Labdien! Vai tad, ja apsūdzētajam krimināllietā ir piešķirts valsts apmaksāts advokāts, šis aizstāvis vienkārši nāk uz tiesu un klausās vai tomēr patiešām iesaistās aizstāvībā? Radinieks pats advokātu atļauties noalgot nevarēja, un šī ir pirmā šāda veida pieredze. Viņš nesaprot, kā rīkoties.
Atbilstoši Tiesu administrācijas tīmekļvietnē norādītajam valsts apmaksāts advokāts kriminālprocesā:
Valsts nodrošināts advokāts piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai, izņemot gadījumus, kad advokāts tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību tikai atsevišķā procesuālā darbībā.
Krimināllietās uz valsts nodrošinātu aizstāvi un juridisko palīdzību ir tiesības ikvienam, un tas noteikts Kriminālprocesa likumā.
Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmā daļa paredz: “Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību [..].” Vienlaikus šī panta ceturtajā daļā noteikts: “Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet vēlas aizstāvja piedalīšanos, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.”
Valsts nodrošināto juridisko palīdzību krimināllietās nodrošina zvērināti advokāti, un to uzraudzību nodrošina Zvērinātu advokātu padome. Šī palīdzība tiek organizēta un balstīta uz Kriminālprocesa likuma normām. Tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā garantētas Satversmes 92. pantā: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 80. pantam, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai cita persona tās interesēs nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.
Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.
Proti, jebkura persona, kura tiek aizturēta, par kuru tiek izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un kura procesa virzītājam norāda uz advokāta nepieciešamību, ir tiesīga saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību.
Svarīgi ir izprast, ka kriminālprocesā ikvienai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību un juridisko palīdzību. Tās ir likumā noteiktas tiesības, un šīs tiesības var lūgt procesa virzītajam nodrošināt. Taču lūgums nodrošināt advokātu ir jāpauž pašai personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, – jālūdz procesa virzītājam nodrošināt aizstāvi, un tad šīs tiesības personai tiks nodrošinātas.
Ja persona vēlas aizstāvību un izsaka šo lūgumu procesa virzītājam, viņš nosūta pieprasījumu advokātu vecākajam un advokātu vecākais nozīmē advokātu. Apsūdzētais pats nevar izvēlēties no saraksta, kuru advokātu viņš vēlas, tādu tiesību viņam nav.
“Valsts nodrošināts advokāts ir pilnīgi neatkarīgs un strādā tikai sava klienta interesēs. Tas, ka valsts apmaksā valsts nozīmētu aizstāvi, nenozīmē nekvalitatīvu juridisko palīdzību personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors. Advokāts nodrošina un īsteno tādas personas aizstāvību, kurai ir tiesības uz aizstāvību,” iepriekš LV portālam skaidrojusi Zvērinātu advokātu padomes locekle, zvērināta advokāte Vija Ritenberga.
Advokātu ētikas kodeksā ir paskaidrots: “Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt klienta tiesībām vai tiesiskajām interesēm. Advokātam vienmēr ir jārīkojas saskaņā ar klienta tiesiskajām interesēm un jāstāda tās augstāk par paša vai kolēģu interesēm.” Neatkarība, uzticamība un personiskais godīgums un konfidencialitāte ir advokāta profesionālās ētikas pamatprincipi,” iepriekš LV portālam uzsvērusi Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vecākā konsultante, zvērināta advokāte Zane Ruka.
Vēlreiz uzveram, ka valsts apmaksāts advokāts personai tiek nozīmēts tikai tad, kad viņa pati izteikusi lūgumu pēc advokāta, un neatkarīgi no tā, vai tas notiek pirmstiesas procesā vai tiesas procesa gaitā.
Papildus norādām, ka Kriminālprocesa likuma 368. pantā noteikts, ka procesuālos izdevumus, t. i., summas, kas izmaksātas advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem, piedzen no notiesātajiem. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem.
Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.
Plašāku informāciju var atrast:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
