Likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu, kas paredz aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES.
Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču norēķinu termiņiem, iepriekš norādījusi Zemkopības ministrija.
Jaunajā likuma projektā paredzēts iekļaut virkni prasību, lai nepieļautu negodīgu tirdzniecības praksi. Tostarp likumā paredzēts aizliegt nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Tāpat pircējam būs aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī citas prasības.
Likumprojektā plānots arī uzskaitīt aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, tostarp kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu saistītās mazumtirgotāja izmaksas.
Regulējums paredz arī atbildību par pārkāpumiem, un par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2 procentiem no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro.
Plānots, ka likums stāsies spēkā šī gada 1.novembrī.
Lai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekts stātos spēkā, tas vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāpieņem Saeimai.
