Kopīgajā deklarācijā valdību vadītāji apliecina “Rail Baltica” kā kopīga stratēģiska projekta nozīmi Eiropas drošības, militārās mobilitātes, savienojamības un konkurētspējas stiprināšanā un apņemas kopīgi strādāt, lai “Rail Baltica” pamattrases būvniecība nākamās Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmas ietvaros notiktu pēc iespējas tuvāk saskaņotajam grafikam. Baltijas valstis centīsies nodrošināt ES finansējumu projektam, saglabāt ES līdzfinansējuma intensitāti līdz 85% un radīt priekšnoteikumus nepārtrauktai būvniecībai līdz jaunā ES finanšu plānošanas perioda sākumam. Latvija, Lietuva un Igaunija vienojās kopīgi aizstāvēt vismaz 10 miljardu eiro piešķīrumu “Rail Baltica” projektam Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmā. Tāpat arī premjerministri vienojās uzdot katras valsts transporta ministriem pārskatīt projekta izmaksas un regulāri tikties koordinētai rīcībai izmaksu samazināšanā.
“Kopīgā deklarācija apliecina visu trīs valstu vienotību vairākos būtiskos jautājumos un apņemšanos kopīgi attīstīt “Rail Baltica” kā vienotu pārrobežu infrastruktūras projektu, kas stiprina Baltijas valstu un visas Eiropas drošību un savienojamību. “Rail Baltica” sniegtos ieguvumus nav iespējams pilnībā īstenot, izbūvējot atsevišķus valstu posmus, bet gan tikai tad, kad dzelzceļš darbojas kā vienots pārrobežu koridors, kam ir būtiska nozīme militārajā mobilitātē. Esmu gandarīts, ka ir izdevies panākt visu trīs Baltijas valstu kopīgu nostāju un vienošanos par turpmāko rīcību, lai kopīgi aizstāvētu “Rail Baltica” intereses sarunās ar Eiropas Komisiju un nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un tālāko virzību,” uzsver Andris Kulbergs.
Tāpat plānots sadarboties, lai samazinātu projekta izmaksas, uzlabotu projekta pārvaldību un nodrošinātu ciešāku savstarpējo rīcības koordināciju. Visu Baltijas valstu līderi ir vienisprātis, ka “Rail Baltica” projekta potenciālu var realizēt tikai ar nepārtrauktu pārrobežu dzelzceļa savienojumu, kas Baltijas valstis savieno ar pārējo Eiropu. Reģionālās drošības vides izmaiņas, to ekonomiskā ietekme un straujais aizsardzības investīciju pieaugums ir radījis ievērojamu spiedienu uz austrumu flanga valstu budžetiem, kurām vienlaikus jāuzņemas atbildība par Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu pret agresorvalsti.
