TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
14. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes

Maksājums, kas veicams dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

Satversmes tiesa 2021. gada 14. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-03-03 “Par Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 88. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 12. augustam) un 89. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai”. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs.

īsumā
  • Šī ir jau trešā lieta Satversmes tiesā, kuras pamatā ir civillietās esošs strīds par parāda piedziņu starp sadales sistēmas operatoru un dabasgāzes lietotāju.
  • Satversmes tiesa pārbaudīja, vai Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas, ir ievērojis Saeimas pilnvarojumu un nav radījis jaunas tiesiskās attiecības, par kurām Saeima nav izlēmusi.
  • Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un neatbilst Satversmei.
  • Pēc šī sprieduma joprojām saglabājas enerģijas lietotāja pienākums atlīdzināt sadales sistēmas operatoram nodarītos zaudējumus.

Satversmes tiesā vērsās vairākas tiesas. To izskatīšanā ir civillietas par maksājumu, kas dabasgāzes lietotājam jāveic, kad tas pārkāpis dabasgāzes lietošanas noteikumus.

Kāda ir lietas būtība?

Šī ir jau trešā lieta Satversmes tiesā, kuras pamatā ir civillietās esošs strīds par parāda piedziņu starp sadales sistēmas operatoru un dabasgāzes lietotāju. Strīds saistīts ar to, ka enerģijas lietotājs samazinājis dabasgāzes patēriņa rādījuma lielumu vai radis iespēju lietot dabasgāzi bez maksas, piemēram, sabojājot skaitītāju. Lietā apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas noteica maksājumu, kas enerģijas lietotājam šajā gadījumā jāveic.

Pieteikumu iesniedzējas uzskatīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 64. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai. Proti, tiesas pieteikumos norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertā patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķina metode, kura balstīta sadales sistēmas operatora noteiktajās dabasgāzes patēriņa normās, pārkāpj Saeimas doto pilnvarojumu.

Tāpat Pieteikumu iesniedzējas norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu, jo patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas metodes un maksājuma dubultais apmērs neesot samērīgi.

Ko šīs lietas ietvaros vērtēja Satversmes tiesa? 

Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmei, Satversmes tiesa pārbaudīja:

  • vai ar apstrīdētajām normām tiek ierobežotas enerģijas lietotāja 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu;
  • vai šāds ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tostarp ievērojot Saeimas dotā pilnvarojuma robežas.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi? 

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas ierobežoja personai – enerģijas lietotājam – Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.

Ministru kabinets var izdot Ministru kabineta noteikumus tikai tad, ja Saeima to ir pilnvarojusi. Ministru kabinets drīkst tikai konkretizēt Saeimas pieņemto likumu. Tādēļ Satversmes tiesa pārbaudīja, vai Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas, ir ievērojis Saeimas pilnvarojumu un nav radījis jaunas tiesiskās attiecības, par kurām Saeima nav izlēmusi.

Tiesa konstatēja, ka no Enerģētikas likuma tika izslēgta norma, kurā bija tieši norādīts uz Ministru kabineta pilnvarojumu regulēt patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas metodes. Šobrīd Enerģētikas likums paredz abstraktu pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, sadales sistēmas operatora un lietotāja tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā un citus jautājumus.

Satversmes tiesa pārbaudīja, vai Ministru kabinets varēja izdot apstrīdētās normas uz šāda pilnvarojuma pamata. Apstrīdētās normas regulē gadījumus, kad enerģijas lietotājs ir pārkāpis dabasgāzes lietošanas noteikumus, radot sadales sistēmas operatoram zaudējumus. Vispārīgais civiltiesību regulējums paredz, ka aizskartajai personai, prasot tai nodarīto zaudējumu atlīdzību, ir pienākums pierādīt pārkāpēja prettiesisku darbību vai bezdarbību, zaudējumu apmēru, kā arī cēloņsakarību starp abiem minētajiem.

Taču ar apstrīdētajām normām sadales sistēmas operators tiek atbrīvots no pienākuma pierādīt tam nodarīto zaudējumu apmēru. Tāpat sadales sistēmas operatoram nav jāpierāda, ka pārkāpumā vainojams tieši lietotājs. Līdz ar to apstrīdētās normas noteic speciālu tiesisko regulējumu, kas atšķiras no vispārējās kārtības.

Ministru kabinets, pamatojoties uz Saeimas pilnvarojumu, var noregulēt jautājumu par sadales sistēmas operatoram nodarīto zaudējumu atlīdzību atšķirīgi no vispārējās kārtības. Tomēr Saeimai vispirms ir jāizlemj, vai konkrētajā jautājumā ir nosakāms speciāls tiesiskais regulējums.

Tas nozīmē, ka Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas, nevarēja paļauties, ka tam iepriekš piešķirtā pilnvarojuma apjoms paliks nemainīgs, īpaši apstākļos, kad Latvijas dabasgāzes tirgus tika liberalizēts un tika mainīts tā tiesiskais regulējums. Saeima Ministru kabinetam bija uzdevusi izdot jaunus dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumus.

Saeimai, izstrādājot grozījumus Enerģētikas likumā, bija jāizlemj, vai arī liberalizētā dabasgāzes tirgus apstākļos nepieciešams noteikt speciālo regulējumu dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumiem. Turklāt Saeimai bija jānoteic skaidrs pilnvarojums Ministru kabinetam to detalizēt. Nav pieļaujams, ka atkāpšanās no Civillikumā ietvertās vispārējās kārtības tiek veikta ar Ministru kabineta noteikumiem, nevis likumu.

Ņemot vērā to, ka Saeima minētos jautājumus nav izlēmusi, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas bez Saeimas pilnvarojuma rada jaunas tiesiskās attiecības. Līdz ar to Ministru kabinets ir pārkāpis Saeimas noteikto pilnvarojumu.

Ko nosprieda Satversmes tiesa? 

 Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un neatbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai, jo Saeima nav pilnvarojusi Ministru kabinetu noteikt sekas, kas iestājas dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā. Proti, nav pieļaujama pamattiesību ierobežošana bez skaidra Saeimas pilnvarojuma.

Kāda ir šī nolēmuma nozīme un ietekme uz sabiedrību? 

Pēc šī sprieduma joprojām saglabājas enerģijas lietotāja pienākums atlīdzināt sadales sistēmas operatoram nodarītos zaudējumus. Tiesu izskatīšanā esošajās lietās atlīdzība, kuru enerģijas lietotājs maksā sadales sistēmas operatoram par pieļauto pārkāpumu, nosakāma atbilstoši vispārīgajam civiltiesību regulējumam jeb Civillikumam, Satversmes 105. pantam, kā arī taisnīguma principam un ekonomiskās ekvivalences principam.

Video ir informatīva nozīme, un tajā atspoguļotas Satversmes tiesas nolēmuma svarīgākās atziņas.

Sprieduma teksts ar izvērstu argumentāciju pieejams oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (www.vestnesis.lv) un Satversmes tiesas mājaslapā (www.satv.tiesa.gov.lv).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU