Dalībvalstis uzklausīs Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu par aktuālajiem ES ārējās tirdzniecības jautājumiem lauksaimniecības jomā. Tostarp plānots pārrunāt ES divpusējās tirdzniecības attiecības, progresu jaunu brīvās tirdzniecības nolīgumu slēgšanā, kā arī norises Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Darba kārtībā iekļauti arī jautājumi, kas saistīti ar importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Dalībvalstu starpā paredzēta arī viedokļu apmaiņa par mēslošanas līdzekļu tirgus situāciju ES. Ņemot vērā enerģijas izmaksu pieaugumu, globālo piegādes ķēžu traucējumus un ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz mēslošanas līdzekļu tirgu, ministri diskutēs par iespējamiem īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, lai atbalstītu lauksaimniekus, stiprinātu pārtikas sistēmu noturību un nodrošinātu lauksaimniecības nozares konkurētspēju.
Diskusijas laikā plānots vērtēt, vai EK 2022. gada paziņojumā par mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenas pieņemamības nodrošināšanu ieteiktie pasākumi joprojām ir atbilstoši pašreizējai situācijai un kādi papildu risinājumi būtu nepieciešami, lai mazinātu spiedienu uz lauksaimnieku ražošanas izmaksām un veicinātu stabilākas mēslošanas līdzekļu piegādes.
Savukārt pirmdien, 25. maijā, no rīta, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ekonomikas ministrs Viktors Valainis šobrīd ir zemkopības ministra pienākumu izpildītājs) sazinājās ar Latvijas pārstāvjiem ES un Eiropas Komisijā, lai uzsvērtu nepieciešamību sekot līdzi Visaptverošā partnerības nolīguma ar četrām Dienvidamerikas valstīm – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju (jeb Mercosur valstīm) – ieviešanai un Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju interešu aizsardzību. Kaut arī šā līguma mērķis ir padarīt tirdzniecību ES un šo četru Dienvidamerikas valstu starpā pievilcīgāku un vienkāršāku, ja ES tirgus tiek atvērts Dienvidamerikas lauksaimniecības precēm, tam jānotiek tikai kopā ar vietējo lauksaimnieku aizsardzību, līguma izpildes stingru kontroli un taisnīgiem noteikumiem. Pretējā gadījumā šis nolīgums nozīmēs nevis brīvu tirdzniecību, bet gan jaunus draudus Latvijas u.c. ES dalībvalstu laukiem. Ja ES atver tirgu, tai ir pienākums nodrošināt, lai Latvijas lauksaimnieks nekļūst par ķīlnieku globālās tirdzniecības kompromisiem.
Sanāksmē pārrunāts jautājums, ka Zemkopības ministrijai arī turpmāk ir jāuzstāj uz Krievijas un Baltkrievijas zivju produkcijas un mēslošanas līdzekļu iekļaušanu ES sankcionēto preču sarakstā, jo ievedmuitas palielinājums ir efektīvs veids, kā samazināt agresorvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas importu ES.
