SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
16. martā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
6
6

Būtiskas izmaiņas Advokatūras likumā

Stājas spēkā 16.03.2021.

FOTO: Freepik

Ar grozījumiem Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kas stājas spēkā šodien, 16. martā, precizētas zvērinātu advokātu kvalifikācijas un izglītības prasības, definēts zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss un ieviesti obligātās profesionālās apdrošināšanas nosacījumi.

īsumā
  • Zvērinātu advokātu biroju veido kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību un Komerclikumā noteiktajā kārtībā reģistrē Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā.
  • Advokātiem ir pienākums celt kvalifikāciju ne mazāk kā 16 akadēmiskās stundas gadā.
  • Likumā veikti vairāki grozījumi, kas attiecas uz zvērināta advokāta atstādināšanas gadījumiem.
  • Advokatūras likuma 57. panta pirmā daļa precīzi noteic, ko paredz advokāta rakstveida vienošanās ar klientu par lietas vešanu.
  • Advokātu profesionālās darbības dēļ radītā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.
  • Par advokātiem nevarēs kļūt personas, kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.

Līdz šim Latvijas Republikas Advokatūras likumā advokātu biroja tiesiskais statuss bija regulēts ļoti vispārīgi – pastāvēja atšķirīga likuma interpretācija par advokātu biroju tiesisko statusu un to pielīdzināšanu juridiskai personai, kā arī to atzīšanu par tiesību subjektu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Ar likuma grozījumiem konkrēti noteikts advokātu biroju tiesiskais statuss. Likuma 116. pantā noteikts, ka zvērinātu advokātu biroju veido kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) un Komerclikumā noteiktajā kārtībā reģistrē Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā.

Grozījumi noteic, ka advokātu birojus kā personālsabiedrību vai SIA var dibināt tikai profesionālās darbības veikšanai, tas ir, juridiskās palīdzības sniegšanai.

Izmaiņas likumā paredz, ka pirms reģistrēšanas komercreģistrā advokātu biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) piekrišana biroja reģistrēšanai.

Regulējums ne tikai noteiks advokātu biroju tiesisko statusu, bet arī paredzēs caurskatāmu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu, uzsvērts likumprojekta anotācijā. 

Izglītības kritēriji

Lai persona kļūtu par advokātu, tai, tāpat kā citām tiesu sistēmai piederīgām personām – notāriem un tiesu izpildītājiem –, nepieciešama gan jurista kvalifikācija, gan maģistra grāds. Līdz ar to grozījumi Advokatūras likuma 14. panta 4. punktā paredz, ka par advokātiem var uzņemt personas, kas pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnēs un jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Līdz šim Advokatūras likums paredzēja, ka no advokāta eksāmena kārtošanas ir atbrīvoti tiesību zinātņu doktori. Šī regulējuma mērķis bija veicināt zinātnieku pieplūdumu advokatūras sistēmai, taču tas pilnībā nav attaisnojies – šobrīd advokatūrā ir 45 advokāti ar doktora grādu, norādīts anotācijā.

Ņemot vērā, ka attiecīgā norma nav sasniegusi izvirzīto mērķi, Advokatūras likumā paredzētais noteikums par tiesību zinātņu doktoru atbrīvošanu no advokātu eksāmena grozīts, paredzot tiesību zinātņu doktoriem daļēju eksāmenu. Vienlaikus Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt eksāmena kārtību un jomas, kurās tiek pārbaudītas zināšanas, kā arī attiecīgi noteikt samazinātu eksāmena maksu.

Nevar pieņemt lēmumus, kas ietekmē radiniekus

Ar grozījumiem papildināts Advokatūras likuma 21. pants, kas nosaka: pildot pienākumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijā vai citā institūcijā, kurā zvērināta advokāta dalību paredz likums, zvērināts advokāts nav valsts amatpersona. Arī citām personām dalība advokātu eksāmena komisijā nerada valsts amatpersonas statusu.

Vienlaikus zvērināts advokāts kā šajā pantā minētās institūcijas loceklis nedrīkst pieņemt lēmumus, piedalīties lēmumu pieņemšanā vai veikt citas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt zvērināta advokāta, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

Kvalifikācijas celšana

Vienīgais normatīvais akts, turklāt iekšējais, kas līdz šim regulēja advokātu kvalifikācijas celšanas jautājumu, bija LZAP apstiprinātie “Noteikumi par zvērinātu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu un tālāk apmācību”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.  Savukārt, piemēram, notāriem un tiesu izpildītājiem, tāpat arī tiesnešiem un prokuroriem, šādas kvalifikācijas pārbaudes ar ārējo normatīvo aktu ir noteiktas kā obligātas. Tāpat neviens normatīvais akts neparedz atbildību, kas iestājas, ja advokāts neceļ kvalifikāciju.

Likumprojekta anotācijā atzīts, ka kvalifikācijas celšanas sistēma ir pilnveidojama, paredzot atbildību par kvalifikācijas celšanas prasību neievērošanu.

Līdz ar to kvalifikācijas celšanas prasība advokātiem, tostarp tiem, kuru darbība apturēta vai kuri atstādināti, ar grozījumiem ietverta Advokatūras likumā, nosakot, ka advokātiem ir pienākums celt kvalifikāciju ne mazāk kā 16 akadēmiskās stundas gadā. Lai veiktu kvalifikācijas stundu uzskaiti, LZAP ieviesīs advokātu slēgto reģistru, kas automātiski uzskaitīs advokātu kvalifikācijas stundu skaitu un atlasīs tos advokātus, kuri gada ietvaros nebūs sakrājuši nepieciešamo kvalifikācijas stundu skaitu.

Advokāta atstādināšana

Likumā veikti vairāki grozījumi, kas attiecas uz zvērināta advokāta atstādināšanas gadījumiem. Papildinot likuma 17. pantu, noteikts: ja zvērināts advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, to uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas.

Likumprojekta anotācijā autori uzsvēruši: nav pieļaujams, ka personai tiek nodrošināts valsts juridiskās palīdzības sniedzējs, kura reputācija ir apšaubāma.

Vēl viens zvērināta advokāta atstādināšanas gadījums attiecas uz fiziskās personas maksātnespējas procesu. Ja pret zvērinātu advokātu ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process, tad viņu atstādina no pienākumu pildīšanas uz maksātnespējas procesa laiku.

Vienošanās ar klientu

Advokatūras likuma 57. panta pirmā daļa precīzi noteic, ko paredz advokāta rakstveida vienošanās ar klientu par lietas vešanu. Vienošanās saturs šobrīd ir reglamentēts tikai iekšējos normatīvajos aktos. Vienošanās ietver:

  • puses – klientu un juridiskās palīdzības sniedzēju;
  • juridiskās palīdzības veidu;
  • zvērināta advokāta atlīdzību vai tās aprēķināšanas kārtību;
  • atlīdzības samaksas kārtību;
  • zvērinātus advokātus, kuri sniegs juridisko palīdzību, ja vienošanos noslēdzis zvērinātu advokātu birojs.

Profesionālās darbības apdrošināšana

Advokatūras likuma 114. pants līdz šim noteica, ka zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu profesionālās darbības dēļ iespējamā zaudējuma risku var apdrošināt. Zvērinātam advokātam jāinformē klients par neapdrošināšanas faktu.

Līdz šim praksē advokātu biroji pārsvarā apdrošināja savu profesionālo darbību, savukārt individuāli praktizējošiem advokātiem šāda prakse nebija izplatīta, teikts anotācijā. Tai pašā laikā gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs advokātu profesionālā darbība ir apdrošināta. Tāpat jau šobrīd zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem profesionālās darbības apdrošināšana ir obligāta.

Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs advokātu profesionālā darbība ir apdrošināta.

Līdz ar to jaunā 114. panta redakcija noteic, ka advokātu profesionālās darbības dēļ radītā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. Apdrošināšanas līgumu par visu advokātu profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgums) slēgs LZAP.

Advokāts vai zvērinātu advokātu birojs varēs slēgt papildu individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu par sevi vai zvērinātu advokātu birojā praktizējošiem advokātiem.

Minimālo apdrošinājuma summu grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos nosacījumus noteiks Ministru kabinets.

Apdrošināšanas līgumā nosakāms triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Ja advokāts, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ būs nodarījis kādam zaudējumus, šos zaudējumus segs no LZAP grupas apdrošināšanas līguma. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs grupas apdrošināšanas līgumā paredzēto atbildības limitu vai šis līgums neparedzēs šādu zaudējumu atlīdzību, zaudējumi vai atlikusī zaudējumu daļa tiks segta no advokāta apdrošināšanas atlīdzības uz individuālā apdrošināšanas līguma pamata, ja tāds ir noslēgts un to paredz šā līguma noteikumi.

Nevar būt uzturlīdzekļa parādnieks

Lai motivētu vecākus pildīt ar likumu noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem –, un ņemot vērā, ka advokāta pretendentam tiek vērtēta arī reputācija, likuma grozījumi paredz, ka par advokātiem nevarēs uzņemt personas, kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.

Analoģisks ierobežojums noteikts arī tiesnešu kandidātiem likumā “Par tiesu varu”, zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātiem Tiesu izpildītāju likumā, kā arī zvērinātu notāru kandidātiem Notariāta likumā.

243 advokātu biroji

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas informāciju pašreiz ir izveidoti un darbojas 243 advokātu biroji.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā, kas ir neatkarīga un profesionāla Latvijas zvērinātu advokātu korporācija un apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus, ir 1364 advokāti, liecina informācijas kolēģija mājaslapā.

AKTUĀLI!

Plašāks ieskats grozījumos Advokatūras likumā un to praktiskā piemērošanā ir pieejams speciāli šai tēmai veltītajā žurnāla “Jurista Vārds” 9. marta numurā (maksas saturs, kas pieejams, iegādājoties vai abonējot žurnāla drukāto vai elektronisko versiju).
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU