Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Saeimas vairākums galīgajā lasījumā atbalstījis likumprojektu, kas paredz vienreizēja pabalsta izmaksu 200 eiro apmērā Latvijā dzīvojošajiem senioriem, apgādnieku zaudējušajām personām un personām ar invaliditāti.
To paredz likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, ko Saeima steidzamības kārtā pieņēma 11. martā. Pieņemtie grozījumi jau ir izsludināti un stāsies spēkā sestdien, 13. martā.
Izmaiņas paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums tiek papildināts ar 68. pantu, kurā noteikts, ka vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā izmaksās Latvijā dzīvojošai personai, kura no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām (šobrīd tā paredzēta 6. aprīlī) ir:
Ja persona vienlaikus saņem vairākus 1. punktā minētos pakalpojumus, kā, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, personai piešķirs vienu vienreizējo pabalstu, informē Saeimas Preses dienests.
Savukārt, ja persona vienlaikus saņem gan kādu no 1. punktā un arī 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, tad vienreizējo pabalstu piešķir divkāršā apmērā (likuma 69. panta otrā daļa).
Arī gadījumā, ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, tai vienreizējo pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli (likuma 69. panta trešā daļa).
Ja par personu, kurai piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir izmaksāts vienreizējs atbalsts bērnam 500 eiro apmērā, šo papildu atbalstu (kas noteikts 68. panta 1. punktā) nepiešķir.
Savukārt, ja pēc vienreizējā pabalsta 200 eiro piešķiršanas personai rodas tiesības uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma noteikto atbalstu bērnam 500 eiro apmērā, tad viņai būs tiesības uz apmēra ziņā lielāko atbalstu, kuru izmaksājot ņems vērā jau izmaksātā vienreizējā pabalsta apmēru.
Papildus minētajam atbalsta pasākumam ar grozījumiem likumā apstiprināts nosacījums, kas piešķir pašvaldībām tiesības 2020. un 2021. gadā noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku.
Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi arī citus grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot pagarināt termiņu, līdz kuram var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu un samaksāt citus iedzīvotāju ienākuma nodokļus. Tāpat arī veiktas citas izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja virzīšanai uz galīgo lasījumu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu paredzēts ieviest arī vairākas Eiropas Savienības (ES) prasības.
Paredzēts, ka turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES.
Saeimas Juridiskā komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Tie paredz divas būtiskas izmaiņas: obligātus sociālās rehabilitācijas kursus vardarbīgai personai un iespēju saņemt pagaidu aizsardzību visos civiltiesiskajos strīdos.
Likumprojekts paredz ieviest pret vardarbību vērstu jaunu pagaidu aizsardzības līdzekli. Tiesa jau no 2021. gada 1. jūlija varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgai personai iziet kursus vardarbības uzvedības mazināšanai. Kursi vardarbīgajai personai būs jāapmeklē tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē. Likumprojekts arī nosaka vardarbīgajai personai pienākumu ar līdzmaksājumu daļēji segt kursu izmaksas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja grozījumus uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem. Grozījumi noteic, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēro arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Patlaban uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums attiecas uz ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, teātriem, orķestriem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti arī noslēdza darbu pie Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus.
Likumā paredzēts iekļaut arī elektrisko skrejriteņu reģistrēšanu – tāpat kā līdz šim jau velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija būs brīvprātīga, tāpat būs atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem paredzēts piemērot tādus pašus administratīvos sodus kā velosipēdistiem.
Likumprojekts paredz precizēt arī noteikumus velosipēda braucējiem. Plānots noteikt, ka turpmāk braukt ar velosipēdu būs atļauts personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem, ja tai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai tiesības nebūs nepieciešamas.
Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem iecerēts noteikt, ka personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam.
Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz ar to pabalstu periodi šobrīd neveido personai apdrošināšanas periodu.
Par to plašāk LV portāla skaidrojumā par likumprojektu – Ārkārtējās situācijas pabalstu periodus ieskaitīs darba stāžā.
