzijas ne no vienas puses un lai veicinātu abpusēju izpratni, tiesas aicina ievērot noteikto laiku pieteikuma iesniegšanai.

Dokumentus pieņem pārsvarā attālināti

Tiesu kancelejas dokumentus no privātpersonām pieņem un tām izsniedz pārsvarā attālināti (tajā skaitā zemesgrāmatu jautājumos).

Tiesas dokumenti tiek paziņoti, izmantojot “Latvijas pastu”, e-pastu vai tiešsaistes sistēmu (likumā noteiktajos gadījumos). Tiesu administrācija nodrošina, ka dokumentus var iesniegt arī, atstājot īpašā pasta kastē pie tiesas (dokumentu atstāšanas punktā).

Ja tiesas pakalpojumu nav iespējams sniegt attālināti, tas tiek sniegts pēc iepriekšēja pieraksta. Šādā gadījumā veiks pakalpojuma saņēmēju uzskaiti (vārds, uzvārds, kontakttālrunis), lai būtu iespējams apzināt un brīdināt kontaktpersonas Covid-19 infekcijas gadījumā. Tiesas darbiniekam ir tiesības atteikties no kontakta ar personu, kurai ir acīmredzamas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Tiesu kontaktinformācija pieejama šeit.

Ņemot vērā, ka Covid-19 likums par attālinātu darba veikšanu nav atcelts, arī tiesas ar zemesgrāmatu jautājumiem strādā attālināti, nodrošinot trīs piekļuves veidus, kas darbojas efektīvi.

Tiesas ir piesardzīgas darbu pilnībā atsākt klātienē, tāpēc šāds apkalpošanas modelis saglabāsies līdz vasaras beigām.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU