DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. janvārī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Stājies spēkā tiesas spriedums, noraidot parsību pret Daugavpils domes deputātu par goda un cieņas aizskārumu

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Senāta Civillietu departaments 11.janvārī pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta bijušā Daugavpils domes priekšsēdētāja, tagad pašvaldības priekšsēdētāja pirmā vietnieka prasība par goda un cieņas aizskārumu. Izvērtējot prasītāja kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs. Izskatāmajai lietai nav arī būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Daugavpils domes pirmais vietnieks un bijušais mērs prasību pret kādreizējo domes priekšsēdētāju un tagadējo deputātu par goda un cieņas aizskārumu cēla 2019.gada aprīlī par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu 2016. gada 3. novembrī publicētajā radio programmā “Troņu spēles”. Prasībā tikts, ka atbildētājs intervijā norādījis uz kriminālsodāmām it kā prasītāja izdarītām darbībām, vairākkārt akcentējot, ka ir ierosināts kriminālprocess, tostarp pret prasītāju par darbībām, kuras viņš it kā veicis 2009. gadā, proti, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Atbildētājs intervijā ir norādījis, ka viss teiktais ir ziņas, nevis viņa viedoklis.  Prasītāja ieskatā atbildētājs raidījumā izteicis apgalvojumus, kas ir prasītāju apmelojoši un cieņu aizskaroši. Prasītājs lūdza tiesu uzlikt pienākumu atbildētājam izteikt publiski prasītājam atvainošanos SIA “Alise Plus” radio ēterā un piedzīt no atbildētājas morālā kaitējuma kompensāciju 1 500 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus.

Gan Daugavpils rajona tiesa, gan Latgales apgabaltiesa prasību noraidīja. Tiesa atzina, ka no apstrīdētās intervijas kopējās analīzes neizriet, ka intervijas tekstā būtu nepatiesas ziņas vai pārmērīgi aizskarošs viedoklis, un ka tāds viedoklis varētu būt aizskāris prasītāja godu vai cieņu. Tiesa norādījusi, ka puses ir politiķi un judikatūrā vairākkārt atzīts, ka pieļaujamās kritikas robeža attiecībā uz vienkāršu pilsoni ir zemāka nekā attiecībā uz politiķiem. Atšķirībā no privātpersonas politiķis neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības uzmanīgai kontrolei gan no žurnālistu, gan plašākas sabiedrības puses.

Lieta Nr. SKC-192/2012; C12147319

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI