TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
19. martā, 2021
Lasīšanai: 29 minūtes
5
5

Apstiprināta Tieslietu padomes darbības stratēģija pieciem gadiem. Nedēļa tieslietās

FOTO: Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Parādnieki, kuri drīzumā saņems valsts atbalstu 200 eiro apmērā Covid-19 krīzes pārvarēšanai, tiek aicināti par to informēt savu tiesu izpildītāju, lai izvairītos no pabalsta novirzīšanas personas parādu segšanai.
  • Uzsākta informatīva kampaņa “Ērtība ir vērtība!”, ko organizē Tiesu administrācija ar mērķi popularizēt e-pakalpojumus, to pieejamību un lietojumu.
  • Tiešsaistē pieejams Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas vebinārs par tēmu “Konstitucionālās tiesas loma, vērtējot likumu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām”.
  • Apstiprināta Tieslietu padomes darbības stratēģija 2021.–2025. gadam. Viens no virzieniem – arī tiesu finansiālā neatkarība un nepieciešamība paredzēt Tieslietu padomei likumdošanas iniciatīvu.
  • Lai sniegtu profesionālu atbalstu jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem, kuriem nevienam nav tiesneša darba pieredzes, tiesu sistēma veidos mentoru kustību.
  • Līdz jaunas kārtības izstrādāšanai neizsludinās konkursus uz apgabaltiesas tiesnešu amatiem.
  • Tieslietu padome atbalsta Senāta Krimināllietu departamenta priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā. To vidū ir arī iniciatīva skatīt krimināllietas paplašinātā sastāvā un paredzēt senatoru tiesības izteikt atsevišķās domas.
  • 16. martā stājās spēkā nozīmīgi grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā, ar kuriem tiek precizētas zvērinātu advokātu kvalifikācijas un izglītības prasības, definēts zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss un ieviesti obligātās profesionālās apdrošināšanas nosacījumi.
  • Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektus, ar kuriem iecerēts sakārtot zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja tiesisko statusu.
  • Pēc Satversmes tiesas lēmuma Senāta Administratīvo lietu departaments lietā par minimālo vecuma pensiju atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīts pieteicēja pieteikums par vecuma pensijas pārrēķinu.
  • Lietu par iekšlietu ministra lēmumu iekļaut personu “melnajā sarakstā” turpinās skatīt pēc papildu informācijas saņemšanas.

Nedēļas apskatu par notikumiem tieslietu nozarē šoreiz sāksim ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes aicinājumu visiem iedzīvotājiem, kuriem no ienākumiem tiek veikti ieturējumi parādu segšanai, bet vienlaikus būs tiesības saņemt valsts atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai, nekavēties informēt par to savu tiesu izpildītāju. Pretējā gadījumā atbalsta maksājums var tikt novirzīts parādu segšanai.

Par šāda atbalsta 200 eiro apmērā izmaksu visiem Latvijā dzīvojošajiem vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem (plašāk – Apstiprina vienreizēju pabalstu 200 eiro senioriem un personām ar invaliditāti) Saeima lēma 11. martā.

Uz šo vienreizējo pabalstu, tāpat kā uz Covid-19 vienreizējo ģimenes pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, piedziņa netiks vērsta, ja persona par pabalsta saņemšanu laikus būs informējusi savu tiesu izpildītāju.

Ir svarīgi, ka parādnieks laikus informē savu tiesu izpildītāju, jo tiesu izpildītājs pats nevienā datubāzē nevar iegūt informāciju par to, vai parādnieks saņem noteikta veida pabalstus. Šādu informāciju zina tikai pats parādnieks.

“Šajā situācijā svarīgi, lai par Covid-19 vienreizējā pabalsta saņemšanu 200 eiro apmērā tiesu izpildītājus laikus informē tie parādnieki, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 300 eiro, jo tikai no tiem parādnieka ienākumiem, kuri pārsniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru (šobrīd 500 eiro), var tikt veikti ieturējumi parādu segšanai. Savukārt personām, kuru ikmēneša ienākumi nesasniedz 300 eiro, informēt tiesu izpildītājus par pabalsta saņemšanu 200 eiro apmērā nav nepieciešams, jo šie ienākumi nepārsniedz minimālo ienākumu apmēru, no kuriem nevar veikt ieturējumus arī tad, ja persona saņems pabalstu 200 eiro apmērā.

Izņēmums ir uzturlīdzekļu piedziņas lietas nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, kad parādniekam tiek saglabāti naudas līdzekļi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas (šobrīd – 250 eiro), bet visi ienākumi, kas pārsniedz 250 eiro, tiek novirzīti personas parādsaistību segšanai,” skaidro LZTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka.

“Ērtība ir vērtība” – popularizēs tiesu e-pakalpojumus

17. martā tika uzsākta jauna informatīva kampaņa “Ērtība ir vērtība!”, ko organizē Tiesu administrācija projektā “E-tiesiskuma inovācijas” ar mērķi popularizēt e-pakalpojumus, to pieejamību un lietojumu.

Kopš valstī izsludināta ārkārtējā situācija, daudzu pakalpojumu sniegšana klātienē ir ierobežota vai vispār nav pieejama, tādēļ būtiski informēt par citām iespējām uzzināt sev nepieciešamo informāciju, kā arī iesniegt dokumentus tiešsaistē.

“Valsts pārvalde kļūst arvien modernāka, tāpēc mēs vēlamies motivēt gan privātās, gan juridiskās personas vairāk izmantot tiesu un Tiesu administrācijas e-pakalpojumus, veicinot izpratni par to ērtumu – tādējādi iespējams ietaupīt gan laiku, gan resursus, jo nav jādodas uz iestādēm klātienē,” norāda Tiesu administrācijas direktors Andris Munda.

Vienkāršā un ikvienam saprotamā veidā tiks stāstīts par vairākiem e-pakalpojumiem, tostarp naudas līdzekļu atmaksu no Tiesu administrācijas kontiem, Zemesgrāmatas e-pakalpojumiem, virtuālo asistentu – Justa un Zinta – palīdzēšanas iespējām, e-veidlapām, nodevu e-kalkulatoru, kā arī informāciju, ko ērti apskatīt tiešsaistē tiesvedības gaitā, iesniedzot arī nepieciešamos dokumentus e-vidē. Tiesu administrācijas izveidotie e-pakalpojumi pieejami tīmekļa vietnē www.ta.gov.lv.

Kampaņas “Ērtība ir vērtība!” ietvaros ar animācijas un infografiku palīdzību tiks izskaidrots, kādi pakalpojumi pieejami tiešsaistē, kā tos izmantot un kur vērsties pēc palīdzības, ja tāda nepieciešama. Tāpat arī dažādos informācijas kanālos tiks akcentēts tas, ka e-pakalpojumi ir ērti un rada papildu vērtību jeb ietaupa laiku un resursus. Savukārt noslēgumā plānota diskusija ar ekspertiem, lai varētu turpināt attīstīt e-pakalpojumus.

Diskusija par konstitucionālo tiesu lomu vienotajā Eiropas tiesiskajā telpā

11. martā Satversmes tiesa sadarbībā ar Augstāko tiesu un Eiropas Savienības Tiesu (EST) noturēja vebināru par tēmu “Konstitucionālās tiesas loma, vērtējot likumu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām”. Vebināra dalībnieki apsprieda Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas kopējo atbildību un specifiskās lomas personu tiesību nodrošināšanā Latvijā un kopējā Eiropas tiesiskajā telpā.

Atklājot vebināru, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova uzsvēra, ka šis ir nozīmīgs tiesu dialogs ar mērķi stiprināt tiesiskumu un atrast kopīgus saskares punktus starp Satversmes tiesu, Augstāko tiesu un EST, īstenojot kopīgās vērtības.

 “Arī nacionālās tiesas piedalās kopējās Eiropas tiesiskās telpas attīstīšanā. Tās ir vienlīdz atbildīgas par to, lai nodrošinātu no ES tiesībām izrietošo tiesību efektīvu aizsardzību. EST kompetencē ietilpst ES līgumu un sekundāro tiesību aktu interpretācija, kas ir saistoša dalībvalstu tiesām, tāpēc EST sniegtais skatījums vebināra tēmas ietvaros ir ļoti svarīgs,” uzrunā norādīja Osipova.

EST priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts) atklāšanas runā atzinīgi novērtēja Satversmes tiesas izrādīto iniciatīvu stiprināt divpusējās attiecības ar EST.

“Pagājušajā gadā no EST ierosinātajām lietām 556 (75%) bija prejudiciālo nolēmumu lūgumu lietas, no tām 17 no Latvijas tiesām, tostarp 4 no Satversmes tiesas. Šī procedūra kļuvusi par vienu no Eiropas tiesību kārtības mehānismiem, kas ļauj veidot tiešu dialogu ar dalībvalstu tiesām. Lai sadarbības mehānisms darbotos, nepieciešams stiprināt cieņpilna dialoga kultūru tiesu starpā,” vērtēja K. Lēnartss.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka tiesu dialogs ir instruments, kas dalībvalstu tiesām ļauj uzdot prejudiciālos jautājumus, kā arī diskutēt par ES tiesību normu interpretācijas vai piemērošanas aspektiem. Cita starpā Aigars Strupišs akcentēja juridiskās izglītības nozīmi gan studiju procesā, gan tiesnešu apmācībā, lai nodrošinātu tiesnešu izpratni par tiesību avotu hierarhiju un pareizas tiesību piemērošanas metodes izvēli.

Savukārt EST tiesnese Ineta Ziemele savā priekšlasījumā atzina, ka konstitucionālā tiesa var nepiemērot nacionālo tiesību normu, ja tiesa konstatē pretrunu ar ES tiesību aktu.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele: “Atbilstoši Satversmes 68. pantam, kā arī ievērojot principus, kas raksturo Eiropas tiesību aktus, Eiropas tiesības ir daļa no Latvijas tiesību sistēmas. Galvenā metode abu tiesību sistēmu darbības garantēšanai ir harmoniska nacionālo un Eiropas tiesību interpretācija. Taču konstitucionālajām tiesām vienmēr jāpārbauda tiesību normu atbilstība valsts konstitucionālajai identitātei. Latvijas konstitucionālās identitātes kodols ir arī valsts nepārtrauktība un latviešu valoda.”

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas tiesiskajā telpā vēl arvien ir risks attiecībā uz dažāda līmeņa cilvēktiesību aizsardzības pastāvēšanu, jo tā sauktā Eiropas cilvēktiesību “arhitektūra” ir fragmentēta, to veido trīs galvenās struktūras – EST, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un dalībvalstu konstitucionālās tiesas. Otrkārt, EST ir jāturpina aktīvi veidot formālu dialogu ar konstitucionālajām tiesām, kas ir būtiski ES kopējai konstitucionālai attīstībai.

Vebināra diskusijā piedalījās arī pārējie Satversmes tiesas tiesneši un Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede.

TIESLIETU PADOMĒ

Apstiprina Tieslietu padomes darbības stratēģiju 2021.–2025. gadam

Sākt diskusiju par Tieslietu padomes statusu un funkcijām, it īpaši par nepieciešamību paredzēt Tieslietu padomei likumdošanas iniciatīvu un nostiprināt to Satversmē kā konstitucionālu orgānu, – šāds uzdevums nostiprināts Tieslietu padomes stratēģijā turpmākajiem pieciem gadiem.

Stratēģijā noteikts, ka Tieslietu padomes virsmērķis ir panākt līdzvērtīgu tiesu sistēmas pārstāvēšanu valsts varas atzaru dialogā, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību un atbildību.

Tieslietu padome novērtē, ka savas darbības pirmajos desmit gados tā ir pierādījusi savu potenciālu Latvijas tiesu varas neatkarības stiprināšanā. Ir panākts progress tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšanā, it sevišķi Tieslietu padomei pārņemot savā pārziņā tiesnešu karjeras virzības jautājumus, kā arī piedaloties tiesu sistēmas reformās. Turpmākās darbības stratēģijā Tieslietu padome izvirza mērķus, kas aktuāli, ņemot vērā Latvijas tiesu sistēmas pašreizējo stāvokli, kā arī Eiropas Savienības un starptautisko institūciju vērtējumu.

Tieslietu padome turpmākajiem pieciem gadiem noteikusi četrus galvenos darbības virzienus, kā arī mērķus un uzdevumus katrā no tiem:

  • Tiesu varas neatkarības stiprināšana. Mērķis ir veicināt tiesu varas neatkarību no izpildvaras un attīstīt neatkarības garantijas.
  • Tieslietu padomes darbības funkcionalitātes un lomas stiprināšana. Mērķis ir panākt, lai Tieslietu padome ir respektēts tiesu sistēmas interešu pārstāvis, tostarp politikas plānošanas procesā.
  • Efektīva un kvalitatīva tiesu vara. Mērķis ir panākt, lai Latvijas tiesu sistēma ir efektīva, ērta, savlaicīga, sabiedrībai saprotama un pieejama.
  • Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai. Mērķis ir nodrošināt sabiedrības izpratni par tiesu varu, lai tādējādi palielinātu uzticēšanos.

Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atbalstam piesaista mentorus

Tieslietu padome 12. marta sēdē pieņēma aicinājumu tiesu priekšsēdētājiem veicināt mentoru piesaisti jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem, iespēju robežās atbilstoši samazinot mentoru darba slodzi lietu izskatīšanā.

Lai sniegtu profesionālu atbalstu jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem, kuriem nevienam nav tiesneša darba pieredzes, tiesu sistēma veidos mentoru kustību. Katram jaunās tiesas tiesnesim būs savs mentors jeb “darba treneris” no citas tiesas, kas palīdzēs apgūt tiesneša darba profesionālās prasmes.

Ministrs aicina jaunos tiesnešus “būt drosmīgiem un darīt citādi”

15. martā tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ieceltajiem Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesnešiem. Sarunā ar ministru tika pārrunāta atlases procesa norise, kā arī apspriesti tiesas darba organizācijas jautājumi.

J. Bordāns atzina, ka tiesnešiem bija jāiztur nopietns atlases process, kas ir prasījis milzīgu koncentrēšanos, kā arī lielu darbu, lai sagatavotos pārbaudījumiem. Līdz ar to viens grūts un atbildīgs posms ir noslēdzies, tomēr šobrīd jau ir jāgatavojas nākamajam posmam – tiesas darba uzsākšanai.

“Pēdējās dienās ir vērojamas publiskas viedokļu sadursmes un mēģinājumi kaut kādā veidā mazināt ELT nozīmīgumu tiesiskuma stiprināšanā, biznesa vides sakārtošanā un ārvalstu investoru piesaistē Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Krustugunīs esat nonākuši arī jūs – tiesneši, ar kuru darbu tiks sasniegti ELT izvirzītie mērķi,” akcentēja tieslietu ministrs.

“Mans un Tieslietu ministrijas uzdevums ir jums sniegt nepieciešamo atbalstu tiesas efektīvam darbam – sākot ar uzlabojumiem procesuālajā regulējumā un beidzot ar darba organizācijas jautājumiem, lai jūs varētu stiprināt uzticēšanos tiesu varai kopumā. Aicinu ar savu darbu demonstrēt atvērtību sabiedrībai, būt patstāvīgiem un drosmīgiem, veidojot Ekonomisko lietu tiesu un tās praksi. Esiet drosmīgi un dariet citādi, ja tā saka jūsu pārliecība, kas balstīta profesionālismā un godprātībā,” uzsvēra J. Bordāns.

Līdz jaunas kārtības izstrādāšanai neizsludinās konkursus uz apgabaltiesas tiesnešu amatiem

Ņemot vērā, ka ar Tieslietu padomes 2020. gada 30. decembra lēmumu nolemts veidot atsevišķu, uz ārēju konkursu balstītu apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību, Tieslietu padome apturēja divu normatīvu – Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu konkursa nolikuma un Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtības – darbību uz laiku, kamēr tiks izstrādāta jaunā kārtība.

