Izskatāmajā lietā pieteicējs mantošanas ceļā bija ieguvis ¼ domājamo daļu no mājas. Mantotās mājas vērtība noteikta atbilstoši kadastrālajai vērtībai. Vēlāk pieteicējs atsavinājis sev piederošu nekustamo īpašumu – dzīvokli. No dzīvokļa atsavināšanas iegūtie līdzekļi izlietoti, lai dzēstu ķīlu un mantojuma atstājēja kredīta saistības par māju.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 11.punktu un 11.9panta pirmo daļu, nonākot pie secinājuma, ka par kapitāla pieaugumu, kas radies saistībā ar dzīvokļa atsavināšanu, vispārīgi ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Senāts par nepamatotu atzina apgabaltiesas secinājumu, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 34.2punkta izpratnē mantojuma apliecībā norādītā īpašuma vērtība (kadastrālā vērtība) var tikt novērtēta kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā īpašumā.
Senāts spriedumā norādīja – kaut arī abi īpašumi (mantotais un atsavinātais) ir funkcionāli līdzīgi, nepieciešams sasaistīt ienākumu no viena īpašuma atsavināšanas ar faktiski konstatējamiem un pierādāmiem izdevumiem par citu līdzīgu īpašumu. Nepieciešams novērtēt naudas līdzekļu summu, kas iztērēta par labu alternatīvam īpašuma objektam. Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti vienīgi tādi ienākumi, kas faktiski izlietoti (ieguldīti) par labu citam funkcionāli līdzīgam nekustamā īpašuma objektam.
Mantošana ir bezatlīdzības īpašuma iegūšanas veids, tādēļ nekustamā īpašuma iegūšana mantošanas ceļā pati par sevi nav atzīstama par ieguldījumu funkcionāli līdzīgā īpašumā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 34.2punkta izpratnē. Iegūstot nekustamo īpašumu mantošanas ceļā, pieteicējam nav radušies faktiski novērtējami izdevumi (neskaitot ar mantošanas lietu saistītos izdevumus), tādējādi nav pamata mantotā īpašuma kadastrālo vērtību novērtēt kā ieguldījumu.
Tai pašā laikā Senāts atzina, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 34.2punkta izpratnē izdevumi ķīlas dzēšanai par mantotu nekustamo īpašumu var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā. Kredītsaistību dzēšana konkrētajā gadījumā ir atzīstama par ieguldījumu, jo šādas rīcības rezultātā pieteicējs nodrošināja iespēju turpināt dzīvot funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā.
Atzīstot, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi un piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 34.2punktu, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Lieta Nr. SKA-301/2021 (A420154818)
