Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts kontrole secina – neraugoties uz to, ka finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, nevar apgalvot, ka šīs kategorijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi. Visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies, un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst.
LV portāla infografika. Avots: Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums” (2020)
Publiskots Valsts kontroles un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktais audits, kurā tika vērtēta finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte. Saeimā izskatīts Tiesībsarga ziņojums par 2019. gadu. Apstiprināta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma. Pagājušajā gadā palielinājies lietu izskatīšanas koeficients Senātā. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.
11. janvārī tika publiskots Valsts kontroles un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu īstenotais kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes novērtējums saistībā ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem.
Veiktā audita jeb revīzijas ietvaros Valsts kontrole veikusi pētījumu par prokuratūras darba organizāciju un tās vietu valsts institucionālajā sistēmā, noskaidrojusi un izvērtējusi faktorus, kas kavē efektīvu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kā arī sniegusi nozīmīgus ieteikumus e-lietas ieviešanas procesa uzlabošanai.
Valsts kontrole savā revīzijā atgādina, ka spēja atbilstoši starptautiski atzītiem principiem izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas ir ne tikai viens no tiesisku valsti raksturojošiem aspektiem, bet arī būtisks valsts drošības pamatnosacījums. Valsts kontroles ieteikumi palīdzēs novērst trūkumus ne tikai ekonomisko noziegumu, bet arī visu pārējo noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā.
Arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka nopietni jāpadomā par prokuratūras vietu Latvijas institucionālajā sistēmā un tās darbības metodēm.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Valsts apsūdzību zemā kvalitāte, vienotas izpratnes un zināšanu trūkums dažādos fundamentālos krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumos būtiski ietekmē ne vien izmeklēšanas un tiesvedības efektivitāti un ilgumu, bet arī lietas iznākumu. Vēl vairāk – tas ietekmē sabiedrības ticību taisnīgumam. Katrs nekompetences gadījums, katra negatīvā pieredze saskarsmē ar tiesībaizsardzības iestādēm vairo sabiedrības neuzticību tiesu varai un valsts pārvaldei kopumā.”
Foto: Zane Bitere, LETA
Valsts kontroles secinājumi un ieteikumi ir apkopoti lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kas ietver trīs revīzijas ziņojumus:
Savukārt OECD veiktās izpētes rezultāti apkopoti atsevišķā ziņojumā angļu valodā “Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study” (“Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte”).
Revīzijas ziņojuma publiskošanas TIEŠRAIDES video:
Tikmēr Senātā pagājušajā gadā izskatītas 2945 lietas, kas ir par 12% vairāk lietu, nekā gada laikā saņemts. Pozitīvais lietu izskatīšanas koeficients, kas turklāt ir lielāks nekā iepriekšējā gadā, liecina, ka lietu uzkrājums Senātā samazinās.
2020. gadu sākot, Senātā bija 1641 neizskatīta lieta, gada laikā saņemtas 2639 lietas. Gadu noslēdzot, neizskatītas palikušas 1335 lietas.
Visvairāk neizskatīto lietu uzkrājumu samazinājis Civillietu departaments – par 35% –, neraugoties uz to, ka saņemto lietu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir lielāks. Departaments izskatījis 1355 lietas, kas ir par 147 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietu izskatīšanas koeficients – 120%. Gada beigās neizskatīta palikusi 421 lieta.
Administratīvo lietu departamentā 2020. gadā saņemts mazāk lietu nekā iepriekšējā gadā un ir pozitīvs lietu izskatīšanas koeficients – saņemtas 826 lietas, izskatītas 940. Līdz ar to par 13% samazinājies arī lietu uzkrājums departamentā.
Krimināllietu departamentā lietu uzkrājums palielinājies par 36 lietām. Pagājušajā gadā departamentā nomainījās trešā daļa senatoru, turklāt strādāts ar liela apjoma lietām, piemēram, digitālās televīzijas lietu. Līdz ar to izskatīto lietu skaits – 650 lietas – bijis mazāks nekā iepriekšējā gadā. Taču tas, ka saņemto lietu skaits ir samazinājies un departaments strādā pilnā sastāvā, ļauj prognozēt lietu uzkrājuma samazināšanos šajā gadā.
22. janvārī notiks Augstākās tiesas gada atskaites plēnums, kurā analizēs Senāta darbu 2020. gadā.
Saistībā ar iespējamiem zvērināta tiesu izpildītāja darbību regulējošo normu pārkāpumiem zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga rīcībā ar Eleonorai Ļaksai piederošo īpašumu tieslietu ministrs J. Bordāns ir rosinājis izvērtēt R. Veinberga saukšanu pie disciplināratbildības un atstādināšanu no amata.
Tieslietu ministrija norāda, ka 2021. gada 7. janvārī tika saņemts E. Ļaksas pilnvarotās pārstāves iesniegums par zvērināta tiesu izpildītāja R. Veinberga darbībām.
Lai tieslietu ministrs būtu tiesīgs pieņemt lēmumu par zvērināta tiesu izpildītāja atstādināšanu no amata, jāuzsāk kriminālprocess un tiesu izpildītājam kriminālprocesā jābūt aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā.
Senāta Civillietu departaments 11. janvārī pieņēma lēmumu neierosināt lietā Nr. SKC-192/2012; C12147319 kasācijas tiesvedību, līdz ar to stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta bijušā Daugavpils domes priekšsēdētāja – tagad pašvaldības priekšsēdētāja pirmā vietnieka – prasība par goda un cieņas aizskārumu.
Daugavpils domes pirmais vietnieks un bijušais mērs prasību pret kādreizējo domes priekšsēdētāju un tagadējo deputātu cēla 2019. gada aprīlī par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu 2016. gada 3. novembrī publicētajā radioprogrammā “Troņu spēles”. Prasībā teikts, ka atbildētājs intervijā norādījis uz it kā prasītāja izdarītām darbībām, kas ir kriminālsodāmas.
Pieņemot lēmumu, tiesa norādījusi, ka puses ir politiķi un judikatūrā vairākkārt atzīts, ka pieļaujamās kritikas robeža attiecībā uz vienkāršu pilsoni ir zemāka nekā attiecībā uz politiķiem. Atšķirībā no privātpersonas politiķis neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības uzmanīgai kontrolei gan no žurnālistu, gan plašākas sabiedrības puses.
12. janvārī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā – viens no posmiem kriminālatbildības reformā nepilngadīgajiem. Saistītie grozījumi Krimināllikumā stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt veiksmīgāku pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Ar grozījumiem noteikts, ka primārais nepilngadīgā sodīšanas mērķis būs resocializācija.
Turpmāk brīvības atņemšanu nepilngadīgajam vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā risināta arī praksē konstatētā situācija, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to mēnešos, nevis stundās, kā tas Latvijā bija noteikts līdz šim.
Pirms nedēļas, 7. janvārī, Saeima trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tiesībsarga likumā, kas paredz izmaiņas tiesībsarga izvirzīšanas kārtībā, kā arī pilnvaru termiņā. Ar grozījumiem noteikts, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Līdz šim likums paredzēja, ka nepieciešams vismaz piecu parlamenta deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai.
Ar izmaiņām noteikts, ka viena un tā pati persona nevar būt tiesībsargs vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Likumā papildinātas tiesībsarga amata kandidāta izglītības prasības, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību. Likums paredz arī atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.
Minētās izmaiņas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un vēl neattieksies uz nākamajām tiesībsarga vēlēšanām.
Tikai 14. janvārī Saeima izskatīja Latvijas Republikas tiesībsarga 2019. gada ziņojumu.
Saeimas kārtības ruļļa 5.1 nodaļa paredz, ka tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.
Tiesībsarga ziņojums Saeimai par 2019. gadu tika iesniegts jau pagājušā gada marta sākumā, taču valstī un pasaulē radušās krīzes situācijas dēļ ziņojums netika iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā un vairākkārt tika pārcelts.
Tiesībsargs 2019. gada ziņojumā izceļ vairākus aspektus: cilvēktiesību izglītības veicināšanu, vēršanos Satversmes tiesā par nabadzības mazināšanas jautājumiem, kā arī par pārbaudes lietas izbeigšanu par valsts un pašvaldību atbalstu jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas un ārpusģimenes aprūpes beigām. Viens no tiesībsarga galvenajiem 2019. gada darbības vadmotīviem bija vēršanās pret nabadzību. Tiesībsarga uzdevums bija norādīt likumdevējam uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas ietekmē sociālo nodrošinājumu, tādējādi ietekmējot daudzu Latvijas iedzīvotāju labklājību un iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.
Tiesībsarga ziņojums par 2019. gadu pieejams šeit.
7. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem samazināts Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaits, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē.
Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkuru pieteikumu ir iespējams iesniegt elektroniskā formā, ja personai ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad to ir iespējams iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori.
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.
Ierobežojums paredzēts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu finansiālos līdzekļus izklaidēm un hobijiem.
Vēl likumprojektā ir piedāvāts papildināt likuma pārejas noteikumus ar normu, kas paredzētu lēmumus par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda nodot nevis zvērinātam tiesu izpildītājam, bet gan parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam (noteiktos gadījumos, kad parādnieks nepilda savas saistības).
Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāskata Saeimā.
13. janvārī Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai pēc Limbažu un Ikšķiles novadu domju pieteikumiem (lieta Nr. 2020-37-0106).
Tiesas sēdē Limbažu novada domes viedokli attālināti pauda zvērināts advokāts Artis Stucka, savukārt Ikšķiles novada domes viedokli – zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis. Saeimas viedokli pārstāvēja zvērināts advokāts Lauris Liepa.
Videoieraksts no 13. janvāra tiesas sēdes (6 h 12 min):
Tiesas sēde turpināsies 20. janvārī plkst. 9.00. Tiešraide būs redzama Satversmes tiesas “YouTube” kanālā.
Decembrī Saeima nevienu no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem Satversmes tiesas tiesneša amatā neievēlēja, līdz ar to ir jārīko jaunas vēlēšanas.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome nolēma, ka kandidatūras Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzāmas līdz 11. februārim.