Konkursiem, kas izsludināti līdz 12. martam, piemērojama līdzšinējā kārtība, kas noteica, ka apgabaltiesas tiesneša vakances gadījumā vispirms tiek izsludināts iekšējs konkurss starp tiesnešiem un tikai tad, ja tas noslēdzas bez rezultāta, izsludināms ārējs konkurss. Jaunā apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība neparedzēs iekšējo konkursu starp tiesnešiem, bet būs viens konkurss, kurā varēs pieteikties gan tiesneši, gan citi juristi, kas saskaņā ar likumu var pretendēt uz apgabaltiesas tiesneša amatu.

Precizē tiesu priekšsēdētāju maiņas kārtību

Lai sekmētu tiesu vadītāju maiņas operatīvu un caurskatāmu procesu, Tieslietu padome precizējusi Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtību, nosakot, kā jārīkojas, ja konkurss uz šiem amatiem noslēdzies bez rezultāta. Šādos gadījumos Tiesu administrācijai ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā jāizsludina jauns konkurss.

Ja ir beidzies likumā noteiktais tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai tiesu namu priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš, bet jauns tiesas priekšsēdētājs nav iecelts, Tieslietu padome pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma iecels priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no priekšsēdētāja vietnieku vidus, ja vietnieku nav – no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos tiesas priekšsēdētāja pienākumus nevar turpināt pildīt tiesnesis, kuram beidzies priekšsēdētāja pilnvaru termiņš.

Atbalsta iniciatīvu par paplašinātu tiesas sastāvu krimināllietās kasācijas instancē

Tieslietu padome paudusi atbalstu Senāta Krimināllietu departamenta priekšlikumiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā un aicina Tieslietu ministriju virzīt šos priekšlikumus apstiprināšanai Saeimā.

Lai kasācijas procesu krimināllietās vienādotu ar procesu civillietās un administratīvajās lietās, Krimināllietu departamenta priekšlikums ir papildināt Kriminālprocesa likuma 54. nodaļu “Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā” ar iespēju kasācijas instancē mutvārdu procesā izskatīt krimināllietas ne tikai triju tiesnešu sastāvā, bet arī paplašinātā sastāvā. Tāpat noteikt senatoru tiesības izteikt atsevišķās domas lietās, kas skatītas paplašinātā sastāvā, kā tas iespējams civilprocesā un administratīvajā procesā.

Paplašinātais tiesas sastāvs un senatoru atsevišķās domas veicinās juridiskās domas attīstību un stabilas judikatūras veidošanu, kā arī sekmēs Senāta iespēju paust vienotu vairākuma viedokli.

Otrs departamenta priekšlikums ir grozīt Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kādā tiek pārsūdzēts pirmās instances pieņemts nolēmums fiziskas personas vienošanās procesā, kā arī vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Šobrīd šādus pirmās instances tiesas nolēmumus var pārsūdzēt kasācijas instancē, Krimināllietu departamenta priekšlikums ir pārsūdzību izskatīšanu nodot apelācijas instances tiesai.

Departaments norāda: nododot par pirmās instances tiesas nolēmumu iesniegtu sūdzību vai protestu izskatīšanu apelācijas instances tiesai, netiks ierobežotas personas vai prokurora tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas pieņemtu nolēmumu vienošanās procesā, bet gan tiks efektivizēta šo lietu izskatīšana. Tāpat ar to tiktu mazināta Senāta Krimināllietu departamenta noslodze, kas pieaugs līdz ar paplašināto sastāvu un senatoru atsevišķo domu institūta ieviešanu.

LIKUMDOŠANA

Stājas spēkā grozījumi Advokatūras likumā

16. martā stājās spēkā nozīmīgi grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā, ar kuriem tiek precizētas zvērinātu advokātu kvalifikācijas un izglītības prasības, definēts zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss un ieviesti obligātās profesionālās apdrošināšanas nosacījumi.

Apkopojums par galvenajām izmaiņām pieejams LV portāla publikācijā – Būtiskas izmaiņas Advokatūras likumā.

Plašāks ieskats grozījumos Advokatūras likumā un to praktiskā piemērošanā ir pieejams speciāli šai tēmai veltītajā žurnāla “Jurista Vārds” 9. marta numurā (maksas saturs, kas pieejams, iegādājoties vai abonējot žurnāla drukāto vai elektronisko versiju).

Plāno sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra biroja tiesisko statusu

Saeimas Juridiskā komisija 17. martā konceptuāli atbalstīja likumprojektus, ar kuriem iecerēts sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu.

Ar grozījumiem Notariāta likumā zvērināta notāra birojam plānots noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu. Likumprojekts paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri.

Plānots, ka zvērināta notāra biroju varēs veidot kā SIA, attiecīgi to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, uzsverot, ka, izveidojot zvērināta notāra biroju, zvērināts notārs amata darbībā praktizē savā vārdā un personīgi atbild par izpildītājām amata darbībām un citām profesionālajām darbībām.

Paredzēts, ka pirms reģistrācijas komercreģistrā zvērināta notāra biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišana. Tāpat ar grozījumiem likumā plānots iekļaut noteikumus attiecībā uz zvērināta notāra biroja likvidāciju.

Savukārt ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā plānots noteikt zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Iecerēts, ka skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem plānots paredzēt arī caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka zvērināti tiesu izpildītāji praktizēs tikai individuāli. Plānots, ka pirms reģistrēšanas komercreģistrā zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai. Tāpat plānots paredzēt arī noteikumus attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja biroju likvidāciju.

Šobrīd atbilstošajos likumos nav skaidri regulēts ne zvērināta notāra, ne zvērinātu tiesu izpildītāju biroja tiesiskais statuss, līdz ar to praksē pastāv atšķirīga likumu interpretācija, pauž likumprojektu autori.

Vienlaikus komisija konceptuāli atbalstīja vēl citus grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, ar kuriem iecerēts atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu, kā arī pilnveidot amata izpildei nepieciešamās korespondences nosūtīšanas kārtību un stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības izpildes procesā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

AUGSTĀKAJĀ TIESĀ

Lietu par minimālo vecuma pensiju nodod jaunai izskatīšanai

Senāta Administratīvo lietu departaments 16. martā administratīvajā lietā par minimālo vecuma pensiju atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīts pieteicēja pieteikums par vecuma pensijas pārrēķinu.

Uzskatot, ka tiesību normas, kas noteic minimālo vecuma pensiju, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 109. pantam, Senāts šajā lietā bija vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumu, kas tika arī apmierināts. Līdz ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2020-07-03 spēkā stāšanos Senāts atjaunoja tiesvedību lietā un turpināja tās izskatīšanu.

Izskatāmajā lietā pieteicējam ir 30 gadu darba stāžs, no kuriem 27 gadi ir uzkrāti līdz 1996. gada 1. janvārim. Par minēto darba stāžu valsts aprēķināja pieteicējam vecuma peniju 72,78 eiro mēnesī, kas tika palielināta līdz valstī noteiktajam minimālās vecuma pensijas apmēram, kas pēc 2019. gadā veiktās indeksācijas sasniedza 110,60 eiro mēnesī.

Izskatot Senāta pieteikumu, Satversmes tiesa atzina, ka vēsturisku, dažkārt no pašām personām gluži neatkarīgu iemeslu dēļ ne visas personas, kas šobrīd saņem vecuma pensiju, savas darba dzīves laikā varēja veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai nodrošinātu sev vecuma pensiju tādā apjomā, kas spētu atvietot ienākumus vai vismaz nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi.

