Ar izmaiņām noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattieksies uz nākošajām tiesībsarga vēlēšanām.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Līdz šim likums paredzēja, ka nepieciešams ne mazāk kā piecu parlamenta deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai. Tāpat likumā nostiprināta līdzšinējā prakse, ka izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti pirms Saeimas sēdes, kurā tiesībsargs tiks apstiprināts amatā, uzklausāmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Attiecīgās izmaiņas ir priekšnoteikums augstākam sākotnējam kandidāta atbalstam no likumdevēja puses, kas sekmētu rūpīgāku un kvalitatīvāku tiesībsarga izraudzīšanās procesu jau izvirzīšanas stadijā, skaidrots anotācijā.
Likumā papildinātas prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību, kā arī, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.
Likums paredz atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.