Personu iespējas veikt apdrošināšanas iemaksas vai veikt šīs iemaksas noteiktā apmērā ir ietekmējuši dažādi faktori, arī tas, ka darba periodi iekrituši okupācijas laikā, kad par tiem netika veiktas individualizētas apdrošināšanas iemaksas, zemais algu līmenis pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kā arī iespējas vai neiespējamība piedalīties pensiju sistēmas otrajā un trešajā līmenī. Tādēļ ne visām personām, kas šobrīd saņem vecuma pensiju, ir bijusi vienāda iespēja veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka vismaz attiecībā uz tām personām, kuras daļu no sociālās apdrošināšanas stāža uzkrājušas pirms šobrīd pastāvošās sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas, vecuma pensijas minimālajam apmēram ir divējāda daba. No vienas puses, tas ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas sistēmu, bet, no otras puses, piemaksa, kuru minimālās vecuma pensijas saņēmējam nodrošina valsts, lai šis apmērs tiktu sasniegts, līdzinās sociālajai palīdzībai. Pie šādiem sociālās palīdzības sistēmas pasākumiem pieskaitāmi valsts sociālie pabalsti, kā arī sociālās palīdzības pabalsti un sociālie pakalpojumi. Tādējādi, kā atzina Satversmes tiesa, minimālā vecuma pensija, kaut gan šobrīd ir daļa no Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas, pilda arī sociālās palīdzības sistēmas pasākuma funkcijas, proti, nodrošināt ar minimālajiem ienākumiem personas, kas aktīvā darba periodā veikušas nelielas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Izskatāmajā gadījumā, kā norādīja Senāts, tas nozīmē, ka tiesai pēc būtības ir jāizvērtē, vai pieteicējam aprēķinātā vecuma pensija kopsakarā ar citiem viņam pieejamiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nodrošina viņa pamatvajadzību apmierināšanu.

Ja tiek konstatēts, ka pieteicējam izmaksātā minimālā vecuma pensija kopsakarā ar citiem pieejamajiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina pieteicēja pamatvajadzību apmierināšanu, tiesai ir jālemj par viņam izmaksājamās minimālās vecuma pensijas apmēru, nepieciešamības gadījumā uzdodot Labklājības ministrijai iesniegt metodi pieteicēja minimālās valsts vecuma pensijas apmēra aprēķināšanai, kas to spētu nodrošināt, attiecīgi arī nodrošinot iespēju pieteicējam dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Ņemot vērā to, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedumā šie jautājumi nav vērtēti, Senāts atzina, ka ir pamats pārsūdzēto spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Pieteicēja gadījumā Satversmes tiesa apstrīdētās tiesību normas atzina par spēkā neesošām no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, līdz ar to tiesai, izspriežot no jauna šo lietu pēc būtības, ir jāvērtē pieteicējam pieejamais sociālā nodrošinājuma apmērs jau no tā brīža, kad viņš uzsāka savu pamattiesību aizsardzību. Proti, no tā brīža, kad pieteicējs vērsās iestādē ar tādu prasījumu, kuru vēlāk viņš arī virzīja tālāk, tādējādi aktīvi aizstāvot savas tiesības, jo ar minēto brīdi tad arī pats pieteicējs faktiski ir atzinis, ka viņam ir radīts pamattiesību aizskārums. Tādā veidā arī efektīvi tiktu aizsargātas pieteicēja tiesības uz sociālo drošību.

Lietu par iekšlietu ministra lēmumu iekļaut personu “melnajā sarakstā” turpinās skatīt pēc papildu informācijas saņemšanas

Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā skatīja pieteikumu par Latvijas Republikas iekšlietu ministra lēmuma par pieteicēja iekļaušanu “melnajā sarakstā” jeb ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, atcelšanu.

Atklātā tiesas sēdē Senāts uzklausīja procesa dalībniekus. Iekšlietu ministrijas pārstāve norādīja, ka pieteikumu neatzīst. Pārstāve paskaidroja, ka lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz kompetentās iestādes – Valsts drošības dienesta – atzinumiem, un tā pieņemšanā ir ņemtas vērā gan personas tiesības uz privāto dzīvi, gan izvērtēta iespējamā ekonomiskā saikne ar Latviju.

Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis, norādot, ka ir iepazinies ar Valsts drošības dienesta sagatavoto kopsavilkumu par lietā esošajiem atzinumiem, lūdza tiesu nodrošināt iespēju iepazīties ar Valsts drošības dienesta atzinumu pilnu tekstu.

Pasludinot atsevišķu tiesas sēdes daļu par slēgtu, tiesa iepazinās ar lietas materiāliem, tostarp atzinumiem, kas bija pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas pamatā, kā arī iztaujāja Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta pārstāvjus. Tiesa nolēma, ka lietas izskatīšana ir atliekama, lai pieprasītu papildu informāciju no Valsts drošības dienesta.

Nākamais lietas izskatīšanas datums tiks noteikts pēc pieprasītās informācijas saņemšanas.

  

 

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU